Monthly Archives: janvāris 2021

Dižais Scenārista nodoms

Replika: Holivudas scenāristiem uzdeva jautājumu: „Ja 2020. gads būtu kā seriāla pēdējā sērija, ko jūs teiktu? Ar ko jūs beigtu šo seriālu?”

Starp citu, viņi man lika vilties. Es izlasīju divas lapas ar atbildēm. Pirmkārt viņi „uzbrauca” scenāristam, sakot: „šo visu ir sarakstījis kaut kāds neprātīgs scenārists”.

Atbilde: Neatbilstoši viņu prātam. Saprotams.

Replika: Jā, neatbilstoši viņu prātam. Pēc tam viņi teica: „Šis scenārists ir pārāk straujš pagriezienos. Holivudai! (vairāk…)

Es eksistēju vai nē?

Jautājums: Manis nav, ir tikai Radītājs. No otras puses, es eksistēju tikai tad, kad atšķiros no Viņa, vai tad, kad ar Viņu saliedējos? Es eksistēju vai nē?

Atbilde: Mēs eksistējam. Par to nav nekādu šaubu.

Taču kādā veidā, lai mēs savienojamies ar Radītāju? Tādēļ sevī ir nepieciešams radīt īpašu maņu orgānu, kurš spēj just to, kas ir ārpus mums. Tāpēc, ka Radītājs atrodas ārpus mums, mēs Viņu pašlaik nejūtam. (vairāk…)

Pasaules evolūcija – mūsu iekšējā attīstība

Ir ļoti svarīgs precizējums mūsdienu materiālistiskajai realitātes uztverei, atbilstoši kurai pasaule ir evolūcijas procesa rezultāts, pakāpeniska matērijas attīstība no atoma. Šādi domā mūsdienu cilvēks, pamatojoties uz zinātnes sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.

Taču „Desmit Sefirotu Mācība” skaidro, ka visa realitāte tika radīta ar vienu domu, kura turpina darboties. „Būtībā šī doma ir cēlonis un darbība, un gaidāmais atalgojums un visu pūļu būtība.” (vairāk…)

Spēles noteikumi ar Radītāju

Kabalas zinātnes noteikumi atšķiras no tiem, pie kādiem mēs esam pieraduši mūsu pasaulē. Spēle patiesībā ir pāreja. Līdzīgi kaķim, kurš pirms lēciena iešūpojas, piemērās un tikai pēc tam lec. Tas viss ir sagatavošanās, noskaņošanās iedomātam lēcienam, – tas viss ir spēle. Kaķis izspēlē to, kā tagad lēks.

Proti, spēle ir nākamā stāvokļa iztēlošanās. Un tāpēc visai mūsu dzīvei ir jābūt spēlei. Mēs tiecamies savienoties un mūsu saiknē atklāt Radītāju, savas eksistences mērķi, mūžīgu un pilnīgu dzīvi. Tas viss tiek sasniegts, pateicoties spēlei. (vairāk…)

Elpojiet dziļāk!

Ja es pats neesmu spējīgs saspiest savu egoismu un ielaist grupu atbrīvotajā vietā manā sirdī, tad grupai man ir jāveic mākslīgā elpināšana.

It kā es guļu bez elpas, bez samaņas, bet grupa spiež man uz krūtīm, lai es izelpotu, un pēc tam sāktu elpot. Tas ir, grupa man palīdz sarauties tāpēc, lai es sāktu izplesties apvērstā formā. (vairāk…)

Dārgais dvēseles asniņš

Prāts mums neliek strādāt dēļ atdeves. Mēs atklājam, ka absolūti neesam gatavi to prasīt, neesam gatavi atdevei, vienotībai. Šo tieksmi sevī vēl nepieciešams izaudzēt, tāpēc ka sākotnēji mēs esam vienkārši egoisti un ar to neatšķiramies no dzīvniekiem.

Ja mēs vēlamies sevī atklāt punktu sirdī – dievišķā daļu no augšienes, atdeves asniņu, tad mums ir jāpieliek daudz spēku un jāpalīdz viens otram grupā. Mēs audzējam sevī atdeves spēku kā no mūsos ielikta sēklas piliena, līdz tā pilnam mēram, kuru dēvē par „dvēseli”. (vairāk…)