Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 250. p.: Un uzreiz viņš nedevās prom savā ceļā, bet aizkavējās un strādāja sešus gadus ar Lavana ganāmpulkiem, līdz brīdim, kad Rāhele kļuva grūta ar Benjamīnu, viņš aizkavējās tur.
Bet kad pienāca laiks un viņa kļuva grūta ar Benjamīnu, viņš aizbēga, nelūdzot atļauju Lavanam, lai neaizkavētos tur. Un savienojās Jēkabs ar visām paaudzēm vajadzīgajā vietā, svētības zemē.
Kabalas zinātne izmanto īpašu valodu, dēvētu par zaru valodu. Ja es atrodos nolūkā “sevis dēļ” visās savās jūtās, domās un īpašībās, tad sajūtu mūsu pasaules realitāti un katrs vārds, pat manis izlasītais Torā, tēlojas man kā notiekošais šajā pasaulē. Bet ja es atrodos nodomā “atdeves dēļ”, tad katrs vārds rakstītais Torā dabiskā veidā tēlojas man kā garīgo sakņu un spēku apraksts. Tad man ir skaidrs, ka Tora ne ar vienu vārdu nerunā par materiālajiem objektiem (ganāmpulks, Lea, Rāhele, Jēkabs utt.) un to darbībām.
Man ir saprotams, ka tas viss – vēlmes un gaismas spēki, ar kuriem es veicu visas šīs darbības, – un tā sajūtu.
Man tas tēlojas ļoti skaidri, bez jebkādām šaubām, jo augstākās sajūtas un domas daudzkārt spēcīgākas par zemākajām.
Un tāpēc lasot Toru man nekad neienāks prātā doma, ka runa iet par materiālo pasauli. Jo viss tiek uztverts saskaņā ar cilvēka iekšējo labošanās līmeni.

Patreiz mēs atrodamies mūsu, materiālās pasaules sajūtā, kas izpaužas kā zemākais. Un tāpēc katrs izlasītais vai izdzirdētais vārds, – tajā pašā mirklī izsauc mūsos šīs pasaules tēlus – aitas, aka, sievietes, vīrieši, visdažādākās darbības, kuras mums pazīstamas no šīs pasaules.
Manām pūlēm, lasot Zoar Grāmatu, jāietver sevī doma:
1. runa iet tikai par saiknes mēriem starp mums,
2. es tiecos atklāt šos garīgos spēkus sevī (atdeves vēlmes), kuri tiek dēvēti mūsu pasaules vārdos.
Man jācenšas tos sev iztēloties, centienos un meklējumos, kā mazs bērns, kurš visiem spēkiem cenšas apgūt jaunu rotaļu, kura viņu attīstīta.
Tad ar zaru valodas palīdzību, ar savām pūlēm es paceļu sevi no zariem mūsu pasaulē – līdz saknēm augstākajā pasaulē.
Reizi pēc reizes es cenšos atklāt augstākās saknes un šīs pūles attīsta mani kā bērnu. Tāpēc mēs nevis vienkārši klausāmies vārdu skaņas lasot Zoar Grāmatu, bet kā teic Bāls Sulams Desmit Sfirotu Mācības Priekšvārdā” 155. punktā: “pateicoties stiprai vēlmei un tieksmei izprast apgūstamo materiālu”, atmodinām pret sevi gaismu, kura ieskauj mūsu dvēseles.
Paši centieni nes mums sapratni, pievelk gaismu, kura atgriež pie avota un izlabo mūs. Bet izlabotajās vēlmēs mēs jau saprotam un sajūtam, par ko stāsta Zoar.

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →