Jautājums: Ja audzināt bērnu pēc kabalas principiem, proti, tikai pēc mīlestības un atdeves principiem, vai nebūs viņam pēc tam grūti izdzīvot šajā egoistiskajā pasaulē?
Atbilde: Tās ir veltīgas bailes. Bērns, kurš aug tādā vidē, kura dod viņam tikai pozitīvus piemērus un stimulē uz labām attiecībām, nekļūst no tā vājāks par visiem pārējiem bērniem.
Tieši otrādi, viņš pēkšņi atklāj, cik daudz ir labu spēku, kuri strādā un palīdz viņam, pasargājot viņu no ļaunajiem spēkiem.
Arī ikdienas dzīvē mēs vienmēr instinktīvi saudzējam bērnu no visa sliktā un mācām, kā viņam būt labsirdīgākam ar citiem, piekāpties, būt laipnam.
Jo mēs saprotam, ka labas attiecības ar apkārtējo vidi nodrošina lielāku drošību un mieru nekā, ja sāksi cīnīties ar to un pieprasīt ar varu.
Mēs redzam, ka spēks nepalīdz ne katram atsevišķam cilvēkam, ne valstīm.
Tas, kurš darbojas ar spēku, rezultātā zaudē nevis gūst panākumus. Tā iekārtota šī pasaule, kurā pāri visam jebkurā gadījumā valda Radītāja spēks.
Bet ja arī mums šķiet, ka kāds vinnē piemērojot spēku, mēs pēc tam vienalga pārliecināsimies, ka rezultātā viņš zaudē.
Tas attiecas kā uz atsevišķu cilvēku, tā arī uz sabiedrību, uz veselu valsti un visu pasauli.
Panākumus var gūt tikai ar vienu noteikumu – mūsu īpašību līdzība ar Radītāju. Šī līdzība ir panākumu atslēga.
Tāpēc nav jābīstas, ka bērns saņems pārāk lielu “siltumnīcas” audzināšanu.
Mūsu uzdevums ir tā audzināt cilvēku, lai pēc iespējas tas būtu tuvāk Radītājam – un tad viņš, protams, gūs panākumus dzīvē. Bet jebkura cita uzvedība viņam nāks tikai par ļaunu.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība | Add Comment →