Situācija pasaulē ar katru dienu kļūst arvien sprādzien bīstamāka, visa pasaule saspringti seko līdzi straujai notikumu attīstībai Ukrainā. Taču kabalisti nenodarbojas ar politiku un ģeogrāfiskām robežām.
Kabalisti vēlas tikai vienu: tur, kur iespējams pievienot mīlestību vai vismaz apdzēst naidu, samazināt konfliktu starp cilvēkiem – mums ir jāpalīdz to izdarīt. (vairāk…)
Mēs visi skatāmies uz pasauli ar vienādām acīm un redzam vienu un to pašu. Taču, izņemot acis, mums vēl ir prāts, kurš mums attēlo redzēto. Taču prāts visiem ir dažāds, jo tas apkalpo vēlmi gūt baudu.
Un atbilstoši tam kādā mērā mēs spēsim prātam pievienot atdeves vēlmi, mēs redzēsim pasauli šo divu īpašību kontrastā: saņemšanas un atdeves, un šādi sāksim atklāt patieso pasaules ainu. (vairāk…)
Mūsu tiekšanās pamats pie Radītāja tiek dēvēts par „punktu sirdī”. Es jūtu, kā šis punkts mani velk, taču uz kurieni – es nezinu, un, kurš to dara, man arī nav zināms. Taču es vēlos zināt, kāda ir dzīves jēga, tās mērķis, no kurienes esmu atnācis un kurp dodos, kāpēc cilvēkam ir dota šī dzīve?
Šādi jautājumi bērnībā un pusaudžu vecumā rodas daudziem, taču pēc tam izzūd, jo sāk darboties hormoni, un pasaule mums sajauc prātu ar savām iluzorām vērtībā, novēršot uzmanību no pareiziem jautājumiem: kāpēc es dzīvoju. (vairāk…)
Zoar Grāmata ir ļoti īpaša grāmata, kura sevī apkopo visu kabalas zinātni. Šī grāmata ir sarakstīta pirms diviem tūkstošiem gadu ļoti sarežģītos apstākļos, kad desmit viedie kabalisti nošķīrās no visiem alā un savstarpējā darbā, daloties ar materiāliem, iespaidiem, atklājumiem sarakstīja šo grāmatu, taču pabeidzot rakstīt to noslēpa.
Zoar Grāmatu atrada tikai pēc 10 – 11 gadsimtiem. Taču pa īstam tā atklājas tieši mūsdienās – vēl pēc 11 gadsimtiem. (vairāk…)
Kādā veidā sasniegt tādu lūgšanu, kura nāks no pašiem sirds dziļumiem un sasniegs Radītāju? Nepieciešams iztēloties, ka mēs atrodamies Radītājā, vienīgajā spēkā izņemot, kuru nekā cita nav.
Un tāpēc viss, ko mēs saņemam un sajūtam, viss mūsu domās un vēlmēs notiekošais, pie mums nonāk no augstākā spēka – laba un labu daroša. Un, ja es to neuztveru kā labu, tad jūtu ciešanas un man jāprasa Radītājam mainīt manu uztveri. (vairāk…)
Cilvēks garīgā ceļā piedzīvo lielus kritumus. Un, ja viņš nejūt saikni ar grupu, tad var šo ceļu atstāt. Viņš uzstāda lielas pretenzijas skolotājam, biedriem, visai pasaulei un Radītājam, uzskatot, ka tikai viņam vienam ir taisnība. Taču patiesībā tas ir viņa egoisms, kurš uzbrūk.
Viņš varētu iegūt spēkus no grupas, lai to pārvarētu, bet nevēlas, jo uzskata sevi gudrāku un stiprāku par citiem. Lepnums grauj cilvēku līdz tādai pakāpei, ka viņš izrādās aprakts zem sava egoisma smaguma un garīgi mirst. (vairāk…)
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Mēs kopā nodarbojamies ar uzbrukumu Radītāja apslēptībai, pamatojoties uz pieņēmumu, uz to, ko mums stāsta kabalisti, kuri jau ir atklājuši, ka pastāv tikai viens vienīgs spēks un tā apslēptība, kura mums ar savām piepūlēm ir jāatceļ. (vairāk…)