Kabalistiskā kosmoloģija
Mīlestības pret tuvāko kā pret sevi pašu likums nāk no paša radīšanas sākuma, kad augstākā gaisma piepildīja visu Universu.
Ja runājam fiziskos terminos, tad var teikt, ka viss radīšanas spēks, visa matērija bija koncentrēta vienā punktā. Un tad notika Lielais sprādziens, kura rezultātā radās viss Visums, visas pasaules, visas galaktikas. (vairāk…)
Sākotnējā radīšanas darbībā jau pašā saknē ir ielikts viss, kas turpmāk notiks. Katrā vēlmē, kas atklājas jau eksistē ieliktā programma, tas ir, atklājas nevis vēlme, bet gan informatīvs ieraks, „rešimo”.
No kā attīstījās vīrišķā un sievišķā sākotne?
Kas ir „Ādams”?
Divi Visuma spēki
1. stāvoklis. 5 tiešās gaismas izplatīšanās stadijas veido bezgalības pasauli, AVAJa, desmitnieku. Tālāk viss notiek tikai šajā sistēmā. Radītājs ir bezgalības gaisma, kurš piepilda Malhut. AVAJa sastāv no 10 apļiem, sefirot. Nolūks vai Radīšanas programma sastāv no AVAJa novešanas līdz līdzībai ar Radītāju.
„Desmitnieks” ir viss, kas eksistē visā realitātē, visās pasaulēs. Viss radījums, kas attīstījās no četrām tiešās gaismas stadijām, tiek dēvēts par vienu „desmitnieku”.
Savienošanās starp mums ir īpašs materiāls, kuram ir tāda īpaša īpašība, ka tajā spēj eksistēt dzīvības formas.
Mēs garīgajā neesam spējīgi sajust mazāk par desmit sefirot, tāpēc ka desmit ir mūsu sajūtu slieksnis. Pēc pirmajām desmit īpašībām mēs sākam just, ka eksistējam, saņemam, saprotam, sajūtam. Taču līdz tam – nē.
Mēs nepareizi iztēlojamies bezgalību, kā kaut kādu bezgalīgu telpu. Taču garīgajā pasaulē bezgalība nozīmē neierobežotu piepildījumu. Tas ir stāvoklis, kad visas mūsu vēlmes, kuras pašas par sevi ir ierobežotas, tiek izlabotas uz atdevi.