Bez Rabaša rakstiem mēs nezinātu, kā sevi pareizi orientēt uz mērķi, tāpēc ka Bāls Sulams mums dod akadēmiskus padomus, no liela garīgā augstuma.
Mēs neesam spējīgi no turienes iegūt detaļas, lai apvienotos, lai veiktu kaut vai vienu soli un praktiski realizētu.
Taču Rabašs sāk tieši no pirmā sākumpunkta un izskaidro mums katru soli. Pēc viņa mēs jau spējam labāk saprast un realizēt Bāla Sulama metodiku. (vairāk…)
Jautājums: Jūs stāstījāt, ka Rabašs jums iemācīja principu, kad atver grāmatu jebkurā vietā un sāc lasīt pirmavotu. Kāpēc šo principu bieži pielieto?
Atbilde: Kad man ir dažas minūtes brīva laika, vai es vēlos atjaunot savas domas, es ņemu kādu pirmavotu, atveru nejauši uzšķīrušos lappusi un sāku lasīt no jeb kuras rindkopas. Un tad es sāku domāt par to, ko lasu. (vairāk…)
Daži studenti žēlojas, ka nesaprot materiālu, kuru mēs mācāmies no grāmatas „Desmit Sefirot Mācība”, un nav spējīgi to sajust. Un tas neizbrīna – neviens no viņiem negaida šādas spējas, taču kur ir pareizā reakcija?
Visa kabalas zinātnes apmācība skaidro, ka cilvēks to nedzird: viņš nav spējīgs to saprast ar prātu un sajust ar sirdi. Viņš vispār nesaprot, ko no viņa grib. Pēc visu šo gudro tekstu izlasīšanas cilvēks vēlas tikai apgulties uz dīvāna un aizvērt acis vai vismaz ieslēgt televizoru vai internetu. Šāda nesaprašana nepavisam nav jaunums. (vairāk…)
Bāls Sulams, „Viens bauslis”: Mani priekšgājēji sev izvēlējās individuālu ceļu, taču es izvēlējos kopīgu ceļu, tāpēc ka šis ceļš, pēc manām domām, ir vairāk piemērots tam, lai Dievišķo ietērptu mūžīgo burtu savienojumā, kuri nekad necietīs izmaiņas.
Es izlēmu līdz vissmalkākajiem sīkumiem izskaidrot visas garīgās detaļas un to savienojumus, kuru vienīgais pamats un avots ir – saņemšanas tīrības princips. Pateicoties tam, ka es skaidroju garīgās detaļas, tās neietērpjot materiālos savienojumos, tas būs ļoti noderīgi turpmākai izzināšanai. Un šo zinātni dēvē par īstenu gudrību. (vairāk…)
No daudzām metodikām izvēlēties vienu
Jautājums: Saskaņā ar kabalas principu, grupā ieteicams runāt par garīgiem terminiem no pirmavotiem. Piemēram, ja mēs lasām „Desmit sefirot mācību” vai „Zoar Grāmatu”, varam kontaktēties viens ar otru izmantojot terminus no šiem tekstiem?
Atbilde: Jā, tas nav aizliegts. (vairāk…)
Paplašināt izzināšanas robežas
Tāpēc visi nosaukumi un termini, kuri sastopami kabalas grāmatās ir reāli, neraugoties uz to, ka mēs nesaprotam to būtību.
Augstākās pasaules pētniekiem rodas absolūts apmierinājums no izsmeļošām zināšanām, lai gan viņi izzina tikai cilvēka reakciju uz viņa mijiedarbību ar Augstāko vadošo spēku. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)
Iziet jaunā izzināšanas līmenī
Tas mums sniedz absolūtu apmierinājumu, neraugoties uz to, ka mums nav nekāda priekšstata par dabas parādību būtību. Mums nevajag izzināt arī personīgo būtību. Viss, kas mums ir zināms par sevi, tikai dabas izraisošās sekas. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)
Cilvēks – reakcija uz dabas ietekmi
Un dabas parādību nosaukumi mums ir tikpat tuvi un reāli, it kā mēs patiešām tos sajustu. Un pat maziem bērniem nosaukums „elektrība” ir tikpat labi pazīstams, kā nosaukums „maize” vai „cukurs”. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”)
It kā mums viss ir saprotams, taču patiesībā nekas nav saprotams. Mēs kaut kā mākam strādāt ar elektrību, jo viss mums visapkārt ir šī spēka realizācija. Taču, kas tas ir par spēku? Mēs nezinām. (vairāk…)
Vai mēs izzinām dabisko parādību būtību?
Materiālajā realitātē, kas tiek attēlota mūsu sajūtās, eksistē reālas parādības, kuru būtību mums nav dots izzināt pat iztēlē. Piemēram, elektrība un magnētisms, taču mēs nešaubāmies par to reālumu.
Mūsu zināšanas, to izpausme mūs absolūti apmierina, un mums nav absolūti svarīgi, ka mums nav ne vismazākā priekšstata par to būtību. (Bāls Sulams, „Kabalas zinātnes būtība”) (vairāk…)
Izzināšanai nav robežu
Replika: Rakstu „Kabalas zinātnes būtība” var apgūt mūžīgi. Es pie tā atgriežos 20 gadus un vienalga ik reiz tajā atrodu ko jaunu.
Atbilde: Noslēgumā vairāk jūtama nepieciešamība pēc sākuma. Jebkura īsta zinātne attīsta cilvēku tā, ka viņam nepieciešams to apgūt atkal un atkal. (vairāk…)