Kā vinnēt divkārt
Ciešanās cilvēks izvēlas palielināt pūles, lai sasniegtu piepildījumu. Tomēr dēļ saņemšanas savā labā cilvēks nekad nejūtas piepildīts un pēc piepildījuma vienmēr kļūst vēl tukšāks.
Viņš cieš divkārt: no pūļu palielināšanās un no vēlamā piepildījuma neesamības. (vairāk…)
Garīgais ceļš pamatojas uz pretējībām: pacēlumiem un kritumiem, no kuriem abi ir vienlīdz svarīgi un ved uz vienu mērķi. Pretēji laiki, stāvokļi, radījumi, kuriem ir pretējas īpašības, taču tik un tā apvienojas kopā – visa garīgā pasaule veidojas uz divām pretējībām, kas darbojas kā viens veselums.
Augstākās realitātes atklāšana un uztvere notiek caur lūgumu (lūgšanu) un pateicību. Šie divi vēršanās veidi sakārto mūsu saikni ar Radītāju. Tāpēc, ka lūgums vēsta par mūsu vēlmi tuvoties Viņam īpašību līdzībā, par mūsu sapratni, kas nozīmē līdzību ar augstāko spēku, par gatavību uz to.
Garīgās kli radīšana tiek veikta, pateicoties tam, ka tuvojamies biedriem. Taču šāda satuvināšanās ir iespējama tikai sevis anulēšanas ceļā, pieņemot no viņiem to, kam es nepiekrītu. Es iekļaujos grupā, sevi anulējot par labu grupai, tā vietā, lai pārliecinātu grupu pieņemt manu viedokli. No tā sastāv viss darbs.
Jautājums:
Kāda līgšana ir visefektīvākā: par biedru (savā vietā), par grupu (biedra vietā), par pasaules kli (grupas vietā)? Kur atrodas optimālais mērķis, par kura sasniegšanu nepieciešams just līdzi?
Tam kurš vēlas strādāt pie Radītāja ir jāiekļaujas visā radījumā, tas ir, nepieciešams sajust viņu vēlmes, pievienoties visām dvēselēm, iekļaujot sevi viņos un viņus sevī.