Kad sirds sapratīs…
Posted on 10 jūlijs, 2010
Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 147.-149. p.: Svētā Vārda “Jud” saistās ar trijiem saiknes veidiem. Tādējādi tajā ir viens galiņš augšpusē, bet viens galiņš apakšā, viens – vidū, jo trīs saiknes izplatījās tajā. Augšējais galiņš – augstākais Keter, augstāks par visiem augstākajiem, visu roš(u) roš, stāvošs pāri visiem… Apakšējais galiņš – tā ir Bina – roš “dārza apūdeņošanai”, Malhut. Un tas – ūdens avots, kas apūdeņo visus stādus, jo visa ZON gaisma un BEA pasauļu gaisma nāk no Binas.
Burts “Jud” – Acilut pasaules hohma, tās “apslēptais prāts”. Caur augšējo šī burta smaili tajā ienāk Bezgalības gaisma, bet caur apakšējo smaili iznāk Binas gaisma un plūstot cauri Zeir Anpin apūdeņo dārzu, Malhut. (vairāk…)
Dabā eksistē divi spēki – saņemšanas un atdeves. Divi šie spēki tēlo ainas mūsu vēlmē baudīt kā datora ekrānā, pasaules ainu, es un viss man apkārt esošais. Kā raksta Bāls Sulams, mūsu smadzeņu aizmugurējā daļā ir ekrāns, kurā mēs uztveram pasaules ainu.
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 129. p.: “Un tās bija viņa acīs kā dažas dienas, saskaņā ar viņa mīlestību pret viņu”. Visi šie septiņi gadi viņa acīs bija līdzvērtīgi septiņiem augstākiem gadiem no Binas, savienotiem vienā veselumā un nedalāmiem.Tie visi – viens vesels, jo tie saistās viens ar otru. „Ar viņa mīlestību pret to” – viņš mīlēja viņu, jo priekš viņa tā līdzinājās augstākajai vienotībai Binā.
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 55. p.: Jo cilvēka piesātinājums ir Radītājam smags darbs, tāpat kā Sarkanās jūras pārdalīšana. Jo pasaules piesātināšana (lejup nāk) no augšienes, no Zeir Anpin, no ekrāna de-hirik vidējā līnijā. Jo: “Dēli, dzīvība un piesātinājums, – lieta, kura atkarīga nevis no nopelniem, bet lieta, kura atkarīga no mazal (veiksmes)”. Un tāpēc pasaules piesātinājums Viņam ir smags darbs, jo tā ir lieta, kas atkarīga no mazal, no kuras nāk dēli, dzīvība un piesātinājums.
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 120. p.: …Un sacīts: “Es nolaidīšos kopā ar tevi Ēģiptē”, – tas ir, Šhina nolaidās kopā ar viņu trimdā. Un jebkurā vietā, kurā Israēls attālinās trimdā, attālinās kopā ar tiem trimdā arī Šhina. Citādi tā nav trimda. Jo trimda nozīmē, ka tu sajūti apslēptību. Tu jūti, ka šeit ir garīgais, Radītājs un sajūti Viņa pretējo pusi. Tā staro tev tā, ka tu jūti Radītāja klātesamību, kura tev apslēpta. Tad to dēvē par trimdu. Ja nav sajūtas, ka Radītājs tev apslēpts, – tā nav trimda. Viņš tev vienkārši neeksistē, tu atrodies zemāk par garīgo līmeni. Trimda – tā arī ir garīgā sajūta, augstāka par mūsu pasaules līmeni. Tādējādi par ikdienišķiem cilvēkiem eksistējošiem mūsu pasaulē nevar sacīt, ka tie atrodas trimdā. Bet ja es zinu, ka šeit jābūt kaut kam garīgam, man ir tāda sajūta un es kaut kādā veidā esmu pazīstams ar to, kas apslēpts, – tad to dēvē par apslēptību un es atrodos trimdā. Tā ir saikne, bet tikai tās pretējā puse, kura man staro melnā, bet ne baltā gaismā. Tāpēc “Israēls Ēģiptē” – tā ir garīgā pakāpe. Tiem ir gaisma, īpašs starojums, tie nav atrauti no garīgā. Tajā pašā laikā mēs “līdzināmies dzīvnieciskiem mirstīgajiem”, jo mums nav nekādas trimdas sajūtas. Patreiz ar Zoar Grāmatas lasīšanas palīdzību, pakāpeniski mostoties no mūsu dzīvnieciskās eksistences, mēs sākam nedaudz sajust, ka atrodamies trimdā. Pacelties līdz trimdas līmenim nav viegli – tas nozīmē patiešām sajust apslēptību, tieksmi, vēlmi pēc garīgā, kaut kādā veidā atpazīt to no tumsas, tieši Kas ir apslēpts no tevis, ar kā palīdzību tu vari Viņam pieķerties. Trimda – tā ir garīgā pakāpe, tās pašas atklāsmes pakāpes pretējā puse. Pretējās puses sajūta, darbs tajā – tā ir Radītāja darba daļa.
Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 51. p.: …Nukva līdzinās nopulētam spogulim, kurš paredzēts tam, lai atspoguļotu nevis personīgo formu, bet tikai citu formas – to, kuri tajā lūkojas vai stāv iepretim tam.
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 126. p.: Ir debess velve pāri debess velvei, bet šī debess velve valda pār tām. Tas ir, trīs debess velves, kur labā un kreisā atrodas viena pāri otrai, bet vidējā debess velve valda pār tām, saskaņojot tās un iekļaujot vienu otrā.
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 102. p.: “Balss dzirdama augstumā”. Balss – tā ir Nukva, kura pacēlās un dzirdama Binā, kura dēvēta par augstumu, augstāko pasauli.