Category Archives: Garīgais darbs

Kā nomierināt dabu, kura sacēlusies pret mums

Garīgais darbs spēj nest iedvesmu un baudu vēl pirms cilvēks nonāk līdz Radītāja atklāšanai, ja vien mēs viens otru ietekmējam ar mērķa diženumu un grupas svarīgumu. Un tas viss tās krīzes fonā, kuru mēs redzam pasaulē – izmisums un apmulsums, kas aptvēris cilvēci.

Ja iepriekš bija nosacīti mierīgi un veiksmīgi dzīves periodi, kad cilvēki varēja ceļot, izklaidēties, tad šodien visi atrodas bailēs par savu tagadni un nākotni, un jau ir pieraduši dzīvot zem šāda spiediena no dabas puses. Vulkānu izvirdumi, ekstremāls karstums vai aukstums, plūdi, zemestrīces, kari, epidēmijas – it kā visa daba būtu sacēlusies pret mums. (vairāk…)

Tikšanās vietu ar Radītāju mainīt nedrīkst

Ja es neredzu panākumus, tas nozīmē, ka nestrādāju grupā. Vienatnē atklāt Radītāju nav iespējams. Tādēļ obligāti ir jāatrodas desmitniekā.
Cilvēks atrodas grupā, bet grupa atrodas Radītājā. Es nevaru izlauzties pie Radītāja, apejot grupu, tomēr man ar to ir jāsaistās un tikai pēc tam sasniegšu Radītāju. Tāpēc, ka man pašam nav instrumentu, nav desmit sefirotu saiknei ar Radītāju.

(vairāk…)

Kā pieņemt lēmumus

„Ir lēmumi, kuriem atpakaļceļa nav. Tie katrā ziņā ir jāpieņem.” Francs Kafka.

Jautājums: Kā jums šķiet?

Atbilde: Ja atpakaļceļa nav, tad kā var nepieņemt lēmumu? Tieši šādi lēmumi ir visracionālākie, pat ja tie šķiet briesmīgi.

Jautājums: Tas ir, ja tu kādu lēmumu esi pieņēmis, un atpakaļceļa vairs nav, tad tev ir jāiet – un viss? (vairāk…)

Jūtu un prāta savienība

Ārējo zinātņu iedvesma nomāc prātu, jo tur, kur pārņem emocijas, prāts pārstāj darboties. Kā tiek sacīts: „Mīlestības dēļ zaudēju galvu”.

Taču garīgajā ir otrādi, tur pārdzīvojumi un iedvesma papildina izpratni, un rada tās dziļumu. Tāpēc, ka garīgā mīlestība sākotnēji ir balstīta uz ekrāna ierobežošanu, uz atstarotās gaismas, tas ir, uz vēlmes baudīt pārvarēšanu, atšķirībā no materiālās pasaules, kad mēs tiecamies tur, kur mums diktē vēlme. (vairāk…)

Lai Radītājs atstāj mani mierā

Replika: Aleksejs raksta: „Mihael, jūs reiz izteicāt šādu frāzi: „Tas, kurš jūtas slikti ir tuvāk Radītājam nekā tas, kurš jūtas labi.” Es jūtos ļoti slikti, taču es nejūtu, ka esmu tuvāk Radītājam. Gluži pretēji – lai Viņš beidzot atstāj mani mierā.”

Atbilde: Tas nozīmē, ka jums vēl nav tik slikti, dārgais Aleksej. Tātad jums joprojām ir ko zaudēt. (vairāk…)

Grupa – žirokompass

Lidmašīnā ir ierīce, kuru dēvē par žirokompasu. Tas ir veidots no žiroskopa, kurš nepārtraukti griežas un norāda virzienu uz Ziemeļpolu, palīdzot lidmašīnai orientēties.

Mums par šādu žirokompasu kalpo grupa. Mums nav citas orientēšanās iespējas. Mēs it kā atrodamies nelielā laiviņā okeāna vidū un nezinām, kurp peldēt. Tāpēc mūsu vienīgais kompass ir mūsu egoisms. (vairāk…)

Kāpēc neizdodas iežēlināt Radītāju

Paceļoties arvien augstāk uz radīšanas mērķi, mums atklājas arvien lielāks un agresīvāks egoisms. Kā sacīts: „Jo augstāks cilvēks, jo lielāks viņa egoisms”. Un mēs šo egoistisko vēlmi izlabojam un tādējādi paceļamies augstāk.

Pacelties iespējams tikai kāpjot sasisto vēlmju kalnā, kurš palicis no grēkā krišanas ar Laba un Ļauna Atzīšanas koku, tas ir, no Ādama Rišona sistēmas sašķelšanās. Radītājs ar nolūku sašķēla šo sistēmu, lai dotu mums materiālu darbam un izlabošanai. (vairāk…)

Un šāda iespēja ir!

Mums nav citas iespējas: mums ir jāiegūst atdeves spēks papildus egoistiskajam saņemšanas spēkam, kuru mums devusi daba. Un tad mums rokās būs gluži kā divi groži, ar kuriem mēs spēsim vadīt pasauli un savu dzīvi.

Taču, kur ņemt šo atdeves spēku? Šis spēks eksistē dabā, taču mums tas absolūti nav raksturīgi. Cilvēks ir radīts tikai ar vienu egoisma spēku un rūpējas tikai par saņemšanu. (vairāk…)

No kļūdām mācās

Cilvēkam ne vienmēr izdodas pārvarēt savu egoistisko vēlmi un virs tās pacelties. Tas nozīmē, ka cilvēka tiekšanās uz atdevi pagaidām vēl ir ļoti vāja, salīdzinot ar viņa milzīgo vēlmi gūt baudu. Taču pēc tam viņš jūt vilšanos no tā, ka viņam neizdevās savā egoismā saņemt sava darba rezultātus. (vairāk…)

Par ticību dēvē Radītāja sajūtu

Vienīgais, kas mums ir nepieciešams – sasniegt ticību. Par ticību dēvē cilvēka Radītāja sajūtu. Tas ir absolūti pretēji reliģiozai sapratnei par aklu ticību, pie kā mēs esam pieraduši mūsu pasaulē.

Ticības spēks ir Binas spēks, un, ja mēs to iegūstam, tad šīs atdeves īpašības iekšienē sākam sajust savu sakni atbilstoši līdzībai ar to. Ja es savā jaunajā īpašībā kļūstu kaut mazliet atdodošs, tad sāku just augstāko spēku, pateicoties savai atbilstībai šim spēkam. (vairāk…)