Category Archives: ZOAR

Gaismas un vēlmes savienojums

Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu.
Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu.

Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru.
Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu. (vairāk…)

Un darīja debesis no uguns un ūdens…

Zoar, nodaļa “Leh leha” (Lech – Lecha), 4. p.: …Jo, kad Radītājs radīja pasauli, Viņš darīja debesis no uguns un ūdens, un tie kopā sajaucoties nesasala. Bet pēc tam sasala un atradās augstākajā ruah(ā). Jo saskaņā ar mohin nākšanas kārtību, sākumā nāk divas līnijas, labā un kreisā un tie ir divi punkti, holam un šuruk, dēvēti “ūdens” un “uguns”.
Divas līnijas nonāk pie mums no augšienes. Jo radījumā ir tikai divi spēki: gaisma un viņa radītā vēlme baudīt. Savienojoties, vienīgi tie veido visu realitāti. Tāpēc no augšienes, no Radītāja, pie mums lejup nāk divi spēki, divas īpašības – vēlme dot, no gaismas puses un vēlme baudīt, no tilpnes (kli) puses. Bet mums jau atbilstoši jāreaģē uz tiem – pareizi jāsavieno kopā, izveidojot vidējo līniju.

Avots krievu valodā

Zoar – visspēcīgākais ierocis

Sacīts, ka aizliegts mācīties Toru bez nolūka. Jo ar to tu nepiesaisti gaismu, kura atgriež pie avota, un acumirklī pārvērt “dzīvības eliksīru” par “nāvējošu indi”. Šis izvēles punkts – vienīgā tava izvēle dzīvē. Tāpēc, ja mums ir darīšana ar vienīgo ieroci pret ļaunumu, egoismu, proti, ar Zoar Grāmatu, tad jācenšas to izmantot pareizi. Saprotams, mēs nevaram uzspiest uz “sarkano pogu” un novest visu pasauli pie kaitīgām nelabojamām sekām, bet ir iespēja ieiet ciešanu stāvokļos, kas jau norisinājās pagātnē (sk. “Zoar Grāmatas priekšvārds”, 70., 71. p.). (vairāk…)

AVAJA – Elokim

Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 176. p.: “Dārgumu atslēgas tās labajā rokā” – tā ir trešā īpašība, kuru tā nolaida kopā ar sevi no Imas paradīzē, hasadim gaisma, un kuru vieta ir labajā rokā, kuras ietērpj hohmu un tiek dēvētas par “dārgumu atslēgām”, jo tās atver hohmas dārgumus.Bet bez tām visi hohmas dārgumi paliek slēgti, kā ar slēdzeni un durvju bultu.
Gala rezultātā, ko tad mums skaidro kabalas zinātne? – Ar kādu izmaiņu palīdzību mūsu vēlmju iekšienē, kaut kādā mērā jau mums pakļautām, mēs varam pielīdzināties Radītājam. Visās vēlmēs ielikta sākotnējā struktūra, dēvēta “AVAJA” un mēs nevaram to izmainīt. (vairāk…)

Caur zariem saskatīt augstākās saknes

Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 250. p.: Un uzreiz viņš nedevās prom savā ceļā, bet aizkavējās un strādāja sešus gadus ar Lavana ganāmpulkiem, līdz brīdim, kad Rāhele kļuva grūta ar Benjamīnu, viņš aizkavējās tur.
Bet kad pienāca laiks un viņa kļuva grūta ar Benjamīnu, viņš aizbēga, nelūdzot atļauju Lavanam, lai neaizkavētos tur. Un savienojās Jēkabs ar visām paaudzēm vajadzīgajā vietā, svētības zemē.

Kabalas zinātne izmanto īpašu valodu, dēvētu par zaru valodu. Ja es atrodos nolūkā “sevis dēļ” visās savās jūtās, domās un īpašībās, tad sajūtu mūsu pasaules realitāti un katrs vārds, pat manis izlasītais Torā, tēlojas man kā notiekošais šajā pasaulē. Bet ja es atrodos nodomā “atdeves dēļ”, tad katrs vārds rakstītais Torā dabiskā veidā tēlojas man kā garīgo sakņu un spēku apraksts. Tad man ir skaidrs, ka Tora ne ar vienu vārdu nerunā par materiālajiem objektiem (ganāmpulks, Lea, Rāhele, Jēkabs utt.) un to darbībām. (vairāk…)

“Nabadzības maize”

Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 219. p.: …Kad Radītājs vēlējās pietuvināt tos Sev, Viņš deva tiem pakāpi “nabadzības maize”. “Nabadzības maize” – tas ir ķēniņš Dāvids, par kuru sacīts: “Jo esmu nabags”.
Ķēniņš Dāvids – Nukva tajā laikā, kad tā saņem starojumu no Binas, un tad tā atrodas vienlīdzīgā pakāpē ar Zeir Anpin, troņa ceturtais pamats, Bina, un tad Nukva saliedēta ar Binu un neveic zivugu ar Zeir Anpin, savu vīru. Un tāpēc viņa ir trūcīga, tai nav gaismas un tiek dēvēta par “nabadzības maizi”, jo hohma nestaro bez hasadim. Un tad sacīts: “Jo esmu nabags”. Un šī Nukvas pakāpe ir tās pirmā pakāpe.

It kā bagātība – Hohmas gaisma. Bet ko dos tev Hohmas gaisma, ja tu nespēj to izmantot neietērpjot gaismā Hasadim – tā atnes tev tumsu?
Tad vēlams, lai nebūtu Hohmas, kamēr nav tev Hasadim. Tik lielā mērā, kādā tev pieder Hasadim, atklājas visa tava bagātība Hohmas gaismā.
Un tāpēc bagātība tiek mērīta tikai ar Hasadim gaismas līmeni, kurš pieder garīgajai tilpnei (kli). Jo atbilstoši Hasadim mēram var starot Hohma.
Tāpēc “nabadzības maize” nozīmē, ka tev ir gaisma Hohma, bet nav iespējas, lai to atklātu – Hasadim gaismu, nav tevī atdeves un mīlestības.

Avots krievu valodā

Bezgalīgi ir Radītāja darbi

Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 190. p.: “Cik lieli Tavi darbi, Dievs, visas to gudrības Tu radīji”.“Cik lieli Tavi darbi, Dievs” – norāda, ka tiem nav skaita, mohin de-hasadim.“Visas to gudrības Tu radīji” – norāda uz mohin “skaitu”, de-hohma.
Hasadim nav iespējams saskaitīt, jo atdeves un mīlestības īpašība nav ierobežota, nav vēlmes slāņa (avijut), nav ekrānu, nav augstuma.
Pat ja mēs aprēķinām Hasadim, tad tikai balstoties uz gaismu Hohma, saņemošajām vēlmēm (kelim), uz kuru pamata mēs iegūstam Hasadim.
Bet ar pašu par sevi Hasadim gaismu nav nekāda aprēķina, uz to netiek veikts samazinājums, nav nekāda mērīšanas mēra.

Avots krievu valodā

Zoar atklājas mūsu savstarpējā saiknē

Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 252. p: Bet Itro nenostājās pret Mozu tik lielā mērā, jo Lavans bija burvis un burvestībās vērsa savas darbības pret Jēkabu. Bet ņemot vērā, ka tagad Jēkabs nevēlējās tur uzkavēties, jo Radītājs viņam sacīja: “Atgriezies savu tēvu zemē”, tāpēc nevēlējās aizkavēties, noniecinot sava Kunga bausli un tāpēc nelūdza atļauju.
Pastāv divi spēku veidi. No vienas puses – spēki, kuri neļauj mums savienoties, dēvēti “palīdzība pret”, it kā tie pretdarbotos mūsu savienībai. No otras puses – spēki, kuri veicina savienošanos.
Mums nepieciešami abi šie spēku veidi. Mums jāatklāj visi it kā negatīvie spēki, visi šie “grēcinieki”, kuri ir mūsos (Lavans, Eisavs un citi), bet pretī tiem – (it kā) pozitīvie spēki (Jēkabs, Īzaks un citi).
Mūsu savienošanās darbībā visi šie spēki strādā “par” vai “pret”. Bet mums jāpieņem lēmums – kurš no tiem un kādā veidā uzvarēs.
Skaidrs, ka tad mēs atklājam, ka visam jābūt tā, kā rakstīts Torā un tādā veidā atklājam vēstījumu. Kur? Mūsu savstarpējā saiknē – sakaru trūkuma spēkā un apvienošanās spēkā.

Avots krievu valodā

Bezgalība vai mirklis?

Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 129. p.: “Un tās bija viņa acīs kā dažas dienas, saskaņā ar viņa mīlestību pret viņu”.Visi šie septiņi gadi viņa acīs bija līdzvērtīgi septiņiem augstākiem gadiem no Binas, savienotiem vienā veselumā un nedalāmiem.Tie visi – viens vesels, jo tie saistās viens ar otru. „Ar viņa mīlestību pret to” – viņš mīlēja viņu, jo priekš viņa tā līdzinājās augstākajai vienotībai Binā. (vairāk…)

Un taps balta diena nakts vidū…

Ņemot vērā, ka esam radīti no vēlmes saņemt baudu, tad viss mūsu garīgais darbs notiek naktīs. Nesajuzdami baudu, mēs varam sevi pārbaudīt: vai esam spējīgi izdarīt kaut ko, ja esam virzīti ar citu “degvielu”, lai nevis atlīdzība noteiktu, cik mēs strādāsim, bet darbs pats par sevi, ne Radītāja atklāšana, bet tikai ticība tam, ka varam sniegt Viņam baudu. Bet strādāt tam nolūkam, lai sniegtu baudu Viņam nevis sev, mēs varam tikai “naktīs” – stāvokļos, kad nejūtam baudu. Tāpēc katru reizi mūsu vēlmē baudīt speciāli atmodina jaunus neizlabotās vēlmes slāņus, kuriem nepieciešama atlīdzība, piepildījums. (vairāk…)