Category Archives: Garīgais darbs grupā

Turēt saikni starp sirdīm

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 25. raksts „Tas, kas nāk no sirds”: „Tas, kas nāk no sirds, ienāk sirdī”. Tad, kad cilvēks dzird Toras vārdus no sava skolotāja, viņš acumirklī piekrīt viņam un ar visu sirdi un dvēseli uzņemas pienākumu pildīt dzirdēto.

Taču pēc tam, nonākot citā sabiedrībā, viņš sajaucas ar vairākuma vēlmēm un domām… Tādā gadījumā viņš izvēlas svešas domas, tieksmes un maziskas kaislības, kas derdzīgas Toras garam un viņam nav spēka pretoties vairākuma ietekmei.

Manas pašreizējās vizītes laikā Amerikas kontinentā daudzi man saka: „Tad, kad mēs jūs klausījāmies virtuāli, mums bija daudz jautājumu, taču tagad, kad jūs esat atbraucis, mums nav ko jautāt”. Kāpēc tā notiek? (vairāk…)

Lielais vijums

Kongress Brazīlijā, 1. nodarbība

Šodien cilvēce sāk meklēt metodes, kuras ļaus vadīt mūsu dzīvi un saņemt priekšstatu par nākotni. Tieši šajā laikā no jauna atklājas kabalas zinātne. Tāpat, kā kādreiz tā atklājās cilvēcei senajā Babilonijā, lai labotos, tāpat arī šodien tai no jauna jāveic labošana, jo atrodamies otrajā egoisma pacēluma virsotnē.

Babilonijā notika pirmais egoisma uzplaiksnījums, un tagad mēs no jauna sasniedzām tā pieauguma maksimumu, taču jaunā, pilnīgi mežonīgā līmenī.

Ego mūsu pasaulē pieaug, taču ne pakāpeniski (lineāri vai eksponenciāli), bet lēcienveidā. Un šie krasie egoisma lēcieni noved pie kariem, revolūcijām, grūtiem laika periodiem. Lai gan revolūcija var būt rūpniecības vai kultūras jomā, līdzīgi Renesanses laikmetam vai tehnoloģiskajai revolūcijai. (vairāk…)

Apmāci, bet nelauz

Kongress Brazīlijā, 4. nodarbība

Iekļaujoties kopībā, es vēlos veikt atdevi visām pārējām dvēselēm, vēlmēm, kuras atrodas ārpus manis (others). Taču, ko es tām varu dot? Un tad es (I) saņemu no Radītāja ļoti lielu gaismu – Bezgalības gaismu (∞), kura caur mani nonāk pie citiem.

Gala rezultātā katrs no mums attieksmē pret citiem kļūst kā Radītājs – veic atdevi, visus jūt un visus piepilda.

Pie tam mēs visi esam atšķirīgi, un neviens nevar ieņemt otra vietu. Katram piemīt savas unikālās iespējas, kas ļauj pievienoties citiem un dot viņiem to, ko var iedot tikai viņš. Tieši šī spēja arī dara cilvēku līdzīgu Radītājam viņa attiecībās ar pārējiem. (vairāk…)

Augšupejas pakāpieni

Lai kādi šķēršļi mums atklātos ceļā, izmisums, bezspēcība, ļaunas, egoistiskas domas un jūtas, naids, neatzīšana, vienaldzība – tas viss pakāpeniski uzkrājas un rada vienu milzīgu vēlmi, kas dēvēta par Ēģiptes trimdas sajūtu. Tikai atklājot to pilnā mērā, no tās tumšajiem dziļumiem mēs varam iztēloties atbrīvošanos.

Tādējādi pie trimdas sajūtas pievienojas sapnis par atbrīvošanos, kas mūs arī noved pie brīvības. Tumsa, kuru mēs sajūtam, atrodoties pretī Faraonam, un bēgšana no šīs tumsas – tas viss ir milzīgas noskaidrošanas gaismā, kas atklājas cilvēkam, kurš strādā, lai izietu no trimdas.

Gaisma viņam atnes sava stāvokļa, savu personīgo īpašību arvien lielāku tumsas un briesmu sajūtu. Tā ir vieta, kurā viņš atrodas. Šeit galvenais nesākt gremzt sevi pašu un nenolaist rokas, bet saprast, ka mums pilnīgi nepieciešams iziet trimdas sajūtu visās tās detaļās. Tā ir radījuma dabas atklāšana, par kuru sacīts: „Es radīju ļauno sākotni”. Un tagad mūsu uzdevums – lūgt tikai gaismu, kas atgriež pie avota. (vairāk…)

Cilvēka laimests tīrā veidā

Paklupt dod iespēju tieši tam, kurš sasniedzis šo pakāpi un kuram jāatklāj sava ļaunā sākotne, kuru viņš ir spējīgs izlabot. Mums nedaudz paver mūsu ego, un mēs tajā pašā mirklī vēlamies bēgt prom un noslēpties. Sūta sirds nocietināšanos – atņem tev enerģiju un iedvesmu, bet tu ar to samierinies. Tev vairs nav nekāda garastāvokļa, tu staigā sadrūmis, ar „skābu” sejas izteiksmi.

Es saprotu, ka cilvēks iziet dažādus stāvokļus. Taču grupas spēkos ir nodibināt tādu atmosfēru, lai cilvēks ar vieglu sirdi spētu pārvaret šādus kritumus vienā mirklī – tajā pašā brīdī tos pārvarēt un sākt novērtēt atdevi augstāk par savu noskaņojumu.

Tev jāsajūt pateicība par to, ka no augšienes tev atņēmuši noskaņojumu un tavs ego patreiz piedalās tavā garīgajā darbībā. Turklāt tādā gadījumā tavas darbības katrā ziņā būs atdodošās. (vairāk…)

Izsaucu gaismu uz sevi

Kabalas zinātne – Toras iekšējā daļa – atšķiras no visām pārējām cilvēces zinībām, kuras mēs atklājām un kuras mums vēl būs jāatklāj, ar to, ka mēs saņemam piekļuvi Augstākās gaismas vadīšanā, to izsaucot uz sevi, kā saka: „Izsaucu uguni uz sevi”.

Tad, kad mēs pa īstam varēsim likt darboties Augstākai gaismai attiecībā uz mums, burtiski „uzspiežot uz pogu” un ģenerējot tās impulsu – tas mums vissvarīgākais moments. Tādējādi galvenais mūsu metodikā – nonākt pie stāvokļa, kad mēs pirmoreiz varēsim „uzspiest uz pogu” un izsaukt uz sevi Augstāko gaismu.

Tas nav vienkāršs ceļš, lai iegūtu garīgās metodikas instrumentu. (vairāk…)

Vienīgais, kurš man palīdzēs

Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.

Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.

Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)

Cilvēks starp Keter un Malhut punktu

Jautājums: Kā iespējams novērtēt savu garīgo izaugsmi, attiecībā pret ko?

Atbilde: Izaugsme tiek vērtēta pēc tā, cik lielā mērā es attaisnoju un novērtēju biedrus, uztveru viņus kā izcilus, īpašus un pilnīgus cilvēkus. Cik lielā mērā es redzu viņos Radītāja izpausmi un vēlos, lai manī iespiestos visas viņu īpašības.

Es vēlos kļūt par viņu ietekmes sekām, tas tiek dēvēts par audzināšanu apkārtnes iekšienē. Tas, ko viņi manī „iezīmogos” – arī būs Radītāja forma, cilvēks (Ādams) manī. (vairāk…)

Visapkārt izmētāti ielūgumi pacelties augšup

Labošanās notiks tikai tad, kad cilvēks sapratīs, ka viņam jāmēro ceļš augšup uz nākamo pakāpi. Viņam pastāvīgi jāiztēlojas tāds risinājums, it kā viņš atrodas nevis tekošajā stāvoklī, bet nākamajā un jau sasniedzis augstāko pakāpi, pacēlies augšup ar gaismas palīdzību, kura atgriež pie avota.

Parasti mēs vēlamies izlabot savu stāvokli tieši tajā vietā, kurā patreiz atrodamies. Un tas mūs aptur, jo mēs domājam, ka stāvoklis atnācis ar nolūku, lai mēs izlabotu tieši to.

Līdz ar to mēs sapinamies, turklāt visas situācijas mums tiek dotas tādēļ, lai paceltos virs tām uz nākamo stāvokli. Mums vispār nav ko labot tekošajā situācijā. Stāvokļa labošana ir tajā apstāklī, ka es paceļos no tā tālāk augšup. (vairāk…)

Dzīve – mūsu īpašību kalibrators

Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām, no stāvokļa, kurā viņš atrodas. Sacīts, ka „tad, kad māceklis iziet trimdā, skolotājs iet kopā ar viņu”. Viss tiek novērtēts tikai attiecībā pret saņemošo: „katrs spriež atbilstoši saviem trūkumiem” un „visus pārkāpumus nosegs mīlestība”.

Tāda ir atšķirība situācijas uztverē starp parastu cilvēku un kabalistu. Kabalists saprot, ka viņš saņem (vārds „kabala” nozīmē „saņemšana”) augstāko vadību un redz vienu no begalīgā aina daudzuma, kuras viņam var atklāties. Un tas viss atklājas saskaņā ar augstāko programmu un pūliņiem, kurus viņš pieliek, atrodoties lejā.

Atkarībā no tā, kādā vietā sastopas cilvēka attīstības programma un viņa personīgās pūles, un no tā, kā tās pārklāj viena otru – tādu ainu, tādas parādības viņš arī sajūt. (vairāk…)