Category Archives: Garīgais darbs grupā

Visas dzīves formula

Kabalisti savas grāmatas rakstīja divām auditorijām:

● „pirmtēvu pakāpei” – tādiem kā viņi, cilvēkiem, kuriem piemīt izpratne, kurus šie teksti bagātinās un pievienos, lai viņi veiktu labošanos kopējā sistēmā, gatavojot augsni mūsu pacēlumam;

● mūsu „dēlu pakāpei”, lai dotu mums pavediena galu, ar kura palīdzību mēs spēsim pievilkt gaismu, kas atgriež pie Avota.

Mēs atrodamies tajā pašā sistēmā, taču nevaram pēc savas iniciatīvas izsaukt tās iedarbību. Līdz brīdim, kad tā uz mums iedarbosies pati, mēs mērojam ciešanu ceļu. Turpretim, ja mēs atmodinām gaismas, tad paātrinām laiku un sākam virzīties uz priekšu paaugstinātā tempā, atvieglojot ceļu. (vairāk…)

Attālinies no ļaunuma

Ja mēs sevi pieradinām pie krāpšanas un meliem, tad jau vairs neiztiekam, lai nekrāptu citus, pat sevi, pat atrodoties ar sevi vienatnē – un vairs jau nespējam noteikt, kur ir taisnība, bet kur – meli.

Kaut arī mums šķiet, ka krāpjam biedru, patiesībā mēs krāpjam dabu, jo pastāvīgi tajā atrodamies, tās sfērā un mums ir darīšana tikai ar tās spēkiem. Mēs tikai to piemirstam un neapzināmies. Taču dabas spēku sistēma reaģē uz mūsu krāpšanu, un tāpēc mēs saņemam atpakaļ vērstas negatīvas reakcijas.

Daba speciāli radījusi mūsos ilūziju par savas vadības pilnīgo trūkumu, lai mēs justos kā eksistējoši atsevišķi no tās, pretējā gadījumā mēs pilnībā tai pakļautos un nespētu kļūt patstāvīgi. Taču īstenībā tā vienmēr un it visā mūs vada.

Tādējādi, krāpjot biedru, mēs it kā krāpjam dabas vadības sistēmu, bet sarūgtinot biedru, sarūgtinām dabu. Un otrādi, ja cilvēks pieradinās runāt patiesību, tas nes viņam labumu attiecībā uz sistēmu, kura viņu vada, un viņš pakāpeniski sāks to sajust, nonāks ar to divpusējās piepūlēs un darbībās, līdz pat pilnīgai apzinātai saplūsmei.

(pēc Bāla Sulama raksta, grāmata „Šamati”, 67. raksts „Attālinies no ļaunuma”, fragments)

Avots krievu valodā

Daudzi ceļi ved pie Radītāja

Cilvēks sajūt viņā mostošās vēlmes un tikai izejot no tām, uztver realitāti, to jūt un dzīvo tajā. Pasaules sajūta ir atkarīga no informācijas datiem (rešimot), kas cilvēkā atklājas un tādējādi cilvēki viens otru nesaprot. Katrs taču redz, jūt, uztver un atšifrē notiekošo saskaņā ar personīgajām vajadzībām.

Bez tam nav divu identisku mirkļu, jo mūsos pastāvīgi rodas jaunas vēlmes un saskaņā ar tām arī domas. Tas ir, realitātes uztvere pastāvīgi mainās – cilvēks nekad nepaliek iepriekšējais. No tā ir jāsaprot, ka mums nav nekādas iespējas spriest ne par sevi savos personīgajos stāvokļos, ne jo vairāk par kādu citu.

Katrs cilvēks tiek vadīts ar to vēlmes dīgli, kurš šajā mirklī viņā mostas. Vienīgais risinājums – iemācīties, kā pāri visām šīm vēlmēm tiekties uz kopību, savienošanos. Ja mēs visi savstarpēji iekļaujamies viens otrā, tad spēsim sasniegt „kopsaucēju”, ko dēvē par grupas centru, vienotību, savienošanās punktu, Malhut, visu dvēseļu, kuras tiecas pie Radītāja (Knesset Israēls), sakopojumu. (vairāk…)

Grupas centrs – labošanās vieta

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 141. p.: „Labi, ja jūs Mani atstātu, tāpēc ka visas jūsu pūles veltīgas un neauglīgas, turklāt Es atrodos tikai Torā. Tāpēc sargājiet Toru un tur Mani meklējiet – un gaisma, kas tajā slēpjas, atgriezīs jūs pie Avota, un Mani atradīsiet”.

Pastāv saistošais posms starp tevi un Radītāju, gaismu – tavu baudījumu sabojātā vēlme. Ja tu to izlabosi, tad tajā pašā „materiālā” sajutīsi rezultātu ar nosaukumu „gaisma” vai „Radītājs” (Bore), tas nozīmē: „atnāc un ieraugi” (bo–re). Radītājs atklājas tavā izlabotajā vēlmē atbilstoši tam, kā tā labojas.

Kopumā metodika, pēc kuras tu pakāpeniski izlabo savu vēlmi, lai sajustu, saprastu, atklātu Radītāju, dēvēta par „Toru”. Ar tās palīdzību tu atmodini īpašu spēku – atdeves spēku, kurš atrodas ārpus tevis un šis spēks izlabo tavu vēlmi. Atbilstoši tavam lūgumam, šis spēks maina vēlmi, ietērpjas tajā – un tu sajūti gaismu, Radītāju, savu augstāko stāvokli. (vairāk…)

Izzinot Radītāja profesiju

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. nodarbība

Kabalas zinātnes dižums ir tajā aspektā, ka tā mums sniedz metodiku, kas ļauj izsaukt garīgo enerģiju, kura izlabo mūsu dabu un brīnumainā veidā mūs apvieno. Ne par ko nav jārūpējas, tikai pamazām jācenšas nodibināt sakarus grupā, uzturēt mazumiņu vienotības un galvojumu savstarpējās darbībās. Tas ir pietiekami, lai izsauktu gaismu, kas atgriež pie Avota.

No vienas puses, mums paveras milzīgs ceļš, draudošas un smagas pārmaiņas, kas prasa kolosālu cilvēcisko spēku piepūli. Taču no otras puses, neviena darbība mums nav jāīsteno pašiem, ir tikai jāizsauc gaisma, kas arī izpildīs darbu.

Daudzi cilvēki pūlas paši sevi izlabot un uzskata, ka tas ir iespējams. Taču tas nekad nenotiks – izmisuši, viņi atstās novārtā nodarbības un šķirsies no grupas. Jo viņu pūles nav vērstas uz gaismu, viņi visu vēlas darīt paši, tā vietā, lai lūgtu, kā to dara mazulis, sēžot mātes klēpī. (vairāk…)

Jauns ielūgums pie Faraona

Toras saņemšana nozīmē Radītāja izzināšanu, kas atklājas mūsu savstarpējā saiknē vienam ar otru. Notikumi pie Sinaja kalna tieši arī liecina par nepieciešamajiem nosacījumiem, kuri šim nolūkam ir jāizpilda: sajust izraidīšanu no saiknes un vienotības stāvokļa, Radītāja sajušanas trūkums, kas šādā savienojumā izpaužas – līdz tādai pakāpei, ka ievaidēsies no šī darba.

Un tas viss ir Faraona sitienu ietekmē, kurus mēs izejam, pūloties savienoties, neskatoties uz nošķirtību, nepatiku, naidu un egoisma iespēju aibēgt. Tomēr mēs tiecamies uz savienošanos un esam gatavi uz jebkuru tās formu, lai tikai tas īstenotos.

Tad mēs šķērsojam Beigu jūru un nonākam pie Sinaja kalna. Kaut arī priekšā vēl ilgs ceļš, lai pietuvinātos šim stāvoklim. Taču, kad mēs pulcējamies pie Sinaja kalna (naida kalna), tas nozīmē, ka mums beidzot ir izdevies apvienoties ap savu naidu, pieņemt galvojuma nosacījumu: kļūt par vienu cilvēku ar vienu sirdi. Pateicoties šādiem nosacījumiem mums atklājas labošanās spēks. (vairāk…)

Skats uz grupu mīlestības gaismā

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 2. nodarbība

Jautājums: Kādas pūles jāpieliek grupai, lai sasniegtu labošanos tajā pašā dzīves periodā, kad viņi atklāj kabalas zinātni?

Atbilde: Pūles nozīmē nespriest par biedru grupā pēc stāvokļiem, kuros viņš atrodas. Mēs visi – „lupatas”, kā sacīja Rabašs, visi – neizlaboti. Katrā no mums ir visi trūkumi.

Cilvēks, kurš sasniedz augstas garīgās pakāpes, ceļā atklāj sevī tādas pretīgas vēlmes, ka nodreb, kā tās tikai var viņā atrasties. To pat nav iespējams iedomāties! Sašķelšanās rezultātā katrs no mums taču ietver sevī visas vēlmes. Tādējādi mums ir aizliegts redzēt otru kā sabojātu. (vairāk…)

Gaismas atklāšanas trīs nosacījumi

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. seminārs

Jautājums: Pie kāda nosacījuma mēs varam pieprasīt, piesaistīt, atklāt spēku, kas dēvēts „apkārtējā gaisma”, „gaisma, kas atgriež pie avota”, kas savienotu mūs kopā savstarpējā galvojumā – un tad mēs atklātu Radītāju, garīgo pasauli? Kā pieprasīt šo spēku, lai tas mūs izlabotu? Kas tam ir nepieciešams?

Atbilde: Nepieciešami trīs nosacījumi:

1. mērķa diženums;

2. izmisums savos spēkos;

3. savienošanās ar visiem biedriem. (vairāk…)

Labošanās nāk no iekšienes

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 69. raksts „Sākumā labosies visa pasaule”: Sākumā būs pasaules labošanās, bet pēc tam – pilnīga atbrīvošanās. Sākumā labojas pasauļu iekšējā daļa, bet pēc tam ārējā. Turklāt Israēls attiecas uz iekšējo daļu.

„Israēls” – tie, kas tiecas „tieši pie Radītāja” (jašar–Eļ), kam ir punkts sirdī. Kādreiz Senajā Babilonijā cilvēku grupa atklāja šo vēlmi un atdalījās no pārējiem, dēvējot sevi atbilstoši savai virzībai uz mērķi. Tālāk šī grupa kļuva par tautu un izgāja caur tūkstošgadēm.

Un, lūk, patreiz vēsture atkārtojas: no jauna parādījusies grupa, kura organizējas pēc tāda paša principa un arī tiek dēvēta „Israēls” – saskaņā ar savas attīstības vektoru. Šī grupa attiecas uz iekšējo daļu, jo tā ir Galgaltas ve–Einaim vēlmes, atdeves tilpnes. (vairāk…)

Atsakoties no sevis tagadējā

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams, Šamati, 208. raksts „Piepūles nozīme”: Piepūle, kuru pieliek cilvēks, tas ir tikai priekšdarbs tam, lai nonāktu pie pilnīgas pašuzupurēšanās stāvokļa. Tādējādi nepieciešams sevi pieradināt pastāvīgai sevis ziedošanai. Nav taču iespējams iegūt nevienu garīgo pakāpi, ja iepriekš nav iegūta šī īpašība, jo tieši tā ļauj sasniegt jebkuru pakāpi.

Lai paceltos augšup uz katru pakāpi, nepieciešams piepūlēties. Tikai pieliekot pūles, mēs to sasniedzam. Taču kā tas notiek?

Tekošajā pakāpē mums piemīt mūsu tagadējās īpašības, turpretī nākamā pakāpe tās ir daudzkārt augstākas īpašības. Kā līdz tām pacelties? Šim nolūkam mēs izsaucam gaismu, kas atgriež pie Avota, kura iedarbojas uz mums, labo mūs un tadā veidā noved mūs līdz augšupejai. (vairāk…)