Lūgšana pret lūgšanu
Jautājums: Vai es varu lūgt Radītāja svētību ģimenei, draugiem, cilvēcei?
Atbilde: Jā. Taču rodas jautājums: ja es priekš kāda kaut ko Radītājam prasu, tas nozīmē, ka tas, ko šis cilvēks tagad no Viņa saņem, ar to viņam nepietiek, tas ir slikti.
Tāpēc, ka mēs visi eksistējam tikai no tā, ka pārtiekam no Radītāja, saņemam no Viņa. Ja es vēršos pie Viņa un prasu: „Dod man, lūdzu, vēl kaut ko,” tas nozīmē, ka tādējādi es it kā saku ko pretēju: „Tas, ko Tu man dod, man nav pietiekami.” Taču kāpēc es saņemu? (vairāk…)
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Mūsdienu karš ir kas vairāk par dažādu valstu esošo ģeopolitisko interešu pretstāvi. Lielajā lūzuma punktā, laikmetu robežšķirtnē tā vēsta par to, ka saikne tagad ir stiprāka par atšķirtību.
Domstarpībām ir jābūt. Tad mums ir iespēja piepūlēties tieši konflikta vietā, lai paceltos virs domstarpībām. Taču tās nevajag iznīcināt, kā cenšas nogalināt, satriekt pretinieku mūsu pasaulē – bet gan vienam otru papildināt.
Jāsaprot, ka visi strīdi, kuri starp mums uzplaiksnī nav domāti, lai tos notušētu, bet gan lai neskatoties uz visām domstarpībām pastiprinātu mūsu apvienošanos. Konflikts tiek novērsts nevis dzēšot mūsu domstarpības, bet paceļoties virs tām.
Kā likums cilvēks pat nenojauš, ka viņa uzskati un lēmumi ir ārēji uzspiesti. Mēs apmierināmies ar šķietamas brīvības ainu, iekams tā nesāk sprāgt pušu pa vīlēm.
Ir tikai viens veids, kā uzvarēt iekšējā karā: pārklāt visus noziegumus ar mīlestību, pacelties virs izskaidrošanās: kuram taisnība, kurš vainīgs. Un tad materiālais karš, kas bija iekšējā kara sekas, arī beigsies.