Mēs atrodamies galīgās labošanās beigu etapā, kuru dēvē par „pēdējo paaudzi”, un tāpēc mums vienam otrs ir jāmodina. Citādāk daba dienu no dienas pastiprinās uz mums spiedienu parādot, ka mēs atrodamies ļoti nopietnā un bīstamā procesā.

Mēs esam izlutināti un nesaprotam, ka pietiek tikai ar nelielām izmaiņām dabā, lai mēs sāktu mirt no bada, dedzinošas svelmes un katastrofāliem plūdiem.

Mēs vēl nezinām, kādus pārbaudījumus daba mums gatavo, lai mēs pamazām mācītos. Ja būtu nepieciešamība mūs vienkārši salauzt – to būtu vienkārši izdarīt. Taču Radītājs to nevēlas, Viņš dara visu, lai mūs mācītu.

Ar materiālo nedienu palīdzību, Viņš mums palīdz noskaidrot, kādas iekšējas izmaiņas sevī mums palīdzētu pacelties augstāk par fiziskām ciešanām. Izveidojot garīgo saikņu tīklu virs tā, kas notiek materiālajā plaknē, mēs arvien vairāk modīsimies un atklāsim, kas notiek vispārējā sistēmā.

Ugunsgrēki, plūdi, ekstremāls karstums – tā ir reakcija uz mums, kas notiek attiecībās starp mums. Un tādēļ, lai visu savestu kārtībā, tiek prasīts sakārtot pareizas saiknes starp mums – jo vairāk mēs savienosimies, jo vairāk mīkstināsim Radītāja attieksmi pret mums, un Viņš tās pašas formas parādīs pozitīvā veidā.

Plūdu vietā mēs saņemsim daudz ūdens lietderīgai izmantošanai un ugunsgrēku vietā – siltumu, un pat vīrusi kļūs lietderīgi. Mēs varam visas parādības padarīt patīkamas, viss ir atkarīgs tikai no mūsu attieksmes pret dabu.

No nodarbības par tēmu „Attīstības sākums un barošana”, 30.07.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Krīze un globalizācija | Add Comment →