Pakāpeniski cilvēki nonāk pie izpratnes, cik neiedomājami postoša ir masu informācijas līdzekļu ietekme, apkārtne.
Tieši tas nosaka visu – bet ne nauda, ekonomiskais stāvoklis un mūsu plāni par cilvēces nākotni.
Un šī paaudze un nākotne atkarīgas no apkārtnes ietekmes, kura ietekmē visu mūsu dzīvi. (vairāk…)
Grāmatas “Panim meirot” priekšvārds, 5. p.: Un no šejienes saproti sacīto Zoar(ā):
“Pateicoties šai grāmatai iznāks Izraēlas dēli no trimdas”. Un tas sastopams tāpat arī daudzos avotos, kuros tiek runāts, ka tikai ar Kabalas zinātnes izplatīšanu masās, mēs izpelnīsimies pilnīgu atbrīvošanos.
Un viedie teic: “Tās gaisma atgriež pie avota”… Tātad katrs atsevišķi un visi kopā nevarēs izpildīt savu misiju, kuras nolūkam tika radīti, kā tikai ar Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu izzināšanas palīdzību.
…Un saskaņā ar to, Kabalas zinātnes izplatīšana un Mašiaha atnākšana ir atkarīgi viens no otra. (vairāk…)
Kabalas zinātne nīstama cilvēka egoismam, jo tā runā par mīlestību pret citiem.
Bet tomēr, lai pietuvinātu cilvēku šim viņam pretējam ideālam, tika izgudrotas reliģjas, – proti, iespēja izmantot “kabalas zinātni” (it kā neīstu) visdažādākajās nepatiesajās formās, bet tādās, lai cilvēks tomēr egoistiski attīstītos. Reliģija paceļ cilvēku pāri dzīvnieciskajai eksistencei, sakot viņam, ka ir Radītājs, atalgojums un sods šajā pasaulē, bet nākamajā, viņa dvēseles mūžība. (vairāk…)
Jautājums: Ja audzināt bērnu pēc kabalas principiem, proti, tikai pēc mīlestības un atdeves principiem, vai nebūs viņam pēc tam grūti izdzīvot šajā egoistiskajā pasaulē?
Atbilde: Tās ir veltīgas bailes. Bērns, kurš aug tādā vidē, kura dod viņam tikai pozitīvus piemērus un stimulē uz labām attiecībām, nekļūst no tā vājāks par visiem pārējiem bērniem. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 176. p.: “Dārgumu atslēgas tās labajā rokā” – tā ir trešā īpašība, kuru tā nolaida kopā ar sevi no Imas paradīzē, hasadim gaisma, un kuru vieta ir labajā rokā, kuras ietērpj hohmu un tiek dēvētas par “dārgumu atslēgām”, jo tās atver hohmas dārgumus.Bet bez tām visi hohmas dārgumi paliek slēgti, kā ar slēdzeni un durvju bultu.
Gala rezultātā, ko tad mums skaidro kabalas zinātne? – Ar kādu izmaiņu palīdzību mūsu vēlmju iekšienē, kaut kādā mērā jau mums pakļautām, mēs varam pielīdzināties Radītājam. Visās vēlmēs ielikta sākotnējā struktūra, dēvēta “AVAJA” un mēs nevaram to izmainīt. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 250. p.: Un uzreiz viņš nedevās prom savā ceļā, bet aizkavējās un strādāja sešus gadus ar Lavana ganāmpulkiem, līdz brīdim, kad Rāhele kļuva grūta ar Benjamīnu, viņš aizkavējās tur.
Bet kad pienāca laiks un viņa kļuva grūta ar Benjamīnu, viņš aizbēga, nelūdzot atļauju Lavanam, lai neaizkavētos tur. Un savienojās Jēkabs ar visām paaudzēm vajadzīgajā vietā, svētības zemē.
Kabalas zinātne izmanto īpašu valodu, dēvētu par zaru valodu. Ja es atrodos nolūkā “sevis dēļ” visās savās jūtās, domās un īpašībās, tad sajūtu mūsu pasaules realitāti un katrs vārds, pat manis izlasītais Torā, tēlojas man kā notiekošais šajā pasaulē. Bet ja es atrodos nodomā “atdeves dēļ”, tad katrs vārds rakstītais Torā dabiskā veidā tēlojas man kā garīgo sakņu un spēku apraksts. Tad man ir skaidrs, ka Tora ne ar vienu vārdu nerunā par materiālajiem objektiem (ganāmpulks, Lea, Rāhele, Jēkabs utt.) un to darbībām. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 219. p.: …Kad Radītājs vēlējās pietuvināt tos Sev, Viņš deva tiem pakāpi “nabadzības maize”. “Nabadzības maize” – tas ir ķēniņš Dāvids, par kuru sacīts: “Jo esmu nabags”.
Ķēniņš Dāvids – Nukva tajā laikā, kad tā saņem starojumu no Binas, un tad tā atrodas vienlīdzīgā pakāpē ar Zeir Anpin, troņa ceturtais pamats, Bina, un tad Nukva saliedēta ar Binu un neveic zivugu ar Zeir Anpin, savu vīru. Un tāpēc viņa ir trūcīga, tai nav gaismas un tiek dēvēta par “nabadzības maizi”, jo hohma nestaro bez hasadim. Un tad sacīts: “Jo esmu nabags”. Un šī Nukvas pakāpe ir tās pirmā pakāpe.
It kā bagātība – Hohmas gaisma. Bet ko dos tev Hohmas gaisma, ja tu nespēj to izmantot neietērpjot gaismā Hasadim – tā atnes tev tumsu?
Tad vēlams, lai nebūtu Hohmas, kamēr nav tev Hasadim. Tik lielā mērā, kādā tev pieder Hasadim, atklājas visa tava bagātība Hohmas gaismā.
Un tāpēc bagātība tiek mērīta tikai ar Hasadim gaismas līmeni, kurš pieder garīgajai tilpnei (kli). Jo atbilstoši Hasadim mēram var starot Hohma.
Tāpēc “nabadzības maize” nozīmē, ka tev ir gaisma Hohma, bet nav iespējas, lai to atklātu – Hasadim gaismu, nav tevī atdeves un mīlestības.
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 190. p.: “Cik lieli Tavi darbi, Dievs, visas to gudrības Tu radīji”.“Cik lieli Tavi darbi, Dievs” – norāda, ka tiem nav skaita, mohin de-hasadim.“Visas to gudrības Tu radīji” – norāda uz mohin “skaitu”, de-hohma.
Hasadim nav iespējams saskaitīt, jo atdeves un mīlestības īpašība nav ierobežota, nav vēlmes slāņa (avijut), nav ekrānu, nav augstuma.
Pat ja mēs aprēķinām Hasadim, tad tikai balstoties uz gaismu Hohma, saņemošajām vēlmēm (kelim), uz kuru pamata mēs iegūstam Hasadim.
Bet ar pašu par sevi Hasadim gaismu nav nekāda aprēķina, uz to netiek veikts samazinājums, nav nekāda mērīšanas mēra.
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 252. p: Bet Itro nenostājās pret Mozu tik lielā mērā, jo Lavans bija burvis un burvestībās vērsa savas darbības pret Jēkabu. Bet ņemot vērā, ka tagad Jēkabs nevēlējās tur uzkavēties, jo Radītājs viņam sacīja: “Atgriezies savu tēvu zemē”, tāpēc nevēlējās aizkavēties, noniecinot sava Kunga bausli un tāpēc nelūdza atļauju.
Pastāv divi spēku veidi. No vienas puses – spēki, kuri neļauj mums savienoties, dēvēti “palīdzība pret”, it kā tie pretdarbotos mūsu savienībai. No otras puses – spēki, kuri veicina savienošanos.
Mums nepieciešami abi šie spēku veidi. Mums jāatklāj visi it kā negatīvie spēki, visi šie “grēcinieki”, kuri ir mūsos (Lavans, Eisavs un citi), bet pretī tiem – (it kā) pozitīvie spēki (Jēkabs, Īzaks un citi).
Mūsu savienošanās darbībā visi šie spēki strādā “par” vai “pret”. Bet mums jāpieņem lēmums – kurš no tiem un kādā veidā uzvarēs.
Skaidrs, ka tad mēs atklājam, ka visam jābūt tā, kā rakstīts Torā un tādā veidā atklājam vēstījumu. Kur? Mūsu savstarpējā saiknē – sakaru trūkuma spēkā un apvienošanās spēkā.
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 129. p.: “Un tās bija viņa acīs kā dažas dienas, saskaņā ar viņa mīlestību pret viņu”.Visi šie septiņi gadi viņa acīs bija līdzvērtīgi septiņiem augstākiem gadiem no Binas, savienotiem vienā veselumā un nedalāmiem.Tie visi – viens vesels, jo tie saistās viens ar otru. „Ar viņa mīlestību pret to” – viņš mīlēja viņu, jo priekš viņa tā līdzinājās augstākajai vienotībai Binā. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei