Un taps balta diena nakts vidū…
Posted on 14 jūlijs, 2010
Ņemot vērā, ka esam radīti no vēlmes saņemt baudu, tad viss mūsu garīgais darbs notiek naktīs. Nesajuzdami baudu, mēs varam sevi pārbaudīt: vai esam spējīgi izdarīt kaut ko, ja esam virzīti ar citu “degvielu”, lai nevis atlīdzība noteiktu, cik mēs strādāsim, bet darbs pats par sevi, ne Radītāja atklāšana, bet tikai ticība tam, ka varam sniegt Viņam baudu. Bet strādāt tam nolūkam, lai sniegtu baudu Viņam nevis sev, mēs varam tikai “naktīs” – stāvokļos, kad nejūtam baudu. Tāpēc katru reizi mūsu vēlmē baudīt speciāli atmodina jaunus neizlabotās vēlmes slāņus, kuriem nepieciešama atlīdzība, piepildījums. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 324. p.: Laimīgi taisnie, kurus Radītājs apmāca augstāko un zemāko pakāpju visdziļākajiem noslēpumiem – un viss Toras labad, jo katrs, kurš nodarbojas ar Toru, vaiņagojas ar Viņa svētā vārda kroni. Jo Tora – tas ir svētais vārds un kurš nodarbojas ar to, tas iespiežas un vaiņagojas ar svēto vārdu – un zina tad augstāko un zemāko pakāpju slēptos ceļus un visdziļākos noslēpumus, un nekad nebīstas.
Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 147.-149. p.: Svētā Vārda “Jud” saistās ar trijiem saiknes veidiem. Tādējādi tajā ir viens galiņš augšpusē, bet viens galiņš apakšā, viens – vidū, jo trīs saiknes izplatījās tajā. Augšējais galiņš – augstākais Keter, augstāks par visiem augstākajiem, visu roš(u) roš, stāvošs pāri visiem… Apakšējais galiņš – tā ir Bina – roš “dārza apūdeņošanai”, Malhut. Un tas – ūdens avots, kas apūdeņo visus stādus, jo visa ZON gaisma un BEA pasauļu gaisma nāk no Binas.
Dabā eksistē divi spēki – saņemšanas un atdeves. Divi šie spēki tēlo ainas mūsu vēlmē baudīt kā datora ekrānā, pasaules ainu, es un viss man apkārt esošais. Kā raksta Bāls Sulams, mūsu smadzeņu aizmugurējā daļā ir ekrāns, kurā mēs uztveram pasaules ainu.
Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 83. p.: …Sacīts: “Lūk, Ķēniņš tavs atnāks pie tevis” – tieši tā, nevis tu pie Viņa. Viņš atnāks pie tevis, lai salabtu ar tevi; atnāks pie tevis, lai tevi paceltu augšup; atnāks pie tevis, lai aizpildītu tevi visā; atnāks pie tevis, lai paceltu tevi līdz Savai pilij un savienotos ar tevi vienotā saiknē uz mūžiem. Par to sacīts: “Saderināšu tevi ar uzticību Man”. Problēma: vai mums pašiem jāpaceļ Malhut no pīšļiem, vai Žēlsirdīgais Radītājs pacels mums kritušo Dāvida telti? Vai mums jāgaida, atrodoties trimdā, – un tad viss atklāsies no augšienes? Vai mums jāatšķir, ka Ķēniņš atnācis, izdarījis savu darbu un sniedz mums roku un mums jāpieķeras tai – un jāpaceļas? Ir cilvēki, kuri teic, ka viss atnāks un atklāsies no augšienes, no debesīm “kritīs” Trešais Templis un mums nekas nav jādara, tikai jāgaida. Tā ir “galutas” (trimdas perioda) domāšana. Kabalisti skaidro, ka mums bija jāuzspiež sev trimda (no garīgā) noteiktu laiku, līdz 20. gs. beigām. 
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 129. p.: “Un tās bija viņa acīs kā dažas dienas, saskaņā ar viņa mīlestību pret viņu”. Visi šie septiņi gadi viņa acīs bija līdzvērtīgi septiņiem augstākiem gadiem no Binas, savienotiem vienā veselumā un nedalāmiem.Tie visi – viens vesels, jo tie saistās viens ar otru. „Ar viņa mīlestību pret to” – viņš mīlēja viņu, jo priekš viņa tā līdzinājās augstākajai vienotībai Binā.
Kabalas grāmatas stāsta par mūsu nākošajiem stāvokļiem, kuri mums sevī jāatklāj, dēvējot tos pasauļu, sfirot, parcufim vārdos… Ja mēs līdzās tam apvienosim savas vēlmes, tad sajutīsim nepieciešamību laboties, kura izsauks gaismas iedarbību un gaisma piešķirs mūsu vēlmei atdeves nolūku, un mēs sasniegsim sajūtas, kuras apraksta kabalisti. 
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 55. p.: Jo cilvēka piesātinājums ir Radītājam smags darbs, tāpat kā Sarkanās jūras pārdalīšana. Jo pasaules piesātināšana (lejup nāk) no augšienes, no Zeir Anpin, no ekrāna de-hirik vidējā līnijā. Jo: “Dēli, dzīvība un piesātinājums, – lieta, kura atkarīga nevis no nopelniem, bet lieta, kura atkarīga no mazal (veiksmes)”. Un tāpēc pasaules piesātinājums Viņam ir smags darbs, jo tā ir lieta, kas atkarīga no mazal, no kuras nāk dēli, dzīvība un piesātinājums.
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 120. p.: …Un sacīts: “Es nolaidīšos kopā ar tevi Ēģiptē”, – tas ir, Šhina nolaidās kopā ar viņu trimdā. Un jebkurā vietā, kurā Israēls attālinās trimdā, attālinās kopā ar tiem trimdā arī Šhina. Citādi tā nav trimda. Jo trimda nozīmē, ka tu sajūti apslēptību. Tu jūti, ka šeit ir garīgais, Radītājs un sajūti Viņa pretējo pusi. Tā staro tev tā, ka tu jūti Radītāja klātesamību, kura tev apslēpta. Tad to dēvē par trimdu. Ja nav sajūtas, ka Radītājs tev apslēpts, – tā nav trimda. Viņš tev vienkārši neeksistē, tu atrodies zemāk par garīgo līmeni. Trimda – tā arī ir garīgā sajūta, augstāka par mūsu pasaules līmeni. Tādējādi par ikdienišķiem cilvēkiem eksistējošiem mūsu pasaulē nevar sacīt, ka tie atrodas trimdā. Bet ja es zinu, ka šeit jābūt kaut kam garīgam, man ir tāda sajūta un es kaut kādā veidā esmu pazīstams ar to, kas apslēpts, – tad to dēvē par apslēptību un es atrodos trimdā. Tā ir saikne, bet tikai tās pretējā puse, kura man staro melnā, bet ne baltā gaismā. Tāpēc “Israēls Ēģiptē” – tā ir garīgā pakāpe. Tiem ir gaisma, īpašs starojums, tie nav atrauti no garīgā. Tajā pašā laikā mēs “līdzināmies dzīvnieciskiem mirstīgajiem”, jo mums nav nekādas trimdas sajūtas. Patreiz ar Zoar Grāmatas lasīšanas palīdzību, pakāpeniski mostoties no mūsu dzīvnieciskās eksistences, mēs sākam nedaudz sajust, ka atrodamies trimdā. Pacelties līdz trimdas līmenim nav viegli – tas nozīmē patiešām sajust apslēptību, tieksmi, vēlmi pēc garīgā, kaut kādā veidā atpazīt to no tumsas, tieši Kas ir apslēpts no tevis, ar kā palīdzību tu vari Viņam pieķerties. Trimda – tā ir garīgā pakāpe, tās pašas atklāsmes pakāpes pretējā puse. Pretējās puses sajūta, darbs tajā – tā ir Radītāja darba daļa.
Pieteikties RSS barotnei