Un nekas no šīs nolādētās vietas lai nepielīp pie tavas rokas. [Tora, Devarim, Ree, 13:18]
Ja cilvēks nodarbojas ar sevis labošanu vai arī piedalās savu biedru labošanā, tad ir nepieciešams būt uzmanīgam, lai viņam nekādā gadījumā nepieliptu nekas no tā „labā”, kas kā šķiet viņiem bija. (vairāk…)
Sacīts: „Pirms viņi sauks, Es atbildēšu”. Proti, pirms cilvēks atver muti, pirms viņš sajūt, ka kaut kas parādās viņa sirdī un prātā, Radītājs viņam to visu sirdī, prātā un uz mēles organizē. Un nav nekā, kas nāktu no cilvēka, bet tikai no Radītāja.
Taču cilvēkam vienīgā izvēles brīvība ir tajā, lai šo visu attiecinātu uz Radītāju, ka nav neviena cita, izņemot Viņu, Laba un Labu daroša un tikai atbilstoši šim principam viss eksistē. (vairāk…)
Un viss, ko tik vien tu tur esi salaupījis, tas tev ir jāsakrauj tās laukuma vidū, un tev šī pilsēta un arī viss, kas tur ir salaupīts, pilnīgi ar uguni jāsadedzina Tam Kungam, savam Dievam, un tai ir jākļūst par mūžīgu gruvešu kaudzi; neviens lai to vairs nekad neuzceļ. [Tora, Devarim, Ree, 13:17]
Cilvēks nekad nevarēs tos nolūkus, kuri viņā ir kļuvuši egoistiski ņemt un atkal izmantot. Viņam ir jādara viss, lai pie šiem nolūkiem neatgrieztos. (vairāk…)
Ar akmeņiem tādu būs nomētāt, un lai tas mirst, jo viņš jums ir licis novērsties no Tā Kunga, tava Dieva, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. [Tora, Devarim, Ree, 13:11]
Jautājums: Ko nozīmē: „ar akmeņiem tādu būs nomētāt”?
Atbilde: „Akmens” nozīmē, ka tu ne ar vienu nerēķinies, izņemot savu nedzīvo stāvokli. Turklāt, tu neņem vērā nekādu egoisma pārliecināšanu, nekādas īpašības, nekādus trikus un darbojies precīzi pēc kabalas metodikas. (vairāk…)
Kongress Prāgā, 2. nodarbība
Jautājums: Nav saprotams, kas ir mīlestība pret biedriem, mīlestība pret Radītāju. Kas ir mīlestība?
Atbilde: Mīlestība ir vēlme piepildīt otru ar to, kas ir labi viņam.
Viss pārējais ir absolūti egoistiska citu izmantošana. Viss ko mēs visapkārt redzam ir cilvēka vienam otra izmantošana. Un mēs to dēvējam par mīlestību. (vairāk…)
Jautājums: Cilvēkam, kurš ir iegrimis materiālajā pasaulē, garīgā pasaule ir ilūzija. Vai kabalistam, kurš iepazinis garīgās pasaules fiziskā pasaule pārvērtīsies par ilūziju?
Atbilde: Šī pasaule nav ilūzija! Tā absolūti skaidri eksistē un pret to ir jāattiecas kā pret realitāti.
Kad tā pakāpeniski no jūsu sajūtām sāks zust, tad jūs varēsiet teikt, ka tā ir ilūzija. Kabala pret visu attiecas materiāli. (vairāk…)
Jautājums: Vai garīgās īpašības atšķiras no morāles likumiem, noteikumiem, principiem?
Atbilde: Garīgās īpašības atšķiras no morāles likumiem. Filozofija, psiholoģija, ētika, savstarpējās attiecības ir tikai mūsu egoisma tieksme maskēties. Slēpt savas raupjās tieksmes, ietērpjot tās daudz maz pieņemamā izskatā, lai no tā gūtu sev baudu.
Tāpēc viss ko cilvēce ir izdomājusi, ir mūsu egoisma aizsegs.
No nodarbības krievu valodā, 26.06.2016.
Jautājums: Pastāstiet par mātes lomu pieauguša cilvēka dzīvē. Kam un kuram ir jābūt devēja lomā? Ko par šīm attiecībām vēsta kabala?
Atbilde: Torā ir sacīts, ka bērnam ir jāatstāj savus vecākus, jāpieķeras sievai, jāveido ar viņu ģimene, jāaudzina savi bērni, nedrīkst apgrūtināt bērnus, iejaukties viņu dzīvē – šeit nav citu iespēju. Rabašs vienmēr teica: „Vislabākais attiecībās ar bērniem ir atvērt kabatu un aizvērt muti”. (vairāk…)
Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs. [Tora, Devarim, Ekev, 11:18]
Visas pārmaiņas, kuras ar cilvēku notiek, viņam ir jāapzinās un precīzi tām jāseko, katru no šīm pārmaiņām uztverot kā nākošu no Radītāja, kā nepieciešamu savai virzībai uz priekšu.
Ar šo stāvokļu palīdzību, kuri it kā ir Radītāja „vārdi” cilvēkam ir jāatjauno savu sirdi un prātu, proti, tos jāpārceļ citā formātā. (vairāk…)
Kongress Sanktpēterburgā, 1. nodarbība
Viss nonāk lejup no Radītāja. Cilvēks par sevi neatbild, ne par to, kas notiek ar viņu, ne par savu reakciju uz notiekošo ar viņu. Kādā veidā viņš ir spējīgs noteikt savu rīcību, savu nākotni?
Garīgajā pasaulē visu nosaka apkārtējā sabiedrība. Cilvēkam nav nekas savs: vai nu tas, ko viņš saņem no Radītāja, vai tas, ko viņš saņem no grupas un tas nonāk pie Radītāja, bet viņš pats ir tikai kā mazs zobratiņš milzīgā mehānismā. (vairāk…)