Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 176. p.: “Dārgumu atslēgas tās labajā rokā” – tā ir trešā īpašība, kuru tā nolaida kopā ar sevi no Imas paradīzē, hasadim gaisma, un kuru vieta ir labajā rokā, kuras ietērpj hohmu un tiek dēvētas par “dārgumu atslēgām”, jo tās atver hohmas dārgumus.Bet bez tām visi hohmas dārgumi paliek slēgti, kā ar slēdzeni un durvju bultu.
Gala rezultātā, ko tad mums skaidro kabalas zinātne? – Ar kādu izmaiņu palīdzību mūsu vēlmju iekšienē, kaut kādā mērā jau mums pakļautām, mēs varam pielīdzināties Radītājam. Visās vēlmēs ielikta sākotnējā struktūra, dēvēta “AVAJA” un mēs nevaram to izmainīt.
Viss radījuma materiāls, kuru radījis Radītājs, saņēma sākotnējo nospiedumu, savu pirmējo modeli, dēvētu “jud-kei-vav-kei”. Jo citādi šis materiāls nesajūt, ka gaisma nāk no Radītāja.
Un tāpēc šim nospiedumam jāatrodas materiālā, citādi vēl nav radījuma, proti, tā, kurš sevi sajūt 1. par saņemošo, 2. no Radītāja.
Tādējādi runa pastāvīgi iet par AVAJA kā par minimumu, zemāk par kuru nav radījuma. Gaismai jāizplatās vēlmē 4 pilnās stadijās. Šai formai jāatrodas materiālā.
Pēc tam, kad radījumā jau ir šis sākotnējais Radītāja nospiedums – AVAJA, mēs runājam par to, kādas formas šis radījums pieņem, apgūst no Radītāja, uzsākot Viņam pielīdzināties.
AVAJA – tā ir pilnības struktūra. Tā radīta ar to, ka radījuma materiāls neko nedara un Radītājs visu iespiež tajā vai arī tā radīta ar to, ka radījums visu dara pats, pielīdzinot sevi Radītājam un atrodoties pilnīgajā AVAJA.
Radījumam atrodoties absolūtajā AVAJA, esot līdzībā ar Radītāju – nozīmē dot Viņam, atstarotās gaismas desmit sfirotās, līdzīgi taisnās gaismas desmit sfirotām no Radītāja puses.
Kā tas ir iespējams? – Ja radījumam būs spēks dot, kuru viņš ceļ augšup no Malhut līdz Keter.
Šī atdeves forma, kuru radījums atmodina no Malhut līdz Keter visā pilnībā, tiek dēvēta “Elokim”.
Tad notiek savienojums starp AVAJA un Elokim – radījuma pilnība attiecībā pret Radītāju.

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →