Jautājums: Cilvēki simtiem gadu meklē efektīvus veidus, kā savā dzīvē palielināt veiksmi. Visbiežāk viņi izmanto dažādus talismanus, amuletus, akmeņus, uzskatot, ka tie nes veiksmi.
Līdz pat mūsdienām cilvēki tic visa veida māņiem: klauvēšana pa koku, skaitlis „13”, melns kaķis utt. Vadoties pēc aptaujām 70 – 80% cilvēku dod priekšroku nesaskarties ar šiem notikumiem. (vairāk…)
Jautājums: Kabalists spēj atklāt jebkādus stāvokļus?
Atbilde: Kabalists ne tikai spēj atklāt stāvokļus, bet tos arī mainīt, atšķirībā no tādiem cilvēkiem kā Mesings. Kabalists spēj mainīt nākotni, tāpēc ka viņam piemīt spēja mainīt savas īpašības un tādējādi saņem iespēju pārvērst nākamos stāvokļus no nevēlamiem vēlamos. (vairāk…)
Jautājums: Ja Zigmundam Freidam nebija atbildes uz jautājumu par dzīves jēgu, tas nozīmē, ka viņš centās cilvēku no šī jautājuma atslēgt?
Atbilde: Es gan neteiktu, ka Freids to nesaprata. Viņš vienkārši skaidri noteica robežas tur, kur šis jautājums bija reāli atrisināms no zinātniskā skatupunkta, no psihoanalītiķa ietekmes skatupunkta uz šo pasauli un reakcijas izpētīšanas, no psihologa mijiedarbības skatupunkta ar savu pacientu utt. (vairāk…)
Replika: Psihoanalīzes tēvs Zigmunds Freids apgalvoja, ja cilvēks jautā, kāda ir dzīves jēgu, tad tas ir psihisks traucējums.
Atbilde: No psihoanalītiķa skatupunkta viņam ir taisnība, tāpēc ka cilvēkam ir normāli, mierīgi jādzīvo savā dzīvnieciskajā stāvoklī. Bērni, sieva, darbs, daba, šī pasaule – viss ir radīts tādēļ, lai cilvēks sevi tajā īstenotu. (vairāk…)
Daži studenti žēlojas, ka nesaprot materiālu, kuru mēs mācāmies no grāmatas „Desmit Sefirot Mācība”, un nav spējīgi to sajust. Un tas neizbrīna – neviens no viņiem negaida šādas spējas, taču kur ir pareizā reakcija?
Visa kabalas zinātnes apmācība skaidro, ka cilvēks to nedzird: viņš nav spējīgs to saprast ar prātu un sajust ar sirdi. Viņš vispār nesaprot, ko no viņa grib. Pēc visu šo gudro tekstu izlasīšanas cilvēks vēlas tikai apgulties uz dīvāna un aizvērt acis vai vismaz ieslēgt televizoru vai internetu. Šāda nesaprašana nepavisam nav jaunums. (vairāk…)
Jautājums: Kādā veidā tiek labotas mūsu domas?
Atbilde: Līdzībā vienai vienotai pamatdomai, vienotam laukam, kuru dēvē par „Radītāju”.
Šai domai ir jāstrādā uz apvienošanos, uz sistēmas integrālu virzību, lai visas vēlmes, viss, ko mēs darām šajā pasaulē, mūsu dzīvē būtu virzīts uz mūsu domu apvienošanu šajā vienā domā kā vienā vienotā veselumā. (vairāk…)
Jautājums: Cilvēka uztvere ir sadalīta divās daļās – sevis un visas pārējās pasaules uztverē. Visa cilvēka dzīve tiek veidota šajās divās plaknēs, kuras viena no otras ir atdalītas. Kāpēc?
Atbilde: Tāpēc, ka mēs esam radīti ar egoistisku vēlmi „es”: es vēlos, es gribu, es eksistēju. Ja šīs vēlmes mūsos nebūtu, mēs vispār nejustu ne sevi, ne pasauli šādā izskatā, kur eksistējam.
Problēma ir tajā, kā savienot sevi un apkārtējo pasauli tā, lai mums būtu skaidrs, ko mēs uztveram pareizi, ko nē, kā sevi tuvināt pareizai pasaules uztverei, kā izmainīt pasaules uztveri sevī. (vairāk…)
Jautājums: No kurienes sākas doma?
Atbilde: Doma ir sākotnēja. Ja mēs iedziļināmies domā, tad redzam, ka izejam ārpus laika robežām. Nav sākuma un gala un tāpēc tur ir nemirstība.
Proti, runa nav pat to, kā mēs sevi izjūtam dotajā mirklī – kā kaut kādu fizisku ķermeni, noteiktas konsistences, siltu, kurš aizņem noteiktu apjomu. (vairāk…)