Asaras un prieks
Posted on 30 novembris, 2013
Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts: „atbilstoši ciešanām – atalgojums”. Tas nozīmē, ka atalgojums tiek mērīts atbilstoši ciešanām. Mocības un pūles nepieciešamas, lai rastu tilpni, kura saņems labu atalgojumu. Izjūtot arvien lielākas ciešanas garīgajā darbā, palielinās cilvēka tilpne, kura rezultātā ir gatava saņemt maksimālu atalgojumu.
Mēs visu mērām atbilstoši tilpnei/ vēlmei. Gaisma atrodas absolūtā mierā un viss atkarīgs tieši no tilpnēm, no tā, cik lielā mērā mēs tās attīstām. Tilpnes ir ciešanas. (vairāk…)
Jautājums:
Bāls Sulams „Viens bauslis”: Lai gan Moše pieņēma Toru un likumus attiecībā uz visām paaudzēm un neviens pravietis nav apveltīts ar tiesībām ieviest jaunus grozījumus, līdz ar to viņam dotais pravietojums ir saistīts ar laiku. Un katra pravieša misija – turpināt sākotnējo pravietojumu tām paaudzēm, kuras vairs nav izpelnījušās to uztvert no pirmās. Pēdējais pravietis ir Mašiahs, kurš aizstāj visus. Taču arī viņš, protams, nav tiesīgs ko pievienot vai atņemt. Un viņa panākumi vairosies, par cik visa paaudze būs gatava pieņemt viņa vārdus un ar viņa palīdzību sasniegs pilnību.
Bāls Sulams „Viens bauslis”: Mani priekšgājēji izvēlējās individuālo ceļu, bet es izvēlējos kopīgo ceļu, par cik tas, pēc manām domām, vairāk piemērots, lai Dievišķo ietērptu mūžīgo burtu savienojumā, kuri nekad nemainīsies. Es nolēmu sīki izskaidrot visas garīgās detaļas un to kombinācijas, kuru vienīgais pamats un avots – saņemšanas šķīstības princips. Ņemot vērā, ka padaru skaidrākas garīgās detaļas, neietērpjot tās materiālās kombinācijās, tas būs ļoti noderīgi tālākai izzināšanai. Un šī zinātne tiek dēvēta par autentisko gudrību.
Darbs ar savu egoismu pamatā ir cīņa pret lepnību. Viss iekārtots pakāpienu veidā un cilvēks neapzinās savu patieso stāvokli, darbības. Egoisms viņam to neļauj redzēt, slēpjot no viņa gaismas darbības, it kā to nebūtu. Tāpēc mums šķiet, ka pasaule it kā griežas pati par sevi un tajā nav tā klātbūtnes, kas to vadītu, plānotu. Viss it kā brīvi griežas, no brīva prāta, bez jebkāda iemesla un mērķa.
Cilvēks attīstās pakāpeniski un ir cēlies no pērtiķa, kā uzrakstīja izcilais kabalists ARI pirms 300 gadiem, vēl pirms Darvina. ARI rakstīja, ka cilvēka pasaulīgais ķermenis ir pērtiķa attīstības rezultāts, bet cilvēka garīgo, iekšējo saturu nosaka augstāko spēku kopums. Kabala nodarbojas ar cilvēku, ne ar viņa materiālo ķermeni.
Starpība starp nešķīstību (klipu) un svētumu ir tajā aspektā, ka klipa, pirmkārt, vēlas saprast, tā vietā, lai rīkotos un sasniegtu šo sapratni darbības rezultātā, kā sacīts: „No tavām darbībām mēs Tevi izzinājām”. Turpretī nešķīstais spēks vēlas izzināt prātā un nemēro garīgās izzināšanas ceļu.
Savā vēlmē baudīt, radījuma materiālā mēs runājam sajūtu, pārdzīvojumu valodā. Taču, ja mēs runātu spēku valodā, kā to dara kabalas zinātne: ekrānu, vēlmes līmeņu (avijut), pievilkšanās un atgrūšanās spēku terminoloģijā, proti, par to, kas darbojas dabā, nevis par to, kā mēs sajūtam šo spēku iedarbības rezultātu savā materiālā, tad sanāktu ļoti konkrēta saruna.
Bāls Sulams „Viens bauslis”: Kalpošana Radītājam un baušļu pildīšana iespējama tikai ar altruistisku nolūku (lišma), tas nozīmē – lai varētu sniegt patiku Radītājam. Taču viediem pieņemts Toru un baušļus studēt arī sevis dēļ (lo-lišma)), par cik, pateicoties tam, cilvēks nonāks pie lišma…
Visu starpību starp nešķīstību un svētumu, trimdu un atbrīvošanos, tumsu un gaismu nosaka Radītāja klātbūtne, turklāt šī klātbūtne atkarīga no cilvēka. Saprotams, ka visi nosacījumi ir organizēti atbilstoši kopējai programmai un manai vietai sistēmā, taču ik brīdi man dota izvēles brīvība un spēja pārvērst tumsu gaismā.