Monthly Archives: augusts 2012

Saikne ir dzīvība

Mūsu vēlmes „materiāls” – „pīšļi” un tas ir nemainīgs. Mainās tikai saiknes pakāpe starp šo „pīšļu” daļām. Tapēc, pirmām kārtām, mums jāizskata sevi ne tikai kā saņemošo vēlmi. Šai vēlmei piemīt 613 daudzveidīgas, īpašas formas, un katrā no tām mēs vēlamies baudīt tikai sevis dēļ.

Tas ir pilnīgi saprotams: visi cilvēki kaut ko vēlas un līdz ar to it kā „sasmalcina”, sašķeļ savu vēlmes graudiņu 613 baudas gūšanas sevis dēļ daļiņās. Protams, neviens nevar aprēķināt šo skaitli, un patreiz mēs to izmantojam kā alegoriju.

Pēc tam sākas darbs ar saikni, kas pastāv starp citiem cilvēkiem. „Kripatas” pašas par sevi paliek bez dzīvības – kā sacīts: „No pīšļiem esi nācis un pie pīšļiem tev būs atgriezties”. Viss slēpjas īpašā saiknē starp daļiņām – tieši šī saikne iedveš tajās dzīvību. (vairāk…)

Ģimene kā pasaules centrs

Nav liela starpība starp cilvēka sagatavotību pareizu laulāto attiecību izveidošanā un vispār labu attiecību nodibināšanā ar visiem pārējiem. Nepieciešams tikai ņemt vērā, ka pareiza attiecību sistēma ģimenē, tā ir brīnumaina iespēja pacelt sevi uz jaunu, izlabotas pasaules līmeni.

Mums visiem nāksies to izdarīt, lai gūtu panākumus visā pārējā: biznesā, finansēs, zinātnē un varā, izpelnītos cieņu, prastu ielūkoties pasaulē un uzlabot tajā sakarus, gūtu panākumus mazajos darījumos un starptautiskajā tirdzniecībā.

Ģimene – mazākā, cilvēkam tuvākā laboratorija, kas pastāvīgi darbojas un kurā viņš var strādāt, katrreiz sevi mainot un novērojot, kāda pasaule viņam pie tam atklājas. Mēģinot mainīt savas attiecības ar laulāto draudzeni, viņš acumirklī maina nosacījumus, gluži kā fizikas vai ķīmijas mēģinājumā, un saskaņā ar to redz rezultātus. Pēc tam viņš no jauna maina nosacījumus un saņem jaunu rezultātu. (vairāk…)

Mainām novecojušo programmas nodrošinājumu

Savās savstarpējās attiecībās ar citiem man ir jāsaprot: pozitīvais spēks atrodas ārpus manis, bet negatīvais – manī. Ne velti sacīts: „Cilvēka sirds nodomi slikti no viņa jaunības dienām”. Tāda ir mūsu uztveres problēma par mums pašiem un pasauli. Mums šķiet dabiski, ka pasaule ir sabojāta, bet mēs izlaboti. Mēs rūpējamies par sevi, domājam par to, lai mums būtu labi un uz visu lūkojamies no personīgā labuma pozīcijas: kā jebko izmantot savā labā? Pastāvīgi es raizējos tikai par vienu: „Kā sev izdarīt labāk?”

Šis „dzinējs”, šī iekšējā programma, kas darbojas mūsos bez apstājas, arī ir egoisms. Visas manas vēlmes un domas, visu, kas manī ir ietverts, šī programma vērš vienā virzienā – izmantot pasauli savā labā.

Ja iedomāties, ka mana aparātdaļa, mans „dzelzs” tie ir visi sākumi un spējas, visas īpašības, viss domu un vēlmju potenciāls, kas manī ielikti, tad egoisms tas ir manas programmas nodrošinājums. Manī instalējuši pašpiepildīšanās programmu. Manas īpašības kā tādas nav ne labas, ne sliktas, taču mani vada egoistiskā programma, kas liek izmantot tās savā labā, kā arī par ļaunu tuvākajam, par cik ļauj justies augstāk par apkārtējiem. (vairāk…)

Skatiens uz Radītāju caur palielināmo stiklu

Visu radījusi gaisma, kas darbojas vēlmē baudīt, kura radīta „ no nekā”. Vēlme palielinās uz gaismas rēķina, kura uz to iedarbojas, aug acīm redzot.

Starpība starp visām vēlmes stadijām: 0–1–2–3–4 nāk no gaismas ietekmes dažādām pakāpēm uz to pašu punktu, „kas radies no nekā”. Jebkura vēlme – tā paša saknes punkta pakāpenisks „attālums”, kas pastāv pašos avotos līdz brīdim, kad vēlmes īapašības kļūs absolūti pretējas gaismai.

Tas nozīmēs, ka gaisma palielinājusi vēlmi līdz pēdējai, ceturtai stadijai. Pēc būtības šis palielinājums noris pateicoties gaismas īpašībām, kuras pārvēršas savā pretmetā, pārlūstot iekšienē pateicoties punktam, „kas radies no nekā”.

Tumsa pilnībā kopē gaismu. Būtībā tumsa – tā pati gaisma, tikai tās pretējā puse. Tādējādi aramiešu valodā nakts, tumsa tiek dēvēta „orta” („or” – gaisma). (vairāk…)

Ceļa posmi, kas ved pie Radītāja

Jautājums: Nav saprotams, kā cilvēks virzās, lai atklātu Radītāju – augšup vai lejup? Vai patiešām – jo sliktāk, jo labāk?

Atbilde: Garīgajā ceļā savas dzīves gaitā kabalists individuāli un visa cilvēce evolūcijas ceļā, vēsturiski, attīstās egoistiski, ciešanās – tikai tadēļ, lai atzītu egoismu kā ļaunumu un no tā atteiktos.

Šis attīstības periods dēvēts „nāves narkotika” (sam amavet), jo cilvēkam šķiet, ka viņš virzās uz priekšu un pieliek daudz pūļu, lai sasniegtu „garīgo” mērķi, taču par cik pats atrodas vēl egoismā, tad viņa mērķis ir egoistisks, viņš maldina sevi, domājot, ka vēlas garīgumu un tāpēc atklāj egoisma ļaunumu, garīgo nāvi. To viņam dara pati Tora, augstākā gaisma, lai viņš apzinātos savas dabiskās īpašības kā ļaunumu. Tas arī tiek dēvēts „Barati ecer ara” – „Es radīju ļaunumu” (Radītāja vārdi). (vairāk…)

Ko tu dari ķēniņa pilī?

Lai novestu cilvēku pie patiesās realitātes izzināšanas, kura atrodas ārpus viņa pasaules uztveres materiālā, parastas sapratnes un sajūtu diapazona, Radītājs ved viņu pa attīstības pakāpēm. Tāpēc mums ir iespēja, dzīvojot šajā pasaulē, sagatavot sevi patiesās realitātes uztverei.

Ja mēs sevi tā gatavojam, tad saskaņā ar radījuma programmu, kas darbojas attiecībā uz mums, kura mūs pietuvina šai patiesajai realitātei, mēs gala rezultātā sasniedzam tās atklāsmi, tas ir, Radītāja atklāsmi radījumiem.

Turpretī, ja mēs sevi nesagatavojam pareizi un neizmantojam savu dzīvi, lai izlabotu savu uztveri, bet cenšamies to baudīt savā egoismā, tad Radītājam mums pietuvinoties, mēs sajūtam ciešanas, vispārējo globālo krīzi, visas iespējamās problēmas visās šīs pasaules jomās, kurā mēs darbojamies ar savu egoismu. (vairāk…)

Katram ir sava nosliece

Integrālā metodika nāk no kabalas, kura visu skaidro pamatojoties uz augstāko sistēmu, kas vada cilvēci. Viss notiekošais tiek skaidrots ar tīri kabalistiskiem, zinātniskiem, stingriem, precīziem terminiem, ar formulējumiem, grafikiem un visu pārējo. Tas ir, cilvēka egoisms un visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieku un cilvēku sabiedrība – attīstās noteikta spēka iedarbībā.

Tas ir attīstības spēks – dabas virzošais spēks, kuru var dēvēt par Radītāju, jo tas rada un veido arvien jaunus mūsu stāvokļus, strādā mūsos. Tā ir mūsu iekšējā enerģija, kas virza mūsu egoismu.

Kabalā visas šīs darbības, noteikumi, likumi, attiecības starp mūsu egoismu un spēku, kas uz to iedarbojas, tiek izskatīti ļoti precīzi, zinātniski. Kopš seniem laikiem izsekotas un aprakstītas visas iespējamās savstarpējās mijiedarbības un tūkstošu gadu garumā pārbaudīts, cik lielā mērā tas patiešām tiek ievērots. (vairāk…)

Un tad tu atcerēsies visu, ko mācījies

Tad, kad saņemsi garīgo izpratni, pirmkārt, tu sāksi sajust zināmas garīgās parādības savas vēlmes iekšienē. Un piepeši sapratīsi, kā tās saucas un kas tas ir.

Tad tu pēkšņi sāksi saprast, par ko grāmata klāstīja un atcerēsies, kā tu par to kādreiz lasīji vai mācījies. Tu piepeši atcerēsies visu, kas attiecas uz šo garīgo parādību, kura tagad tev atklājusies.

Tajā pašā mirklī tevī viss savienosies – gan vārds, kurā tas viss tiek dēvēts, gan šī garīgā stāvokļa sapratne, gan atmiņa par to, kurā vietā tas bija rakstīts, kad tu to mācījies. Tas viss tev noskaidrosies un savienosies ar garīgo parādību, kuru tu patreiz atklāj un sajūti.

Taču iepriekš jāatnāk sajūtai, pašai izpratnei – bez vārdiem! Un pēc tam noskaidrosies vārdi, definējumi, saiknes – atbilstoši tavai gatavībai tam.

No nodarbības pēc raksta „Kabalas zinātnes būtība”, 10.02.2011.

Avots krievu valodā

Šķidrauts uz Bezgalības vaiga

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 42. p.: Četras ABEA pasaules ietver sevī visu garīgo realitāti, kas izriet no Bezgalības pasaules līdz mūsu pasaulei. Taču tās vienlīdz iekļautas viena otrā un katrā no tām atrodas visu piecu kopums.

Kādēļ vispār vajadzīgas pasaules? Vai tad mums nav pietiekami ar Bezgalības pasauli? Un tomēr tā nolaižas lejup no savas absolūtās garīgās pakāpes, kas pilnībā vērsta uz atdevi un šie nolaišanās lejup etapi līdz mazākai atdevei tiek dēvēti par pasaulēm Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Ecira un Asija. Kopumā runa iet par to pašu vienotību, par to pašu savstarpējo atdevi, tikai mazākā pakāpē. Elementi ir tie paši, un tie savienojas tāpat, taču to saiknes spēks samazinās un vājāk tiek nodots kopējā tīklā.

Tādējādi „pasaules” (olamot) ir Bezgalības apslēptības (alamot), kas aizklāj tās vienotības un saliedētības spēku.

Jebkurā gadījumā mēs runājam tikai par vienu realitāti. Tālāk, kad rodas dvēseles, kad cilvēks vēlēsies sasniegt, izzināt atdeves īpašību, tad viņš redzēs un sajutīs šo sistēmu atbilstoši savam tekošajam stāvoklim. (vairāk…)

Vienotība – visa sākums

Jebkura problēma tiks atrisināta tikai tad, ja mēs izejam no mūsu vienotības punkta. Tas ir pamats, no tā ir jāsāk viss. Tam mēs pievienojam katru vārdu, katru īpašību – visu, ko vēlamies. Tieši tam, šim vienotības punktam.

Tadējādi nav pieļaujams izmantot nevienu domu, kamēr neesi definējis šo punktu. Sākumā nostiprini tajā sevi un pēc tam sāc domāt, kā nostiprināt šo punktu, kā paplašināt tā varu uz citām īpašībām, kā izveidot no tā apli.

Tas īstenojas ar apkārtnes palīdzību. Ja tu radi šo punktu un strādā, lai tajā iekļautu biedrus, tad tas pareizi paplašinās, un tu neaizmirsti par galveno. (vairāk…)