Jautājums: Kā komunikācija integrālajās aprindās ļaus cilvēkam elementāri rūpēties kaut vai par to, lai viņam būtu maizes kumoss?

Atbilde: Pieņemsim, cilvēki atrodas atsvešinātības stāvoklī, nevēlas runāt, viņiem ir skumīgs un tukšs skatiens. Apsēdiniet viņus līdzās viens otram aplī, lai viņi saskartos ar ceļiem kā bērni, lai uzliktu rokas viens otram uz pleciem vai ceļiem, sāktu sajust viens otru. Jūs redzēsiet, kā, sākot radīt kādu kopēju lauku, viņiem iekšēji piepeši parādās dzīvības pazīmes.

Viss tādēļ, ka viņi kļūst līdzīgi vispārējai integrālai sistēmai, inducē attiecībā uz sevi šīs sistēmas spēku, taču ne lineāro, bet integrālo, riņķveida un šis spēks sāk viņos pakāpeniski darboties, tas riņķo kā aplī, kā strāva solenoīdā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Būtībā, patreiz es līdzinos dzīvnieciskam ķermenim un man vēl nav dvēseles. Kā es to iegūstu?

Atbilde: Dvēsele – Radītāja daļiņa no augšienes. Radītājs – atdeve, Binas pakāpe, vispārējās mīlestības līmenis. Ja tu iegūsti šo īpašību, tas nozīmē, ka esi ieguvis Radītāja daļiņu no augšienes. No augšienes – nozīmē, ka atdeves un mīlestības vērtība tavās acīs stāv augstāk par tavām dzīvnieciskajām vēlmēm.

Ja tu iegūsi šīs īpašības daļu, tas nozīmē, ka esi saņēmis dvēseli. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā daļā, pateicoties kurai varēsi mīlēt citus, atdodot viņiem, tu sajutīsi citādu pasauli, nākamo pasauli – kaut ko ārpus tā, ko sajūti pašlaik. Visa sfēra, kuru tu pašlaik sajūti, it kā tajā atrodies un tā tevi aptver, tā ir sfēra, kuru tu uztver sava ego iekšienē. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 4. p.: Vienīgais līdzeklis – lūkoties darbības beigās, tas ir, radījuma mērķī. Procesa norises laikā nav iespējams neko saprast – tikai no procesa beigām.

Pagaidām mūsu jautājumi paliek tikai jautājumi. Darba sākumā mēs vēl nesaprotam radījuma mērķi, neredzam no kurienes tas nāk. Vispirms nepieciešams aptvert radījumu pilnā apjomā, bet galvenais – redzēt beigas. Tad arī mēs sapratīsim sākotnējo posmu.

Mēs nenosakām darbu, bet izpildām to un esam tā rezultāts. Tas nozīmē, ka tikai no beigām mēs izzinām sākumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Šodien mēs runājam par pilnīgi jaunu attieksmi pret pasauli, cilvēkiem, pret sevi kā integrālo sistēmu, pie kuras mūs noved daba: atklāj mums sabiedrību, krīzi, savstarpējo saikni. Ja mēs reāli pavērtos uz lietu būtību un labi izanalizētu šo faktu, tad atklātu, ka darbojoties pret citem, es darbojos pret sevi, pie tam ar daudzkārt pastiprinātu negatīvo iedarbību.

Es iedarbojos uz apkārtējo sabiedrību, uz tās iekārtu, spēku, viedokli un no visas sistēmas, pret kuru dotajā brīdī esmu nostājies, man tas atgriežas kā bumerangs. Taču pretestība, kuru es sajūtu, tā ir visa mehānisma summārā kustība un man tam ir jāpretojas.

Rezultātā es nonāku līdz bezspēkam, iztukšotībai, pie motivācijas trūkuma, jo redzu, ka nevienā jomā nespēju gūt panākumus, – pasaule arvien vairāk saceļas pret mani visos tās līmeņos (lielāko tiesu sabiedriskajā un ekoloģiskajā). Tādēļ man nekas neizdodas. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Tad, kad mūsos atklājas garīgā redze, mēs sākam patiešām redzēt un pakāpeniski saprast visu skaidrāk, ka viss atkarīgs no „vietas”, vēlmes, tas ir, dziļuma detaļu skaita, kas man atklāj garīgo realitāti un demonstrē, cik lielā mērā esmu saistīts ar citiem. Viss ir atkarīgs no šo detaļu skaita, bet galvenais – no to spēka, no savienošanās spēka.

Katrs no mums atklāj dažādas savas egoistiskās uztveres detaļas, taču atsakās no sava egoisma, lai savienotos ar citiem. Sanāk, ka manā vēlmē parādās dobums attiecībā pret cita cilvēka vēlmes izliekuma daļu, bet manas vēlmes izliekuma daļa atbilst viņa dobumam. Tadā veidā mēs savienojamies, katrs „atceļot” sevi attiecībā pret citu.

Sanāk, ka esmu atteicies no personīgajām interesēm, lai savienotos ar viņu. Taču viņš savā uztverē atklās šos izliektos mana egoisma zobus un „atcels” sevi, lai savienotos ar mani. Tādējādi mēs neiznīcinām savu egoismu, bet pastāvīgi to izmantojam, lai savienotos caur vēl lielākiem izliektiem zobiem un dobumiem. No šādu saikņu daudzuma ir atkarīga mūsu uztveres jutība, smalkums un tās spēks, tāpēc mēs atklājam tajā arvien vairāk detaļu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Rakstā „Toras dāvāšana” Bāls Sulams skaidro mums, uz kādiem nosacījumiem Tora tika iedota cilvēkiem. Vispirms, tai jābūt cilvēku grupai, kuri vēlas kļūt kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Pārdzīvotās ciešanas neatstāj izvēli – viņi redz, ka nepieciešams bēgt prom, taču bēgt apzināti. Tā nav akla bēgšana no sāpēm, jo ciešanas atnāk pie viņiem no īpaša Spēka, no Radītāja, saskaņā ar Viņa programmu un šeit slēpjas noteikts mērķis.

Radītājs ar nolūku deva viņiem ciešanas. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni” – citiem vārdiem, radīju Faraonu, kurš pietuvina Israēla dēlus Radītājam. Tāpēc ļaunā sākotne tiek dēvēta „par palīdzību pretī” – tā mudina cilvēku izzināt Spēku, kurš viņu vada. Cilvēks uzdod sev jautājumus: „No kurienes pie manis nonāk viss šis ļaunums? Kādēļ es ciešu?” Gala rezultātā meklējumi noved viņu pie galvenā jautājuma: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, turklāt vēl: „Kāda ir mūsu dzīves jēga?”. Un tad cilvēks atrod kabalas zinātni. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Pastāv divi spēki: viens – virzīts uz apvienošanos, labestību; cits – uz postījumiem, nāvi. Patreiz cilvēce nenovēršami virzās uz bifurkācijas punktu, kad jāapstājas, jo tālāk tā vairs nevar turpināt. Ja viss ies dabiskā ceļā – vai tā būs katastrofa?

Atbilde: Jā, tās būs dabas un sabiedriskās katastrofas, proti, kari.

Ja mēs neatlaidīgi pretosimies dabai, tad, no vienas puses, tas izraisīs daudzveidīgas dabas kataklizmas: zemestrīces, viesuļvētras utt., bet no otras puses, izprovocēs mūsos tādus iekšējos saspīlējumus, ka sāksies pasaules atomkarš. Šī ir dabiskā, mums neapzinātā notikumu gaita.

Taču, ja mēs atklāsim šo punktu iepriekš, ar masu informācijas līdzekļu palīdzību, ar jebkurām iespējām, tad spēsim to pastumt uz priekšu. Tas jādara ne tad, kad šis bifurkācijas punkts būs jau nenovēršams, un mēs nonāksim milzīgu konfliktu stāvoklī, bet tad, kad mēs, paredzot visu, sajutīsim to iepriekš, it kā tas eksistē jau pašlaik, un tad mēs varēsim sākt mainīt sevi un sabiedrību. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Šodien visu Zemeslodi pārņēmusi instinktīva, neapzināta vajadzība pēc iznīcināšanas. Kā to apturēt?

Pieņemsim, cilvēks, kurš sevi iznīcina ar alkoholu, nonāk līdz noteiktam punktam un iet bojā, vai arī kardināli mainās un uzsāk normālu dzīvesveidu.

Atbilde: Es ceru, ka pozitīvs pavērsiens notiks tuvākajā laikā un šeit. Es ceru, ka tas notiks, kamēr vēl neesam pilnībā izsmēluši visu Zemi un iznīcinājuši iedzīvotāju lielāko daļu, pēc kā nepaliks pat pamati, kā fantastikas filmās par nākotni, kur cilvēki klaiņo pa Zemi kā pirmatnējās būtnes un barojas no kādām saknēm, pārdzīvojuši šo katastrofu – bifurkāciju.

Lai pozitīvs pavērsiens notiktu pēc iespējas ātrāk, mēs cenšamies izplatīt integrālās izglītības un audzināšanas metodiku. Taču, atklāti sakot, pagaidām nerodam pietiekamu atbalstu plašu iedzīvotāju aprindu vidū, mums maz spēku. Tādējādi es nevaru sacīt, ka izjūtu dziļu gandarījumu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne izmanto tikai tos nosaukumus un terminus, kuri ir reāli un atspoguļo esamību. Tāds ir nemainīgais visu kabalistu likums: „ Tas, kas nav izzināts, tam nedrīkst dot nosaukumu un definējumu”. Līdz brīdim, kad objekts izpaužas pilnībā, it kā turētu to rokās, kabalisti dēvē to nevis par izzināšanu, bet citādi: par sapratni, zināšanu utml.

Tādā veidā mēs izzinām parādību līdz pašiem dziļumiem, no radīšanas sākuma un līdz beigām, visās detaļās. Par cik mēs izzinām to savās uztveres tilpnēs, par tik arī paši bagātināmies, kļūstam atbilstoši sarežģīti. Visas pasaules atrodas mūsos, visa aina iezīmējas iekšienē. Es studēju nevis ārējās parādības, bet to, kas norisinās manī – un darbības gaitā arvien vairāk sevi saprotu, arvien labāk apzinos, ka manī nekā nav. Ja iepriekš es pasauli redzēju no ārienes, tad tikai sagrozītas uztveres dēļ, bet patiesībā tā bija projekcija, kas atspoguļojās manās smadzenēs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne dalīta divos paralēlos Radītāja izzināšanas ceļos, kuri viens otram vienlīdzīgi, un starp tiem nav nekādas starpības tāpat kā starp diviem ūdens pilieniem. Atšķirība tikai nosaka, ka pirmais ceļš ved no augšienes uz leju līdz šai pasaulei, bet otrais sākas šajā pasaulē un paceļas no lejas uz augšieni mērojot visus tos pakāpienus, kuri tika izveidoti sakņu lejup nākšanas un to atklāšanas no augšienes lejup gaitā.

Lejup nākšana notika saskaņā ar piecām stadijām – no nulles līdz ceturtajai un precīzi tie paši etapi atrodas ceļā no lejas uz augšieni. No kurienes rodas šie pakāpieni? No vēlmes, kuru gaisma izveda caur tām pašām attīstības stadijām.

Tādējādi struktūra ir nemainīga, un tikai tās „salikšana” mums tiek dēvēta par „nākšanu lejup”. Patiesībā nav ne augšas, ne apakšas – mēs tikai arvien vairāk paužam gaismas un tilpnes savstarpējo attiecību sarežģītību. Sākumā, kad tās bija kopā, mēs to nemanījām, taču pēc tam ainu sāka sarežģīt arvien jaunas detaļas, pievienojot stadijām jēdzienus – sfirot, pasaules, parcufim utt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→