Vēlmju integrāls
Kabalas zinātnē, atšķirībā no citām zinātnēm, cilvēkam nav pietiekami vienkārši mācīties, saprast studējamo materiālu un pat just to parastā, vispārpieņemtā veidā. Kabala atšķiras ar to, ka tajā cilvēks izjūt iekšējas pārmaiņas, būtībā, viņš maina savas vēlmes, saprāta un jūtu pamatus. Viņam atklājas jauna vēlme, kas sastāv no 613 daļām un līdztekošiem, tām atbilstošiem 613 nodomiem, kas nodrošina vēlamā realizāciju. Kopumā šīs vēlmes un nodomi sastāda cilvēka dvēseli. Lūk, to mums atklāj mācības.
Iepriekš cilvēkam bija tikai punkts, pats mazākais rešimo, kas ielikts iepriekšējos attīstības etapos, kurus mēs turpmāk izzinām. Un viss mūsu darbs, viss, ar ko varam līdzēt personīgajā attīstībā, – maksimāli piesaistīt un palielināt gaismas spēku, kurš iedarbojas uz mūsos slēpto punktu, un lai šis spēks attīstītu to pēc iespējas ātrāk.
Tas nenozīmē, ka varam vienkārši atvērt krānu, lai gaisma sāktu „līt” stiprāk. Lai paātrinātu savu attīstību, ir jābūt gatavam mainīties. (vairāk…)
Mēs nevaram atšķirt dienu no nakts, līdz neesam saņēmuši vismaz kādu daļēju gaišas dienas sajūtu, un tad saprotam, ka atradāmies tumšā naktī. Taču līdz šim brīdim cilvēkam nav iespējams saprast, ko nozīmē diena un nakts, jo tam ir nepieciešama sajūta.
Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Ābrams brīnījās, nesaprasdams, no kurienes Israēls ņems tik lielas vēlmes, lai izpelnītos atdevi, – līdz Radītājs viņam sacīja, ka Torai un baušļiem pieliktās pūles sagatavos viņus Ēģiptes trimdā…
Ja runājam par jauno paaudzi, jauno ēru, kurā mēs dzīvojam, tad nonākam pie vēl svarīgākiem secinājumiem. Mēs runājam, ka mēs visi dzīvojošie uz planētas esam cieši savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra, ka apkārtējā vide kļūst visiem vienota, ka ietekmējam klimatu, ekoloģiju. Tas, kas notiek vienā vietā, izraisa zemestrīci citā, karš vienā valstī nekavējoties atspoguļojas uz citu valstu stāvokli…
Dzīves sajūta tiek mērīta ar attiecībām starp trijām gaismām un pagātnes stāvokļa informācijas ierakstu (rešimo). Tagadnes stāvoklī mums ir iekšējā un apkārtējā gaisma, ar ekrānu starp tām, kurš dala atnākošo gaismu šajās divās gaismās.
Garīgajā ceļā cilvēks iziet apslēptības un atklāšanas etapus. Pat apslēptība nav vienkārša lieta. Kas tad patiesībā ir apslēpts? Kur viņš bija, un kur pazuda? Apslēptība – tā ir atklāsmes daļa. Ja es jūtu, ka kāds ir apslēpts, tas nozīmē, ka es viņu pazīstu, zinu, kas viņš ir, un kādā veidā viņam ir jāizpaužas. Tādā gadījumā var runāt par apslēptību: man jau ir noteikta sapratne, izzināšana, sajūta, tikai pretēja atklāšanai.
Pirmoreiz, vairums dažādu, it kā savstarpēji nesaistītu dabas likumu vietā, mēs sākam just, ka uz mums iedarbojas jauns likums – viens likums, zem kura „lietussarga” mēs visi atrodamies, un visi kopā kā vienota savienība tiecamies sasniegt vienu virzienu.
Pētījumi, kurus veic zinātnieki, parāda, ka mūsu attīstības tendenci nosaka vispārējais likums, kura spēks mūs attīsta un noved pie vienas formas. Mums nāksies sasniegt šādu savstarpējo saikni, kad katrs sajutīs, ka ir atkarīgs no visas cilvēces, un visa cilvēce ir atkarīga no viņa.
Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.
Bāls Sulams „Priekšvārds TES” (Talmud Eser Sfirot): Kabalas zinātni līdz pat mūsdienām ietvēra nepārvarama siena. Daudzi mēģināja, sāka mācīties un nespēja turpināt nesapratnes un materiālo terminu dēļ.