Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kā definēt cilvēka individualitātes jēdzienu mūsdienu situācijā?

Atbilde: Cilvēka individualitāti nosaka divi parametri: raksturs un viņa egoisma lielums. Raksturs – tas, kā izpaužas cilvēka egoisms, bet egoisma lielums nosaka, cik lielā mērā tas ir pretstatā sabiedrībai. Pretstats – tās ir tikai negatīvās īpašības un tādas, kas pretējas integritātei. Ar tām tiek mērīts – cik lielā mērā cilvēks pretstata sevi sabiedrībai, tādā mērā viņš ir gatavs upurēt sabiedrību minimālas personiskas baudas dēļ. Šim nolūkam psiholoģijā pastāv dažādas metodikas. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Šajā kongresā es vairāk sapratu kā sajutu. Vai tas ir normāli, vai arī es palaidu ko garām?

Atbilde: Pat ja tu vienkārši saprati, bet nesajuti – arī labi. Vismaz, tu ieraudzīji apvienošanos, tu ieraudzīji cilvēku centienus, tu saprati, ka tieši uz šiem centieniem arī pamatojas mūsu realitātes izzināšana.

Bez mūsu vienošanās mēs neizveidosim to sensoru, kurā spēsim sajust Augstāko pasauli, Radītāju. Tādēļ mēs arī esam sašķelti, tādēļ mēs arī atrodamies pašā apakšā, lai sāktu savākt pa daļām Augstāko pasauli. Tajā mērā, kādā saliksim to kopā, mēs atklāsim, sajutīsim arvien jaunus un jaunus patiesās, tagadējās, garīgās pasaules elementus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kāpēc tieši XXI gadsimta paaudzei jālemj visas problēmas? Kāpēc XXI gadsimts, nevis XXV? Ar ko tas ir tik īpašs?

Atbilde: Pirmkārt, šeit nav nekā jauna. Principā tā ir tā pati egoisma attīstība, kad tas pāriet no nedzīvā līmeņa uz augu, bet no augu uz dzīvniecisko. Tur taču arī viss balstīts uz integrāciju.

Bija elementārdaļiņa, un piepeši tā sāka veidot asociāciju ar pārējām daļiņām – atoms. Pēc tam šie atomi savstarpēji savienojās noteiktos ķīmiskos elementos, turpretim ķīmiskie elementi – augu veidojumos. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda jēga bezgalīgās pārejās no stāvokļa stāvoklī, kuriem nav redzamas beigas?

Atbilde: Kādreiz šī ķēde beigsies. Ikreiz tu izej citā dimensijā, it kā pasaule atvērtos un tu nokļūsti kvadrātiskā telpā. Turklāt no tās tu izej arvien augstākas pakāpes telpā un tā virzies uz priekšu arvien tālāk un tālāk, virzoties augšup gluži kā no vienas debess uz citu. Turklāt laiks, kustība un telpa jebkurā iepriekšējā pakāpienā – viss tā pamats kļūst nedzīvs attiecībā pret augstāko pakāpienu.

Tu atkal un atkal izlauzies cauri diviem mirkļiem uz jaunu dimensiju. Turklāt viss iepriekšējais pakāpiens kļūst mazvērtīgs un zaudē savu dzīvīgumu, līdzīgi mūsu pasaulei. Visa dzīve tiek sajusta tieši pārejas laikā, tāpēc tas ir pretstatā tai dzīvei, kuru mēs pašlaik izjūtam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Viedoklis (Č.Kupčans, Džordžtaunas universitātes profesors starptautiskajās attiecībās): Varas balanss pasaulē ātri mainās. Ķīna un citas attīstošās valstis ātri virzās augšup pasaules hierarhijā, bet rietumu pasaules trīs pīlāri – ASV, Eiropa un Japāna – sadūrās ar ilgstošu ekonomisko krīzi un elektorāta īgnumu.

21. gadsimtā nedominēs neviena no valstīm, rietumu virsvaldības laikmets virzās uz savu nobeiguma posmu, taču arī neviena no attīstošām valstīm neiegūs materiālos un ideoloģiskos spēkus, lai nonāktu pie pasaules virskundzības. BRICS valstīm nav kopējas integrētas nākotnes redzējuma. Tās nevēlas pasaules kārtību, kurā dominē Rietumi. Taču ko vēlas tā vietā? Šajā gadsimtā pasaule nepiederēs nevienam.

Replika: Pasaule mainīsies nevis pēc starptautisko attiecību likumiem, bet gan atbilstoši izmaiņām cilvēkos – tā „izjuks”, lai „sakārtotos” pilnīgi jaunā pasaules kārtībā, kurā dominēs tikai viens – savstarpējās atdeves, galvojuma, mīlestības — spēks.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

No 52. raksta, grāmata „Šamati”: Lūk, līdzība par diviem biedriem, no kuriem viens bija ķēniņš, bet otrs – nabags. Izdzirdot, ka viņa biedrs kluvis par ķēniņu, nabags devās pie viņa un pastāstīja par savu bēdīgo stāvokli.

Un ķēniņš iedeva viņam vēstuli domātu mantzinim, kurā norādīts, ka divu stundu laikā nabags var saņemt tik naudas, cik vēlas. Nabags atnāca pie mantziņa ar nelielu krūzi, iegāja un piepildīja to ar naudu. Taču, kad iznāca, kalps iesita pa krūzi, un visa nauda nokrita zemē.

Tā atkārtojās katru reizi. Un nabags raudāja: „Kādēļ viņš tā dara?!” Taču beigu beigās kalps sacīja: „Visa nauda, kuru tu paņēmi, ir tava! Vari to sev paņemt. Tev taču nebija tilpnes (kelim), lai paņemtu pietiekami naudas no kases”. Tāpēc arī tika izdomāts tāds viltīgs paņēmiens. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Eiropas kongress, 4. nodarbība

Jautājums: Traucēkļi atnāk tādēļ, lai mums palīdzētu ceļā uz mērķi. Kā saprast, ko man cenšas pateikt Augstākais spēks tieši ar šo traucēkli? Ko vēlas no manis, sūtot man tieši to?

Atbilde: Lai paceļoties pāri šim traucēklim, jūs neaizmirstu par Radītāju un tiektos pēc Viņa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Kādēļ gaismai vajadzīgs tieši es? Vai tiešām esmu tik svarīgs?

Atbilde: Mums pietrūkst vēlmes, nepieciešamības atklāt augstāko, pilnīgo, garīgo pasauli. Nevis tu esi vajadzīgs gaismai, bet gan gaisma vajadzīga tev, lai tā izveidotu tevī pareizu vēlmi. Turklāt, kad tu patiešām vēlēsies atdevi, tad arī to atklāsi.

Arī tagad mēs atrodamies gaismas okeānā, taču neko nejūtam, jo neizjūtam nepieciešamību, trūkumu. Taču ja izsaukšu uz sevi gaismas priekšdarbību, tā manī izveidos šo trūkumu, un es beidzot jutīšu to, kas man pietrūkst. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Vai jaunatnes iedziļināšanās zinātnē, darbā nav pāragra? Vai mēs neatņemam viņien jaunību, bērnību, pusaudža gadus?

Atbilde: Esmu jau vectēvs. Mans dēls ir izdevējs, vecākā meita – bioloģijas doktors, jaunākā ir pabeigusi filozofijas fakultāti, strādā mūsu sistēmā.

Es neredzu, ka mūsu paaudzes bērniem būtu īpaši laimīga bērnība. Viņi atrodas zem liela spiediena: no vecāku puses – vecākiem nav laika, pietrūkst pacietības; no skolas puses – atzīmes, eksāmeni (no mūsu redzes viedokļa tas viss ir pilnīgi nepareizi); no klases puses – cīņa par varu, par ietekmi. Mēs zinām, kas notiek skolā starp bērniem. Vienkārši žēl viņus. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Jūs teicāt, ka cilvēks – it kā vēža audzējs dabas ķermenī. Pirms cik gadiem tas notika?

Atbilde: Lieta tā, ka egoisms mūsos attīstās pakāpeniski. Mēs esam izgājuši dažus attīstības posmus.

Sākot ar 5. gs. pirms m. ē. līdz m. ē. 5. gs. cilvēce attīstījās tieksmē pēc bagātības. No 5. gs. līdz 15. gs. – tieksmē pēc varas, varenības. Un pēdējos gadsimtos, sākot ar 15. – 16. un līdz 20. gs. beigām – tieksmē pēc zināšanām. Tās ir galvenās tendences.

Jau 20. gs. sākumā akadēmiķis Vernadskis raksturoja mūsu attīstību kā beigu posmu, kas ved pie noosfēras – līdzsvara ar dabu. Vēlāk šo ideju atbalstīja daudzi citi zinātnieki. Tālāk šīs iestrādes turpināja visiem pazīstamais „Romas klubs”, bet pēc tā parādījās arī citi atzarojumi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→