Nedrīkst aimirst, ka mūsu tilpne atrodas ārpus mums. Žēl tērēt laiku rūpēm par sevi pašu, uz to, kas ietilpst tavās personiskajās robežās, tāpēc ka tas viss ir maldi un pastāv, pateicoties tikai sašķeltības spēkam, mūsu egoisma spēkam, kas attēlo mums šādu ainu.

Protams, var nodzīvot šajā ilūzijā vēl tūkstoš gadu. Taču vēlams, ja jau esi sasniedzis šādu pārdzimšanu riņķojumu, kad beidzot sāc dzirdēt patiesību, ka viss tavs „Es” neesi tu, bet tikai tava fantāzija, virs kuras tev jāpaceļas un šāda iespēja tev tiek dota, tad vajag papūlēties to realizēt.

Taču, ja turpini prātot sava loka iekšienē, tad ne tikai nepietuvinies īstenībai, bet arī nodari lielu ļaunumu citiem, it kā urbtu caurumu kopējā laivā. Tādējādi tu kaitē pārējiem, un viss šis kaitējums tiek pierakstīts uz tava rēķina. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Mūsdienu krīze aicina mūs izprast pareizo savstarpējo saikni un savstarpējo atkarību. Runa šeit neiet par mūsdienu modeļa ekonomiku. Patiesā ekonomika, bez „burbuļiem” un pārmērībām, ir tikai daži procenti no zemes iedzīvotājiem, kuri ražo nepieciešamās preces, kuras mums patiešām ir nepieciešamas: pārtikas produkti, apģērbi, mājoklis utml. Viss pārējais vairs nav ekonomika, bet virsbūve cilvēku muļķošanai un labuma saņemšanai no viņiem. Tikai maza visa šī tirgus daļa nodrošina mūsu ikdienas vajadzības.

Taču šodien patiesība nāk gaismā. Cilvēki paliek bez darba, īpaši jaunieši. Viņi nezina, ko darīt, viņos stingri nostiprinās jauna sakropļota dzīves uztvere un pēc kāda laika viņi zaudē jau pašu darba spēju. Pie tam viņi vairs nespēj nodibināt ģimeni un dzīvot normālu dzīvi. Tā vietā viņi veido sev jaunu kultūru ar jaunām izklaidēm. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Cilvēce nevar pāriet uz nākotni, iekāms netiks izjaukts vecais.

Daudz no vecā izjūk pats – ģimene, kultūra u.c., taču tas, kas ir izdevīgi valdošai elitei, pats neaiziet un noturas, lai gan velk visiem spēkiem atpakaļ.

Ja elite apzinās pārejas nepieciešamību, tad arī veidojas ideja, kas nepieciešama pāriešanai uz nākotni.

Pagātnē pārejas, parasti, notika revolūciju, sabiedriskās cīņas veidā.

Tas norisinājās tāpēc, ka jaunais stāvoklis netika izprasts, trūka tā redzējums, rašanās iemesls un nebija uz to virzības spēku. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kādā veidā radījuma pasaulē, kas radīts no nekā, radās metodika, kas atklāj patieso būtību, kura ir pretstatā radījuma būtībai? Kas vai kurš kalpo par tiltu starp pasaulēm un mūs savieno?

Atbilde: Pirms 5772 gadiem mūsu pasaulē parādījās cilvēks, kurš pirmoreiz uzdeva sev jautājumu: „Kas notiek pasaulē? No kurienes tā nākusi un ar kādu nolūku radīta? Kurš to „griež” un vada? Kāpēc viss griežas apkārt tai un kopā ar to?”

Šī cilvēka vārds bija Ādams. Uzdodot sev šo jautājumu, viņš pūlējās atklāt šo mīklu un rezultātā ne vien to atklāja, bet arī aprakstīja grāmatā „Apslēptais eņģelis”, kas nozīmē „apslēptais spēks”. Eņģelis – nozīmē spēks.

No šīs grāmatas var uzzināt, ko viņš bija izzinājis, kā viņš to sajuta, ko redzēja un aprakstīja alegoriskā veidā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 9. p.: Visas atšķirības starp dvēselēm un neizzināmo Radītāja (Acmuto) būtību ir tikai tajā aspektā, ka dvēseles ir Acmuto daļa. Tas ir, gaismas pakāpe, kas saņemta tilpnē – saņemošajā vēlmē – jau ir daļa, kas atdalīta no Radītāja. Tādā veidā dvēseles nonāca no „veseluma” un kļuva „daļa”, gluži kā akmens, kas atšķelts no klints.

Mēs patreiz atrodamies dažādu frekvenču neskaitāmu viļņu un izstarojumu izplatījumā, kas pārklāj visu spektru no nulles līdz bezgalībai. Šos viļņus mēs uztveram ar uztveres aparātu palīdzību, kuri spēj uz tiem noskaņoties. Radiouztvērējs tver vilni, tam pielīdzinoties, tas ir, ģenerējot tā kopiju, kas stājas ar to sakaros, rezonansē, savienojumā. Es uztveru to savstarpējo vienotību, piemēram, dzirdu, ja tie ir radioviļņi vai redzu, ja tas ir televīzijas diapazons. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 8. p.: Tad, kad cilvēki viens otru mīl, tas ir tāpēc, ka starp viņiem pastāv īpašību līdzība. Ja viens mīl visu to, ko mīl otrs un ienīst visu, ko ienīst otrs, viņi ir saliedēti vienā veselumā un viens otru mīl.

Taču, ja starp viņiem pastāv kāda īpašību atšķirība, kad viens mīl kaut ko, lai gan otrs to ienīst, tad atkarībā no šīs īpašību atšķirības, viņi viens otru ienīst un ir nošķirti un attālināti viens no otra. Turklāt, ja viņi ir pretēji viens otram tik lielā pakāpē, ka viss, ko mīl viens, ir nīstams otram, tad viņi atdalīti un atrodas viens no otra tikpat tālu kā austrumi no rietumiem.

Jautājums: Par kādu mīlestību un kādu naidu šeit iet runa?

Atbilde: Tas ir raksturīgs savstarpējās attiecībās ar jebkuriem cilvēkiem: ar biedru, sievu utt. Cik lielā mērā jūs līdzināties viens otram ar savām vēlmēm un uzskatiem vai arī otrādi, – tik lielā mērā mīlat vai nīstat viens otru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No raksta „Sauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvumā” („Šamati”, nr. 241): Ziniet, ja Radītājs jūs sauc, tas nozīmē, ka Viņš ir tuvumā. Proti, patreiz jums dota iespēja: ja jūsu sirds būs jūtīga, tad sajutīsiet, ka Radītājs ir jūsu tuvumā. Tas līdzinās cilvēkam, kurš nomaldījies dziļā mežā un zaudējis jebkuru cerību atgriezties mājās.

Taču tajā mirklī, kad tālumā viņs redz kādu cilvēku un dzird cilvēka balsi, tajā pašā brīdī viņā mostas kaislīga vēlēšanās atgriezties dzimtajās vietās, un viņš sāk saukt un lūgt, lai kāds atnāktu un viņu glābtu.

Tāpēc, ja Radītājs vēlas izvest cilvēku no dziļa meža, tad parāda viņam tālumā nelielu gaismu un cilvēks mobilizē visus atlikušos spēkus un metas turp, kurp gaisma viņam norāda, lai to sasniegtu. Taču, ja viņš nesaista šo gaismu ar Radītāju un nesaka, ka tas, kurš viņu sauc ir Radītājs, tad šī gaisma viņam pazūd un atkal atliek stāvēt bieza meža vidū… (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Rabašs „Šelavei Sulam”, 1989./90., 19. raksts „Tora tiek dēvēta par vidējo līniju” (saīsinājumā)

Cilvēkam jātic, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, ka visu veic Radītājs. Pirms katras darbības jāatceras, ka cilvēkam tiek dota tikai izvēle, par cik „ja ne es sev, tad kurš man?”.

Citiem vārdiem, viss ir atkarīgs no cilvēka izvēles. Taču pēc rīcībām ir jānonāk pie secinājuma, ka viss pakļauts Augstākajai vadībai un cilvēks neko nedara pats.

Jātic, ka Radītājs dod mums vēlmi un tieksmi darīt labus darbus. Taču iekams cilvēks nav izpelnījies, viņš nedrīkst just, it kā Radītājs uzliek viņam pienākumu veikt labus darbus. Tādējādi Radītājs slēpj Sevi nolūka „lo-lišma” ietērpā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, No kabalas avotiem, Rabašs - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Radītājs sūta man „ērkšķainas” domas?
Atbilde: No Rabaša raksta „Gluži kā roze starp ērkšķiem”: Zoar Grāmatā rakstīts: Gluži kā roze starp ērkšķiem – tāpat mana mīļotā starp draudzenēm. Radītājam radās vēlme pielīdzināt Israēlu augstākai pasaulei, lai būtu uz Zemes viena roze, kas līdzinās augstākai rozei, proti, Malhut. Šī roze izdveš aromātus un izredzēta no visām rozēm pasaulē, jo izauga starp ērkšķiem.
Roze spēj uzplaukt, ja tikai aug starp ērkšķiem, starp dzeloņiem. Bez dzeloņiem nav iespējams izaugt. Ērkšķi – tie paši spēki, kas garīgajā ceļā palīdz mums virzīties uz priekšu. Pretējā gadījumā mēs mierīgi gulētu savā vēlmē baudīt un nekad nevēlētos no tās pacelties augšup.
Ērkšķi ir virzošie motīvi, kas liek mums iet uz priekšu, turpretī mēs paši tajā pat laikā tiecamies sasniegt mieru, piepildījumu, patīkamu sajūtu. Ērkšķi rodas no bezizejas, kad cilvēks noniecina iespēju virzīties uz priekšu personīgiem spēkiem un ikreiz vēlas atvilkt elpu, sevi attaisnojot, ka dara pietiekami un viss ir kārtībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Viss notiekošais mums nāk par labu. Visas apslēptības, tiesas, problēmas demonstrē mums tieši tās vietas, kurās patreiz jāpieliek pūles, esošajā momentā, lai varētu virzīties uz priekšu. Tāpēc vispirms jāpapūlas izkopt pareizu uztveri attiecībā uz visu realitāti.

Viss, ko mēs redzam, ir mūsu personīgie trūkumi, mūsu iekšējā pasaule, kas atklājas šādā pasaules ainā. Tāpēc visapkārt mēs redzam tikai negatīvo. Turpretī, ja vēlies pareizi izmantot katru atklāsmi, tad tev ir jāpaceļas virs katra stāvokļa ar ticību augstāk par zināšanām, lai caur šo acij redzamo pasaulīgo realitāti, pacenstos saskatīt pilnības ainu: Bezgalības pasauli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→