Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 14. p.: Pastāv trīs dvēseles stāvokļi:

1. Atrašanās Bezgalības pasaulē, radīšanas nodomā, kur dvēselēm jau ir labošanās beigu nākotnes aina.

2. Atrašanās seši tūkstoši gadu periodā, kad tās sadalās ķermenī un dvēselē, un tām ir dots darbs, lai savu saņemošo vēlmi pārvērstu atdeves Radītājam vēlmē.

3. Dvēseļu labošanās beigas pēc „mirušo augšāmcelšanās”. Tad iestāsies galīgā ķermeņu izlabošanās, par cik pašu saņemšanu, kas ir ķermeņa īpašība, tās pārvērtīs pretstatā un virs tā iestāsies tīras atdeves forma. Un tās izpelnīsies saņemt visu labestību, baudu un maigumu, kas iekļauts radīšanas nodomā. Līdz ar to izpelnīsies pilnīgu saplūsmi, atbilstoši īpašību līdzībai ar Radītāju.

Pastāv sagatavošanās stāvoklis, kuru mēs pašlaik izejam. Pēc tam seko dievbijīgo trīsu pakāpe: Bina, hefec, hesed, atdeve atdeves dēļ. Un pēc tam – mīlestības pakāpe, saņemšana atdeves dēļ.

Kopumā mēs izejam trīs pakāpes. Ceļā mūsu saņemošā vēlme atklājas arvien vairāk un attiecīgi tam, izlabojas – sākumā ar samazinājuma starpniecību, pēc tam Binas īpašībā, bet pēc tam Hohmas īpašībā, līdz sasniedz Keter.

Šodien mums jāienāk otrajā stāvoklī, par kuru raksta Bāls Sulams, ABEA pasauļu sistēmā, lai gala rezultātā sasniegtu trešo stāvokli un atgrieztos Bezgalībā.

Taču pagaidām mēs atrodamies „mūsu pasaulē”, tas ir, pašā zemākajā uztveres līmenī sašķeltajā vēlmē, kas radusies pēc krituma no Bezgalības pasaules. Šo realitāti var nosaukt par šķietamu un iluzoru, var sacīt, ka mēs dzīvojam gluži kā sapnī, taču tā vai citādi, no šīs realitātes mēs sākam savu atmodu.

Atmostoties, mēs neko jaunu neatklājam – tikai to, kas mūsos ir ielikts. Pareizi strādājot ar savu vēlmi, mēs reizi pēc reizes atklājam tajā arvien dziļākus slāņus un tādējādi augam. Šie slāņi dalās BEA, Acilut pasauļu pakāpēs utt., līdz pat Bezgalības stāvoklim. Tās visas izpaužas mūsu vēlmē. Patreiz tā ir maza kā zīdainim, taču pēc tam sāk augt, izkrāsojas dažādos toņos un iegūst dažādas īpašības attiecībā pret to iekšējo spēku, kas dēvēts par „Radītāju” un kurš dāvā mums dzīvi.

Es nezinu, kas Viņš ir, taču vēlos Viņu sasniegt. Viņš atrodas manī, Viņš – manu spēku avots un es vēlos izzināt sevī šo Sakni. Šim nolūkam man jāpielīdzinās Viņam. Pēc būtības es izzinu ne pašu Radītāju – tas nav iespējams, – bet Viņa īpašības, Viņa attieksmi, Viņa darbības attiecībā pret mani. Ja es izpildīšu tās pašas darbības, kādas izpilda Viņš, tad sapratīšu Viņu – pēc principa: „pēc Tavām darbībām Tevi izzinām”.

Tas arī nozīmē izzināšanu. Es nevaru „ieiet” Radītājā, taču esmu spējīgs uz līdzīgām darbībām un no tām man kļūs saprotams, kas Viņš ir, kā domā un ko vēlas.

No nodarbības pēc „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 28.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →