Tikšanās zem 49 vārtiem
Ja cilvēks savā ceļā nepārvar mazus šķēršļus, tad viņš nenonāks pie liela traucēkļa. Tas mazais šķērslis viņam izraisīs sajukumu un putros viņu, līdz viņš spēs virs tā pacelties.
Atrasties zem 49 nešķīstības vārtiem nozīmē būt zem tiem apglabātam, tas nozīmē iziet caur 48 šķīstības vārtiem! Es pārvaru katrus no nešķīstības vārtiem un tādā veidā sasniedzu nākamos, daudzkārt augstākus vārtus. Pareizāk sakot, daudzkārt zemākus, jo tie ir nešķīstības vārti. Taču esmu spiests pārvarēt iepriekšējos vārtus. Ja neprotu veikt 1. klases uzdevumus, mani nepārcels uz 2. klasi. (vairāk…)
Bāls Sulams, grāmata „Shamati”, 26. raksts „Cilvēka nakotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni”: Tikai maziskais var redzēt Radītāja dižumu. Cik lielā mērā cilvēkam dārga kāda lieta, atbilstoši tam viņš arī vērtē tās svarīgumu. Ja viņš var novērtēt Radītāja attieksmi pret viņu attiecīgi tai nozīmei, kādu viņš piešķir garīgajam darbam, tādā pašā mērā viņam jāpateicas un jācildina Radītājs.
Kongress Bulgārijā, 1. nodarbība
Un šķirstā ieliec liecību, ko Es tev došu. (Tora, „Iziešana”, „Truma”, 25:16)
Ikviens no mums atklāj, ka eksistē ļoti neparastā stāvoklī, kuru dēvējam par „mūsu pasauli” un dalām sevī un visā, kas atrodas ārpus mums. Es zināmā mērā sajūtu un saprotu sevi pašu un to, kas atrodas man apkārt. Šīs sapratnes un sajušanas attīstība tiek dēvēta par manu dzīvi. Es jūtu, kā mainos pats un viss esošais man apkārt – mainās visa pasaule.
Jautājums:
Garīgajā ceļā mēs pastāvīgi saduramies ar dažādām problēmām. Neviens nesolīja mums vienkāršu ceļu, jo strādājam pret savu būtību, pret savu egoismu un tas ir ļoti smags ceļš. Mēs nesaprotam, ko darām, tāpēc ka atrodamies egoisma centrā, turklāt visi spēki, kas labo ego, atrodas ārpus tā un tiek dēvēti par Radītāju. Mums jāpiesaista to darbība attiecibā pret sevi, lai tie izlabotu mūsu egoismu.
Radījuma mērķis, ja to definēt saskaņā ar atbilstošu darbību, ir saplūsme ar Radītāju. Taču atbilstoši rezultātam, tas ietver visa labuma sniegšanu radībām, saskaņā ar Viņa vārdu „Labs un labu Darošais”. Turpretī attiecībā pret radībām, mērķis tiek sasniegts labošanās ceļā no paša radījuma puses, lai Radītājam sniegtu prieku.
Mēs nepazīstam savu būtību, tāpēc pastāvīgi kļūdāmies sevis novērtēšanā vienā vai citā virzienā, nepelnīti apsūdzot vai attaisnojot. Jāsaprot, ka mums nav nekādas iespējas saskatīt patiesību un vienīgā izeja – paļauties uz gaismu, kas atgriež pie avota.
No grāmatas „Gaisma un saule”: Kamēr Israēls sarga sevī vienotību, tas gūst uzvaru pār visiem ienaidniekiem, kas pret to saceļas.