Mums nav citas iespējas: mums ir jāiegūst atdeves spēks papildus egoistiskajam saņemšanas spēkam, kuru mums devusi daba. Un tad mums rokās būs gluži kā divi groži, ar kuriem mēs spēsim vadīt pasauli un savu dzīvi.
Taču, kur ņemt šo atdeves spēku? Šis spēks eksistē dabā, taču mums tas absolūti nav raksturīgi. Cilvēks ir radīts tikai ar vienu egoisma spēku un rūpējas tikai par saņemšanu. (vairāk…)
Hārvardas universitātes biologs paziņojis, ka izgudrojis jaunības eliksīru, kurš pārprogrammē ģenētisko programmu, apturot novecošanu un pat pagriežot laiku atpakaļ, kā rezultātā sirmie mati kļūst tumšāki, bet grumbas izlīdzinās. Jau ir veikti izmēģinājumi ar pelēm un drīzumā tiek plānoti izmēģinājumi ar cilvēkiem.
Taču es domāju, ka nav iespējams atgriezties atpakaļ laikā un to nav nepieciešams darīt. Mums ir jādzīvo tik ilgi, cik mums ir lemts un jāpriecājas par savu daļu. Ļaujiet augstākajam spēkam vadīt jūsu dzīvi. Taču nodot šo varu cilvēka rokās ir riskanti. Iespējams, ar pelēm viņam tas izdevās, taču es nevēlos būt izmēģinājuma pele. (vairāk…)
Cilvēkam ne vienmēr izdodas pārvarēt savu egoistisko vēlmi un virs tās pacelties. Tas nozīmē, ka cilvēka tiekšanās uz atdevi pagaidām vēl ir ļoti vāja, salīdzinot ar viņa milzīgo vēlmi gūt baudu. Taču pēc tam viņš jūt vilšanos no tā, ka viņam neizdevās savā egoismā saņemt sava darba rezultātus. (vairāk…)
Jautājums: Cilvēces attīstības process nav nejaušs?
Atbilde: Nekādā gadījumā! Vai jūs esat redzējuši dabā kaut ko nejaušu? Mums tikai tā šķiet, tāpēc ka mēs nesaprotam dabu. Patiesībā visi tās likumi ir precīzi determinēti. (vairāk…)
Vienīgais, kas mums ir nepieciešams – sasniegt ticību. Par ticību dēvē cilvēka Radītāja sajūtu. Tas ir absolūti pretēji reliģiozai sapratnei par aklu ticību, pie kā mēs esam pieraduši mūsu pasaulē.
Ticības spēks ir Binas spēks, un, ja mēs to iegūstam, tad šīs atdeves īpašības iekšienē sākam sajust savu sakni atbilstoši līdzībai ar to. Ja es savā jaunajā īpašībā kļūstu kaut mazliet atdodošs, tad sāku just augstāko spēku, pateicoties savai atbilstībai šim spēkam. (vairāk…)
Jautājums: Par to, ka senie filosofi Aristotelis, Platons un vēlāk arī Spensers ir daudz ņēmuši no kabalas, liecina minējumi viņu teorijās, ka cilvēciskā sabiedrība ir dzīvs organisms, kurā visi ir savstarpēji saistīti.
Kāpēc tā sanāk, ka vieni kļuva par kabalistiem un sasniedza Augstāko pasauli, bet citi palika par filosofiem? (vairāk…)
Bāls Sulams, „Viens bauslis”: Mani priekšgājēji sev izvēlējās individuālu ceļu, taču es izvēlējos kopīgu ceļu, tāpēc ka šis ceļš, pēc manām domām, ir vairāk piemērots tam, lai Dievišķo ietērptu mūžīgo burtu savienojumā, kuri nekad necietīs izmaiņas.
Es izlēmu līdz vissmalkākajiem sīkumiem izskaidrot visas garīgās detaļas un to savienojumus, kuru vienīgais pamats un avots ir – saņemšanas tīrības princips. Pateicoties tam, ka es skaidroju garīgās detaļas, tās neietērpjot materiālos savienojumos, tas būs ļoti noderīgi turpmākai izzināšanai. Un šo zinātni dēvē par īstenu gudrību. (vairāk…)
Jautājums: 16.gs. dižais kabalists ARI raksta: „Aklais kabalā ir tas, kuram nav atstarotās gaismas”. Proti, „kuram no acīm nenāk gaisma”. Ko tas nozīmē?
Atbilde: Runa ir par garīgu stāvokli, kad cilvēks spēj pareizi apzināties to, ko jūt. Tāpēc, ka mēs arī tagad atrodamies kaut kādā apjomā, kurā viss eksistē! Taču mēs to nezinām, nesaprotam, nejūtam. (vairāk…)