Kā iziet pa sauszemi starp bangojošiem dzīvs viļņiem
Cilvēka galvenais darbs ir izpelnīties tikai sajust Radītāju, tas ir, sajust, ka Viņš eksistē un piepilda visu realitāti. Un, izņemot Viņu, nekā cita nav – ir tikai Radītājs, un mēs atrodamies Viņā. Mūsu mācīšanās mērķis un visas mūsu dzīves mērķis ir nonākt līdz sajūtai, ka mēs eksistējam Radītājā, un vairāk mums neko nevajag.
Rezultātā līdz tam nonāks visi, atšķirība tikai pārdzimšanas riņķojumu daudzumā, kuri tādēļ būs nepieciešami. Taču beigu beigās katrs sasniegs radīšanas mērķi un savas dzīves mērķi, proti, atklās, ka eksistē tikai viens augstākais spēks, un mēs dzīvojam tikai tāpēc, lai to atklātu. (vairāk…)
Pats galvenais – turpināt, kā sacīts: „Tikai neaizej”. Un šis „neaizej” attiecas uz katri mirkli. Tajā mirklī, kurā tu atrodies – neaizmūc, bet turpini to pašu ceļu, uz to pašu mērķi. Un tad šie mirkļi ļoti ātri kļūs par ceļa etapiem un aizvedīs tevi līdz mērķim. Tas ir galvenais.
Cik smagi cilvēkam ir uztvert savu stāvokli, atkarīgs no viņa sapratnes uz kādu mērķi viņš virzās. Un tad viņam nebūs nekādu problēmu pārdzīvot jebkādu stāvokli, galvenais, lai tas vestu uz labu rezultātu.
Vispirms mums nāksies atklāt, kas mēs, tādi, esam, proti, ka mēs ne jau vienkārši piederam nedzīvajai, augu un dzīvnieciskajai pasaulei, bet globālai dabas sistēmai, kura ir integrāla, saistīta un savstarpēji atkarīga. Mēs eksistējam viena spēka vadīti, kurš mums nejautājot mūs ietekmē no augšienes, jo šim spēkam ir sākotnēji noteikta programma.
Vai mīlestība pret Radītāju var būt lielāka par mīlestību pret biedriem? Tas vienkārši nevar būt – ka es attiektos pret Radītāju labāk nekā pret biedriem. Tāpēc, ka biedri ir mana garīgā kli, kā sacīts: „No mīlestības pret radījumiem uz mīlestību pret Radītāju”.
Runāt ar Radītāju nevar tā, kā mēs runājam ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir kopīgas sajūtas, spēja dzirdēt viens otra balsi. Taču ar Radītāju mums ir jāatrod sazināšanās kanāls: „Es pie Viņa, un Viņš pie manis”, lai mēs varētu „sadzirdēt”, saprast un sajust Radītāju.
Cilvēkam ir jāsasniedz tāds stāvoklis, kad pati lūgšana viņu piepilda tik ļoti, ka viņam uz to vairs nav vajadzīga nekāda reakcija.
Ja es sevi anulēju par labu saviem biedriem, tas jau parāda, ka man ir ticība Radītājam. Un tāpēc, anulējot sevi par labu biedriem, mēs varam tuvoties Radītājam. Tāpēc, ka Radītājs neeksistē bez radījumiem: ja mēs apvienojamies, tad mūsu apvienošanās tiek dēvēta par Radītāju. Mēs paši Viņu radām un kopā ar Viņu strādājam.
Kongress Turcijā. 3. nodarbība
Kongress Turcijā. 1. nodarbība