Kā iziet pa sauszemi starp bangojošiem dzīvs viļņiem
Cilvēka galvenais darbs ir izpelnīties tikai sajust Radītāju, tas ir, sajust, ka Viņš eksistē un piepilda visu realitāti. Un, izņemot Viņu, nekā cita nav – ir tikai Radītājs, un mēs atrodamies Viņā. Mūsu mācīšanās mērķis un visas mūsu dzīves mērķis ir nonākt līdz sajūtai, ka mēs eksistējam Radītājā, un vairāk mums neko nevajag.
Rezultātā līdz tam nonāks visi, atšķirība tikai pārdzimšanas riņķojumu daudzumā, kuri tādēļ būs nepieciešami. Taču beigu beigās katrs sasniegs radīšanas mērķi un savas dzīves mērķi, proti, atklās, ka eksistē tikai viens augstākais spēks, un mēs dzīvojam tikai tāpēc, lai to atklātu. (vairāk…)
Replika:
Jautājums:
Jautājums:
Mūsu pasaulē nav nekādu jaunu dvēseļu, kuras atjaunojas līdzīgi ķermeņiem, bet ir tikai noteikta daudzuma dvēseles, kuras riņķo formas izmaiņu pārdzimšanā, ik reiz ietērpjoties jaunā ķermenī, jaunā paaudzē. (Bāls Sulams, „Miers”)
Replika:
Jautājums:
Pats galvenais – turpināt, kā sacīts: „Tikai neaizej”. Un šis „neaizej” attiecas uz katri mirkli. Tajā mirklī, kurā tu atrodies – neaizmūc, bet turpini to pašu ceļu, uz to pašu mērķi. Un tad šie mirkļi ļoti ātri kļūs par ceļa etapiem un aizvedīs tevi līdz mērķim. Tas ir galvenais.
Cik smagi cilvēkam ir uztvert savu stāvokli, atkarīgs no viņa sapratnes uz kādu mērķi viņš virzās. Un tad viņam nebūs nekādu problēmu pārdzīvot jebkādu stāvokli, galvenais, lai tas vestu uz labu rezultātu.
Vispirms mums nāksies atklāt, kas mēs, tādi, esam, proti, ka mēs ne jau vienkārši piederam nedzīvajai, augu un dzīvnieciskajai pasaulei, bet globālai dabas sistēmai, kura ir integrāla, saistīta un savstarpēji atkarīga. Mēs eksistējam viena spēka vadīti, kurš mums nejautājot mūs ietekmē no augšienes, jo šim spēkam ir sākotnēji noteikta programma.