Un tas ar jums notika dēļ nevērības pret manu lūgumu stiprināties biedru mīlestībā, kuru es jums izskaidroju visās septiņdesmit valodās, jo šis līdzeklis ir pietiekošs, lai aizpildītu visus jūsu trūkumus.
Tomēr, ja nespēsiet pacelties debesīs, es jums devu ceļus uz zemes. Un kāpēc jūs vispār nepielikāt klāt šajā darbā? (Bāls Sulams, 13. vēstule) (vairāk…)
Ja vēlies kļūt līdzīgs Radītājam, tad nepieciešams pārstāt domāt pašam par sevi. Man nav svarīgi vai es eksistēju, vai neeksistēju, kaut ko vadu vai nē – neviena doma nedrīkst būt par sevi.
Kā Radītājam nav domu par sevi, bet tikai uz visiem simts procentiem par absolūtu atdevi, tā arī cilvēkam nav jādomā par sevi. Tāpēc, ka tieši tas noved pie vislielākās īpašību atšķirības. (vairāk…)
Tam, kurš vēlas iepazīt dzīves garšu, nepieciešams koncentrēt savu uzmanību uz punktu savā sirdī. Radītājs radīja vēlmi baudīt, ļauno sākotni, tas ir, radīja tikai ļaunumu.
Taču šajā ļaunajā egoistiskajā vēlmē ir punkts sirdī, tā dēvētā „dievišķā daļa no augšienes”, kura visa tiecās uz atdevi, mīlestību, savienošanos. Taču tas ir tikai punkts un tas reizēm melnajā sirdī tik pat kā dziest, bet reizēm uzliesmo kā vāja uguntiņa un pat sāk dzirkstīt. (vairāk…)
Kongress Meksikā. 2. nodarbība
Garīgais tiek izzināts tikai caurs mūsu savstarpējo saikni. To nav vienkārši pieņemt un tas nav īsti saprotams, tāpēc ka tas ir pret mūsu dabu. Cilvēcei arvien vairāk attīstoties, no paaudzes paaudzē tūkstošiem gadu, mēs kļūstam arvien egoistiskāki.
Tas ir labi redzams cilvēciskās sabiedrības transformācijās, kas sākās no dzimtas klaniem, kuri pēc tam pārveidojās ciemos, taču ciemi pārauga lielās pilsētās, valstīts. (vairāk…)
Kongress Meksikā. 5. nodarbība
Sacīts: „strādājiet Radītājam priekā”. Ja nav prieka – tā ir zīme, ka mēs neatrodamies garīgajā. Atdeve nav iespējama bez prieka.
Grāmatā „Zoar” rakstīts, ka „Šehina atrodas tikai ideālā vietā: ne nepietiekamā vietā, ne bojājuma vietā, ne skumjā vietā, bet gan pareizā vietā, priecīgā vietā”. Tāpēc, ka izlabotā vietā ir Radītāja spīdējums un tas cilvēkam nes prieku. (vairāk…)
Patiesība parādīsies tajā, ka tas, kurš nožēlo, pats paziņos par savu sajūtu. Un nav nepieciešamības, lai to paziņotu cits, un nav iespējams noslēpt un aizturēt savu nožēlu. Taču es jūtu, ka jūs visi nomaināt šodienu ar rītdienu un „tagad” vietā sakāt „pēc tam”.
Un to nav iespējams izdziedināt, kā tikai pacensties apzināties šo briesmīgo maldu un saprast, ka glābiņš nāk no Radītāja, ja vien mēs modīsimies šodien, taču tas, kurš ir spējīgs gaidīt rītdienu, izpratīs savu kļūdu tikai savu mūža gadu izskaņā. (Bāls Sulams, 13. vēstule) (vairāk…)