Materiālajā pasaulē mēs esam pieraduši strādāt ar savu parasto prātu. Skolotājs skaidro, bet es pārbaudu teikto, prātā saprotu un sirdī piekrītu. Taču kabalā mācās citādāk, apgūstot to, ko tagad nav iespējams saprast un uztvert. Tāpēc, ka mūsu prāts nav veidots atbilstoši tam līmenim, par kuru ir runa.

Augstākajā līmenī darbojas likumi, kuri nesakrīt ar maniem principiem un loģiku ar visu, ko es saprotu un jūtu. Taču man tie ir jāpieņem kā likumi, kuri ir piederoši augstākajam līmenim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un cilvēciskā līmeņi garīgajā nozīmē mūsu piedalīšanās mēru realitātes sistēmā. Nedzīvajā līmenī es šo sistēmu atklāju pasīvi, atrodoties totālā augstākā spēka vadībā.

Es esmu gluži kā iedīglis mātes klēpī, kura vienīgais darbs ir absolūta sevis anulēšana. Šis ir darbs nedzīvajā līmenī: atbilstoši tam kādā mērā es sevi anulēju, tādā mērā es atklāju augstāko spēku. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Visa māksla sastāv no mākas tikt galā ar tumsu, kura atklājas un kļūst arvien stiprāka un stiprāka. No savas pieredzes cilvēks saprot, ka tumsa atnāk tāpēc, lai viņu pareizi ievirzītu.

Cilvēks mīl tumsu, to ciena un cenšas būt tajā pilnīgs. Tumsa ir jāsajūt tikai viņa egoismam, taču viņš pats augstāk par egoismu un augstāk par tumsu spēj veidot atdeves spēku un tajā atklāt gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Atklājot vismazāko gaismu, minimālu garīgās pasaules apgabalu, caur to mēs saistāmies ar visu garīgo veidojumu: ar visām pasaulēm, visiem parcufim un sefirot, līdz pat Bezgalības pasaulei. Tiki šī saikne pagaidām ir neapzināta. (vairāk…)

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Mēs eksistējam Radītājā, kurš mūsos nosaka visas dzīves un eksistences sajūtas. Un pat, ja mēs slavējam vai rājam Radītāju, arī tad to dara Radītājs. Visu vada Radītājs, un ārpus Viņa nav realitātes. Atbilstoši tam kādā mērā es sevi anulēju Radītāja priekšā, es veidoju sevi, izzinu savu būtību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→

Laika kategorija nepastāv. Stāvokļu mainīšanās mūsos mums rada laika sajūtu. Ja stāvokļi nemainītos, es laiku nejustu. Laiks ir izmaiņu daudzums, ko mēs pamanām.

Laiks var stiepties un var steigties – viss ir atkarīgs no cilvēkā notiekošo izmaņu iekšējās sajūtas. Taču tiklīdz izmaiņas nav laiks pazūd. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Pasaule ir Radītājs, kurš iemiesojas it visā, ko mēs redzam savā acu priekšā: nedzīvo, augus, dzīvniekus, cilvēkus. Īstenībā pasaules nav, taču ir šie četri līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēciskais, kuri atrodas cilvēkā. Cilvēks redz pats sevi un neko vairāk: savas iekšējās īpašības augstākās gaismas fonā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Iekams cilvēks nav gatavs saņemt gaismu atdeves dēļ, nevis dēļ savas baudas, līdz tam brīdim augstākā gaisma slēpjas. Citādāk cilvēks izmantotu Radītāju egoistiski un vēl vairāk palielinātu viņu īpašību neatbilstību.

Tāpēc Radītājs sevi slēpj. Un, ja cilvēks, neskatoties uz šo apslēptību, visiem spēkiem cenšas nodibināt saikni ar Radītāju, tad apslēptība pārvēršas par viņus saistošos ekrānos. (vairāk…)

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Realitātes uztvere - Nav komentāru→