Lielā sprādziena šķembu pasaule
Ikviens no mums ir sasistās tilpnes šķemba. Ja mēs savienotos kopā, tad pārvērstos Bezgalības pasaules Malhut un justos kā viena dvēsele, kas piepildīta ar bezgalīgu gaismu.
Taču notika sašķelšanās, jo Bezgalības gaisma ienāca Tās radītajā vēlmē un uzspridzināja to no iekšpuses, tādā veidā piepildot vēlmi ar visu savu Radītāja, Valdnieka spēku. Tādējādi Radītājs iesēja radījumā savu vēlmi sniegt baudu radītajām radībām. (vairāk…)
Zohar grāmatā ir teikts: „Gaismas pārākums, ko atklāj no tumsas”, jo labvēlīga gaismas iedarbība izpaužas tikai ja izejam no tumsas. Lai atklātu baltā īpašību, nepieciešams melnais. Bez melnā nebūtu iespējama baltā izzināšana. Un pateicoties tam, ka ir melnais, cildenumā paceļas baltais.
Mēs neredzam pilnībā visu realitātes ainu vienkārši tāpēc, ka nevēlamies to redzēt. Kā lai iegūstam šādu vēlmi, ja mums tās nav? Patlaban es atrodos starp miljardiem cilvēku, taču es vēlos noskaidrot tikai to, ko es varu no viņiem saņemt: man lietderīgo, jeb bīstamo. Izņemot šo, nekas cits mani viņos neinteresē.
No Ramhala grāmatas „Adir ba marom”: Darbs sirdī nozīmē lūgšanu. Nukva, kas pārvalda pasaules, tiek dēvēta par „sirdi”, bet visu cilvēku sirdis ir šīs sirds daļas, kurā atrodas visu dvēseļu saknes.
Jautājums:
Nepadariet sevi nicināmus visādu līdēju dēļ, kas lien, un nekļūstiet, viņus aizskarot, nešķīsti, ka jūs viņu dēļ netaptu apgānīti. Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, tāpēc jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts; nepadariet sevi nicināmus ar visādiem līdējiem, kādi lien virs zemes, jo Es esmu Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu Dievam un lai jūs būtu svēti, jo Es esmu svēts.” (Tora, “Levitu grāmata”, “Šemini”, 11:43-11:45)
Viedoklis:
Jautājums:
Visa pasaule man dalās tajā, kas ir manī un tajā, kas ir ārpusē. Ir mans ķermenis, kas aizņem kādu vietu un pasaule, kas atrodas man visapkārt. Vissvarīgākais man – es pats, bet viss pārējais ir pielikums, kas arī dalās atbilstoši svarīguma pakāpēm atkarībā no tā, cik lielā merā tas dod man labumu vai ļaunumu.
No Bāla Sulama raksta „Tiešā un netiešā Radītāja iedarbība”: Neiedomājies, ka attālinies no svētuma, tas ir, ka Radītājs neiedarbojas uz tevi, nevada, aizmirstot par tevi, jo netiks atdalīts no Viņa izstumtais, bet rati ripo, lai nonāktu pie svētuma, pie savas saknes.