Jautājums: Kā cilvēks var piepeši atklāt, ka augstākā vadība nekad viņam nav nodarījusi nekādu ļaunumu, bet attiekusies pret viņu tikai ar labsirdību?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no mūsu uztveres labošanas. Taču mums atklājas tieši pretējas īpašības, pretēji stāvokļi. Ja mūsu īpašības ir Radītājam pretstatā, tad atbilstoši tam arī stāvokļi būs Viņam pretstatā. Tomēr mums tie visi ir jāpārdzīvo, pretējā gadījumā, kā lai atklāj Radītāju, ja ne no pretējas Viņam formas?

Mūsu sajūtas izveidotas uz divu īpašību kontrasta, balstoties uz salīdzinājumu, Pieņemsim, man šķiet, ka patreiz ir auksts, es tā jūtu attiecībā pret to siltumu, kāds ir manī. Es nevaru just tikai vienu aukstumu vai tikai siltumu. Man tas ir jāizmēra attiecībā pret citu parametru: attiecībā pret savu iekšējo stāvokli vai attiecībā pret manā atmiņā ierakstīto informāciju, kur glabājas visi dati par maniem iepriekšējiem iespaidiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē „dvēsele” kabalas zinātnē?

Atbilde: „Dvēsele” (nešama) ir tilpne, kas piepildīta ar Binas pakāpes gaismu. Ja virs savas materiālās, „dzīvnieciskās” saņemošās vēlmes es attīstu attieksmi pret tuvāko un vēlos būt viņam piesaistīts, tad jūtu atšķirtību, neatzīšanu. Izstiepjot šo saikni tālāk, es sāku nicināt tuvāko, bet pēc tam viņu ienīst.

Viss sākas no  nulles, neitrālā līmeņa. Katrreiz cenšoties labi izturēties pret tuvāko (+), tā vietā es izpaužu negatīvu (-). Un jo vairāk es pūlos (↑), jo lielāks negatīvs man atklājas (↓).

Tādā veidā es izeju piecas stadijas – no nulles līdz ceturtajai, kurā atklājas naids – pie tam atklājas tieši tad, kad vēlos sasniegt mīlestību. Tas kopumā notiek pacelšanās laikā un it īpaši katrā pakāpē. Līdz brīdim, kad nonākšu līdz pašam dziļumam, līdz iekļūšu vēlmē visā tās dziļumā (avijut) – naids man neatklājas. Un katrā etapā ir piecas šīs stadijas, kas sastāda AVAJa konstrukciju. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Jautājums: Rabašs savā 43. Vēstījumā raksta, ka līdz brīdim, kad iegūsim ticību, „ārējie” var mūsos iekļūt. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Kopumā es esmu „maiss ar vēlmēm”. Pieņemsim, man ir ticības gaisma manas tilpnes augšējā daļā, un šeit es varu redzēt Radītāju kā gaismu ruah, bet apakšā es Viņu redzu kā gaismu nefeš.

Vispār „ticība” ir atdeve. Tā garantē aizsardzību no jebkura ārējā „iebrukuma”. Esmu jau aizsargāts, es atrodos hefec hesed (H”H) stāvoklī. Lai arī man piedāvā jebko: miljons dolāru, mieru, veselību – man nekas nav vajadzīgs, man nekas netrūkst. Un, protams, „ārējie” nespēj manī iekļūt, lai kā pūlētos. Gluži otrādi, tos atgrūž no manis kā pretējības, kas viņiem nozīmē – nāvi. Saskaroties ar ticības gaismu, egoistiskā vēlme acumirklī izzūd, sašķeļas.

„Iekšējie” faktori ir atdeves tilpnes, un ar „ārējiem” faktoriem tiek domāts mans egoisms pirms tā labošanas. Šīs ārējās vēlmes arī ir jāizlabo. Patiesībā „Es” ir visa pasaule. Tādējādi par „ārējām” tiek dēvētas tās vēlmes, kuras es vēl neesmu izlabojis, tostarp citas atrodas vai nu samazinājumā, vai atdevē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Kabalas zinātne klāsta: „Savu pasauli ieraugi vēl dzīves laikā”, tas ir, atklāj vēl dzīves laikā. Cilvēks atrodas šajā pasaulē, pašreizējās sajūtās, nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā dabas līmenī, – lai sasniegtu nākamo, autentisko cilvēcisko līmeni. Runājot citādi, mums ir nepieciešams dzīvot šajā pasaulē savus 70 – 100 gadus (cik kuram), lai sevi attīstītu, paceltos augstākās pasaules sajūtā un tālāk tur attīstītos.

Jauna sajūta, jauna paradigma, jauna esamība, viss, ko mēs iegūstam kopā ar citu sajūtu orgānu un citu pasaules uztveri, tiek dēvēts „Augstākā pasaule”. Līdz šādai pakāpei mums ir jāpaceļas. Un tad – tas, ko uztver mūsu ķermenis, vienkārši aizies, paliks novārtā, netiks vairs sajusts, jo stiprākās sajūtas vienmēr apspiež zemākās. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni: sava organisma „dzīvnieciskajā” līmenī es griežu matus, taču man nesāp. Kapēc nesāp? Tāpēc, ka mati ir augu līmenis un es, atrodoties līmeni augstāk, varu zaudēt matus pilnīgi bez sāpēm. Analoģiski notiek arī paceļoties uz mūsu nākamo, cilvēcisko pakāpi.

Šī pacēluma problēma pastāvīgi mūs motivē. Būtībā dēļ tā mēs arī dzīvojam. Cilvēces vēstures gaitā mēs tā arī virzījāmies uz priekšu – mūsu egoisma mudināti, lai tas attīstītos līdz mūsdienu stāvoklim, kad redzam, ka cilvēks visu it kā ir sasniedzis – un viņam nekā nav. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabala, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Jautājums: Ko nozīmē darbs vidējā līnijā un kā to sajust?

Atbilde: Patiesībā vidējā līnija nepastāv. Dabā darbojas tikai divi spēki: atdeves spēks (zīmējumā – sarkanā krāsā) un saņemšanas spēks (melnā krāsā). Cilvēks nav ne viens, ne otrs. Šie abi spēki nāk no augšienes. Pastāv atdeves spēks, kurš radīja pretēju sev saņemšanas spēku. Šie divi spēki, pieņemsim, pluss/ mīnuss arī pastāv dabā. No tiem nāk viss: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais. Cilvēks kā „garīga būtne” eksistē balstoties uz šo divu parametru salīdzinājuma, savienojuma sevī.

Ekrāns – pluss, ego – mīnuss. Cilvēks, savienojot tos sevī pareizā veidā, paceļoties virs sava egoisma, mērojot ceļu ar ticību augstāk par zināšanām, arī veido šo vidējo līniju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Dāvanu skaita palielinājums, kad caur tām es apgūstu no manis apslēptā avota iedarbību – Dodošā, tiek dēvēts par Ecira pasauli.

Dāvinātāja sajušanas, attieksmes pret mani atklāsme, tas ir, mīlestības atklāsme, tiek dēvēta par Brija pasauli.

Un šeit, šajā līmenī, sākas formas izzināšana, par cik šajā stadijā mīlestība atdalās no dāvanas.

Ja man ir svarīgs Dodošais (un es tiecos uz to, lai svarīgs man būtu Viņš, nevis pati dāvana), – tad tās īpašības, tās formas, tās izmaiņas, kuras Viņš manī izraisa, virza mani pie Viņa. Un es jau visas šīs pārmaiņas, kuras viņš manī rada, vēršu attiecībā pret Viņu. Es pūlos savās jaunajās izmainītajās īpašībās, kuras Viņš manī radījis, savienoties ar Viņu, pieķerties Viņam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Rakstā „Kabala un filozofija” Bāls Sulams raksta, ka kabalisti izšķir četras mīlestības pakāpes. Tas ir, tad, kad es sāku izprast, ka līdz manīm kaut kas nonāk, es varu to iedalīt četrās pakāpēs.

To patīkamo sajūtu, kas nonāk pie mums ar augstākās gaismas iedarbību, kabalisti dēvē par dāvanu. Saņemot šo dāvanu, es sāku pētīt, kas man to ir iedevis, kas tā ir par īpašību, kāpēc Viņš pret mani tā izturas, ar kādu nolūku un tā tālāk. Citiem vārdiem, es neko nesaņemu, izņemot savu dāvanu, taču no šīs dāvanas, no iedarbības, kādu tā uz mani izraisa, es varu izzināt Dodošo.

Ja es būtu saņēmis dāvanā kādu kārbiņu, tad raugoties uz to, neko nespētu noteikt, bet vienkārši domātu, ka tas, kurš man to ir atsūtījis, labi izturas pret mani. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc uz Zemes dzīvo tieši septiņi miljardi cilvēku, nevis 700 miljardi, jo tad kopīgā tilpne būtu daudzkārt lielāka un mēs sajustu lielāku baudu?

Atbilde: Lieta nav kvantitātē, bet gan kvalitātē. Šeit noris kvalitatīvs palielinājums – cik lielā mērā es varu iziet no sevis.

Tad, kad es sāku pacelties virs sava egoisma, es vispār nejūtu citus cilvēkus. Viņu vietā es jūtu lauku, vēlmi, vektorus, ar kuriem varu savienoties, saplūst mūsu kopīgajās vēlmēs, tieksmēs un izzināt tālāk.

Lielākā bauda – Augstākā izzināšana: Augstākā spēka, Augstākās vadības izzināšana, jo tā izveidota bāzējoties uz plusa un mīnusa pretstatu: vēlme saņemt un vēlme atdot. To sadursme mūsos rada milzīgus tukšumus, kurus mēs piepildām un no tā gūstam baudu.

Tā ir milzīga kārtības un harmonijas trūkuma izzināšana, bet pēc tam šīs harmonijas izzināšana. Tad, kad pretmeti, kuri iepriekš bija pilnīgi nesavienojami, savienojas kopā un viens otru papildina, tad cilvēks savās jūtās un prātā (izzināšanā) sasniedz neaprakstāmu prieku…

Jautājums: Proti, jo lielāks kalns, jo priecīgāka augšupeja beigās?

Atbilde: Līdz ar to priecīgāka sajūta, kad tu stāvi tā virsotnē.

No TV raidījuma „Sarunas ar Mihaelu Laitmanu”, 11.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Jautājums: Mūsu pasaulē cilvēki tiecas gūt uzvaru: esmu visus apdzinis, esmu lielākais utml. Kad cilvēks uzvar un kad viņš zaudē kopīgajā integrālā saprāta pasaulē?

Atbilde: Pamēģināsim nostumt malā pilnīgi visas mūsu pasaules izzināšanas kā egoistiskas un kuras tāpēc pilnīgi neattiecas uz nākamo līmeni – līmeni Cilvēks. Tas ir, viss, kas tiek izzināts mūsu pasaulē uztura, seksa, ģimenes, bagātības, slavas, varas, zināšanu veidā – nākamajā līmenī ir tukša nulle.

Nākamais līmenis ir filtrs, caur kuru iziet tikai tīri altruistiskas darbības, tas ir, darbības bez jebkāda labuma sev, tikai citu labā. Jums ir jāsaplūst ar citiem, jāsajūt viņu vēlmes kā savas, un tad jūs varat tās piepildīt.

Jautājums: Kas integrālajā līmenī tiek uzskatīts par uzvaru un vai tur mēdz būt sakāves?

Atbilde: Mēdz būt gan sakāves, gan uzvaras, taču jebkurā gadījumā tas viss ved uz uzvaru, jo sakāve ir vienkārši trūkuma atklāšana, kādu instrumentu trūkums, ar kuru palīdzību jūs varat sevi izlabot un virzīties tālāk.

Jautājums: Par kādiem instrumentiem iet runa?

Atbilde: Par spēkiem, īpašībām, atdeves spēku, saikni ar citiem, saikni ar dabu, par garīgās situācijas izpratni, kurā jūs atrodaties.

Kopumā instruments ir viens – atdeves īpašība, taču tajā ir daudz dažādu funkciju.

No TV raidījuma „Sarunas ar Mihaelu Laitmanu”, 11.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Bailes var būt dažādas: par savu stāvokli šajā pasaulē, par saviem radiniekiem, visu pasauli. Taču tās visas ir pasaulīgas bailes, kuras izriet no tā, ka cilvēkam pagaidām vēl nav pareizās saiknes ar Radītāju, lai saprastu, ka viss atrodas Viņa rokās un nav neviena cita, izņemot Viņu.

Viņš nesaprot, ka pilnībā iekļaujas Radītāja pārvaldē, tādējādi bīstas par sevi šajā pasaulē. Saiknes ar Radītāju trūkuma dēļ, viņš sevi un šo pasauli jūt it kā atdalītu no Augstākā spēka. Viņam šķiet, ka šī pasaule pastāv pati par sevi.

Pēc tam ir nākamais posms, kad cilvēks sāk baidīties par stāvokli nākamajā pasaulē: par sevi pašu, radiniekiem, par pasauli. Tas ir, viņš atdala sevi un pasauli no Radītāja, it kā visi šie jēdzieni pastāvētu atrautībā viens no otra. Un tāpēc viņš meklē starp tiem kādu saikni, kas spēs garantēt viņam vislabāko eksistenci. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→