Vai iespējams saprast Desmit Sfirotu Mācību?
Jautājums: Kam būtu jānotiek, lai es galu galā kaut ko spētu saprast no Desmit Sfirotu Mācības?
Atbilde: Lai saprastu to, par ko klāsta „Desmit Sfirotu Mācība”, nepieciešams sajust šīs parādības sevī. Tās nenorisinās kaut kur uz mēness, tālajā kosmosā. Runa iet par zināmām ārējām sistēmām. Visa pasaule, visa realitāte atrodas mūsos, manī un savā iekšienē man jāsajūt viss universs.
Ja es to iztēlojos, tad domāju par to, kā to uztvert un kā es varu to mainīt, kādā veidā pie manis nonāk augstākais spēks, kas mani maina. Tādā veidā es dalu visu realitāti – sevī un tajā avotā, kurš mani ir radījis, izveidojis un ietekmē mani, tas ir, Radītājā.
Manī atrodas vēlme baudīt, bet Viņā – vēlme atdot. Viņa vēlme iedarbojas uz manu vēlmi, turpretī mana vēlme var attiecīgi modināt Viņa vēlmi. Tāda veidā mēs sākam strādāt kopā tandēmā, kā partneri. (vairāk…)
Jautājums:
Kongress Harkovā, 7. Nodarbība
Visi notikumi atklājas tikai attiecībā pret cilvēku, absolūtas uztveres, neizlabotu sajūtu trūkuma dēļ. Šāda nepilnīga pasaule paveras saskaņā ar cilvēka redzi un zināšanām. Taču jāsaprot, ka šī nepilnība atrodas nevis pasaulē ārpus mums, bet mūsos pašos.
Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 42. p.: Četras ABEA pasaules ietver sevī visu garīgo realitāti, kas izriet no Bezgalības pasaules līdz mūsu pasaulei. Taču tās vienlīdz iekļautas viena otrā un katrā no tām atrodas visu piecu kopums.
„Desmit Sfirotu Mācība”, 2. daļa „Iekšējais vērojums”, 96. p.: Augstākajās pasaulēs darbojas brīnumains likums, saskaņā ar kuru jebkurā sfirā, lai kādu mēs izvēlotos, mēs atrodam 10 atsevišķas sfirot. Turklāt jebkurā no šīm 10 atsevišķajām sfirot mēs tāpat atrodam 10 sfirot – un tā līdz bezgalībai.
Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 16. p.: Ja neatklātos trešais, finālais stāvoklis, tad nerastos arī pirmais, sākotnējais. Visa šī stāvokļa pilnība ir kā projekcija no nākotnes tagadnē. Ja izzustu nākotne, nebūtu arī nekādas realitātes tagadnē. Tādējādi beigu stāvoklis uzliek pienākumu eksistēt.
Viss, ko apraksta kabalisti, atrodas mūsos, mūsu saknēs. Atbilstoši attīstībai mana saņemošā vēlme sāk atklāt man jaunus horizontus, parāda tagadni, nākotni un pagātni. Laika skala nepastāv pati par sevi, tā ir uztveres elements, realitātes ainas daļa, kura iezīmējas vēlmē. Tādējādi hronoloģiskais process, kuru mēs studējam, būtībā ir stāvokļu ķēde. Nepieciešamības vadīti mēs izskaidrojamies laika terminos, jo tāds ir mūsu pasaules izjūtas algoritms.
Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 14. p.: Pastāv trīs dvēseles stāvokļi: