Category Archives: Garīgais darbs

Ko garīgajā sistēmā ienesa Bāls Sulams

Bāls Sulams, „Viens bauslis”: Mani priekšgājēji sev izvēlējās individuālu ceļu, taču es izvēlējos kopīgu ceļu, tāpēc ka šis ceļš, pēc manām domām, ir vairāk piemērots tam, lai Dievišķo ietērptu mūžīgo burtu savienojumā, kuri nekad necietīs izmaiņas.

Es izlēmu līdz vissmalkākajiem sīkumiem izskaidrot visas garīgās detaļas un to savienojumus, kuru vienīgais pamats un avots ir – saņemšanas tīrības princips. Pateicoties tam, ka es skaidroju garīgās detaļas, tās neietērpjot materiālos savienojumos, tas būs ļoti noderīgi turpmākai izzināšanai. Un šo zinātni dēvē par īstenu gudrību. (vairāk…)

Redzu – tas nozīmē izzinu

Jautājums: 16.gs. dižais kabalists ARI raksta: „Aklais kabalā ir tas, kuram nav atstarotās gaismas”. Proti, „kuram no acīm nenāk gaisma”. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Runa ir par garīgu stāvokli, kad cilvēks spēj pareizi apzināties to, ko jūt. Tāpēc, ka mēs arī tagad atrodamies kaut kādā apjomā, kurā viss eksistē! Taču mēs to nezinām, nesaprotam, nejūtam. (vairāk…)

Kāpēc mēs dzīvē jūtam tukšumu?

Kāpēc mēs dzīvē jūtam tukšumu? Tāpēc, lai saprastu nepieciešamību iet ar ticību augstāk par zināšanām. Tāpēc, ka parastā veidā mēs šo tukšumu nekad nespēsim piepildīt – to var piepildīt tikai Radītājs. Tieši tādēļ mums šis tukšums arī atklājas.

Taču, ja mēs vēlamies vienkārši izvairīties no nepatīkamas sajūtas, tad slēpjamies no stāvokļa, kuru mums devis Radītājs un aizmūkam no garīgā ceļa. Taču, ja mēs vēlamies tukšuma sajūtu izmantot pareizi, tad mums ir jāaizdomājas par to, ko nozīmē ticība, kas augstāka par zināšanām, atdeves līmenis. (vairāk…)

Mūžīga garīgā piepildījuma noslēpums

Materiālā pasaulē piepildījums dzēš baudu. Ja esmu izsalcis un sāku ēst, tad pakāpeniski nomācu savu izsalkumu un zaudēju apetīti, un kopā ar apetīti zūd arī bauda. Rezultātā es palieku tukšs, absolūta nulle – un šādi it visā.

Karsta mīlestība, uzplaiksnījusi sākumā, pakāpeniski kļūst par pieradumu un sāk dzist. Pieradums notrulina baudas garšu un baigu beigās to nogalina, kas arī noved līdz nāvei. (vairāk…)

Mīlestība un nekādas filosofijas

„Kāpēc jūs ņemat ar spēku to, ko nevarat paņemt ar mīlestību?” (Indiāņu gudrība)

Ar spēku – mums šķiet, ka tas ir vieglāk, ka tas ir tuvāk, ka tā ir viena darbība. Taču mīlestība – man ir jācīnās pret sevi, nevis pret otru. Man tā ir jāizrāda. Man ir jāpārliecinās par to, ka otrs sajuta manu attieksmi pret viņu kā patiesu, un lai es no viņa sajustu noteiktu atbildi. Lūk, tad var sacīt, ka esmu guvis panākumus sevis izlabošanā. (vairāk…)

Augstākās pasaules izzināšanas laboratorijā

Viss mūsu darbs sastāv no tā, lai anulētu sevi par labu augstākajam, un tāpēc mēs sākotnēji esam radīti ar vēlmi baudīt, kas ir pretēja Radītājam. Taču izmainīt nepieciešams nevis vēlmi baudīt, bet tās nodomu, lai to izmantotu atdevei tuvākajam.

Par cik Radītājs vēlas dot, tad es varu izmantot savu vēlmi baudīt atbilstoši tam, kādā mērā saņemu no Radītāja, lai sniegtu Viņam baudu. (vairāk…)

Vai nepieciešams baidīties no kļūdām garīgajā ceļā?

Jautājums: Vai nepieciešams baidīties no kļūdām garīgajā ceļā?

Atbilde: Ja cilvēks iet tīri pēc sirds aicinājuma, neņemot vērā nekādus „labvēļu” padomus, bet tieši ar sava punkta sirdī piekrišanu, tad viņš nekļūdīsies. Lai neklausās nevienā – tikai uz priekšu!

Jautājums: Vai vispār mēdz būt kļūdas garīgajā ceļā?

Atbilde: Nē. Pēc tam cilvēks to redzēs. Viņš var kaut kur mest cilpas, kaut kā, varbūt pat kļūdīties, taču arī tas ietilpst viņa dzīves ceļā. Visas tā dēvētās kļūdas tajā jau sākotnēji ir ierakstītas. No tām cilvēks mācās. (vairāk…)

„Es vēlos Augstāko pasauli!”

Jautājums: Vienā no komentāriem zem jūsu videoklipa „Laiks iemācīties vadīt visumu” rakstīts: „Es vēlos Augstāko pasauli”. Ko nozīmē „es vēlos”?

Atbilde: Patiesībā tā ir ļoti pareiza sajūta. Cilvēks sāk just, ka tieši Augstākās pasaules sajūtas trūkums viņā rada tukšumu, un tāpēc viņš virzās uz tās izzināšanu. Viņš nespēj izskaidrot kāpēc, taču tas viņam ir ļoti nepieciešams. (vairāk…)

Kādas mācības mums gatavo daba

Mēs atrodamies galīgās labošanās beigu etapā, kuru dēvē par „pēdējo paaudzi”, un tāpēc mums vienam otrs ir jāmodina. Citādāk daba dienu no dienas pastiprinās uz mums spiedienu parādot, ka mēs atrodamies ļoti nopietnā un bīstamā procesā.

Mēs esam izlutināti un nesaprotam, ka pietiek tikai ar nelielām izmaiņām dabā, lai mēs sāktu mirt no bada, dedzinošas svelmes un katastrofāliem plūdiem. (vairāk…)

Sašķeltība kā iespēja laboties

Sašķeltība sniedz iespēju laboties. Ja nav sašķeltības, tad nav ko labot, taču bez labošanas, mums nav nekādas iespējas sajust radījumu, kurš tiek izzināts, kā gaismas priekšrocība no tumsas.

Un tāpēc, ja nebūtu atšķirība starp vēlmi saņemt un vēlmi atdot, starp gaismu un tumsu mūsu sajūtās, mēs nesaprastu radījumu un nejustu, kur atrodamies. (vairāk…)