No augšienes, no pilnības stāvokļa lejup nolaižas kāpnes, kas pasaules dala pakāpienos (pakāpēs), bet gaismu devās, līdz pat mūsu pasaulei – pilnīgajai apsēptībai. Apslēptības ir radītas, lai mēs veicinātu savu garīgo izaugsmi un piepildītu tās ar savu apzināšanos, savu darbu, pūlēm.

Saņemošo vēlmju vietā, mums jāsāk strādāt ar atdodošajām, tas ir, jāgūst bauda ne sevis dēļ, bet atdeves dēļ. Pateicoties tam, cilvēks iegūst brīvību un neatkarību, zināšanas un sajūtu, ka atrodas Radītāja pasaulē, augstākajā pasaulē.

Lai novestu cilvēku pie šāda stāvokļa, sākot no noteikta viņa attīstības brīža, kurš iestājas mūsdienās, viņam  sāk atklāt apslēptību. Ar izredzētām peronībām tas jau notika arī pagājušajos gadsimtos, bet šodien visa pasaule jūt apslēptību, zināmu neskaidrību, sajukumu, bezspēcību. Rodas sajūta, ka mēs jau nespējam ar bijušajām īpašībām un spēkiem virzīties uz priekšu, aprēķināt savas pūles, vēlmes, plānot darbības un censties panākt rezultātus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Patiesībā pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgu dvēseli, bet sešsimts tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs to dala cilvēka egoisms.

Radīta vienota dvēsele un nekas vairāk cits. Pastāv tikai dvēsele, un mēs vienmēr tajā atrodamies. Taču, ja mums šķiet, ka tas tā nav, tad tāpēc, ka paši esam sabojāti. Kopējā tilpne man dalās manā „Es” un „citos”, tā vietā, lai pārstāvētu monolītu kopību, kurā esam tikai „mēs”. Viss mans darbs ir tajā, lai es izlabotu personīgo uztveri.

Līdz šim brīdim es atrados pasaulē, kuras daļas man šķita atdalītas, un kurām trūkst savstarpējā saikne. Tā esmu iekārtots iekšēji, tādu man vienmēr bija ērti redzēt ārējo pasauli un es pilnībā ar to sadzīvoju. Taču šodien pasaule no ārienes pieņem citus apveidus: izrādās, ka nedzīvā, augu un dzīvnieku daba ir cieši saistītas. Dabiski, man tas nav tik svarīgi un tomēr ekoloģijai arī ir sava nozīme, jo ar savām neapdomātām rīcībām es izraisu nepatīkamas izmaiņas dabas parādībās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Par biedru svarīgumu”: Ja starp biedriem pastāv mīlestība, tad viņi tiecas viens otrā saskatīt tikai labas īpašības, nevis trūkumus.

Tādējādi, ja tu redzi biedrā ko sliktu, tas nozīmē, ka trūkums nav biedrā, bet tevī, tas ir, tas esi tu, kurš pārkāpa mīlestību pret biedriem, un tāpēc ieraudzīji viņos sliktas īpašības. Tādējādi ne biedram tagad jālabo sevi, bet tev pašam nepieciešama labošanās. Tajā brīdī, kad izlabosi visus savas mīlestības trūkumus, tu ieraudzīsi biedros tikai labas īpašības.

Sacīts, ka „Radītājs radīja cilvēku kā taisnprātīgu, taču cilvēki sev izdomāja vairums aprēķinu”. Ja mēs uztveram pasauli saskaņā ar personīgajām īpašībām, domām un vēlmēm, tad neatbrīvosimies no bezgalīgajām pretenzijām un nespēsim nonākt pie saskaņas, vispārējā kopsaucēja. Mūsu galvā pastāvīgi rušinās dažādi egoistiski aprēķini, nedodot mums mieru un noved pie bezmērķīgas rosības. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāds sakars starp grupas centru un izplatīšanu visai pasaulei?

Atbilde: Pirmām kārtām, mums jātiecas uz grupas centru, lai īstenotu Toras dižo likumu – mīlestību pret tuvāko. Pretējā gadījumā tas nebūs centrs.

Caur šo centrālo punktu, kurā sākas noskaidrošanas un turpat labošanās beigās arī beidzas – caur šiem nosacījumiem es attiecos pret visu esamību un visu pasauli (99%). Es vēlos visu cilvēci ieraudzīt šajā centrālajā punktā un tur noteikti to ieraudzīšu!

Cik lielā mērā es izlaboju sevi grupas centrā savā attieksmē pret pārējo pasauli (pret 99%), ar visām pozitīvajām un negatīvajām īpašībām, kuras tajā atklāju ar visiem viedokļiem un sajūtām, kas manī jau izveidojušies, – tai pašā mērā es redzu visu cilvēci grupas centrā jau izlabotu un gatavu manai realizācijai. Tādējādi es darbošos no pasaules iekšējās daļas  – uz ārieni un līdz ar to radīšu garīgo izplatīšanu. Tad es ieraudzīšu, cik efektīvi tā palīdz pasaulei, un kā pasaule virzās uz priekšu un mainās. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkādām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un ļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam.

Citiem vārdiem sakot, savās sajūtās mēs saņemsim tik lielu baudu, ka materiālajā dzīvē mums nekas nebūs vajadzīgs, izņemot vitāli nepieciešamo. Tāpat arī dzīvniekiem nav vajadzīgas kūkas, tiem pietiekami ar vienkāršu barību, ko viņiem paredzējusi daba. Ja mūsu vēlmes, kuras neattiecas uz dzīvniecisko līmeni, pārstās radīt mums sajukumu un pacelsies uz cilvēcisko līmeni, tad mēs atbrīvosimies no pārmērībām, kas tikai piesārņo Zemeslodi un atstāsim materiālajai dzīvei tikai to, kas nepieciešams normālai pamatvajadzību apmierināšanai. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Nākotnes sabiedrība - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko Toras dāvāšana atšķiras no saņemšanas kontekstā ar Šavuot svētkiem?

Atbilde: Tora tiek iedota no augšienes, bet vai to saņem lejā – tas ir jautājums. Tādējādi Šavuot arī tiek dēvēts par Toras dāvāšanas svētkiem: ja esi izgājis iepriekšējos sagatavošanās posmus, tev rodas iespēja – tev dāvā Toru un tev jāpieņem, tā ir jāsaņem pie noteiktiem nosacījumiem.

Pēc notikumu apraksta mēs redzam, ka nepietiekami vienkārši nonākt pie Sinaja kalna – vēl ir jāierauga, ka tas ir naida kalns (sinà). Citādāk sakot, mēs atgriežamies no labās līnijas uz kreiso. Šķiet, kādēļ tas vajadzīgs pēc bēgšanas no Ēģiptes, kad es jau esmu atslēdzies no egoisma? Taču Tora netiek dota tāpat vienkārši: man no jauna jāatmodina sevī „Ēģipte” – sava ļaunā sākotne – un stāvot iepretim šim kalnam, tā jāsavieno ar Radītāju, ar gaismu, kura var mani izlabot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Tora - Nav komentāru→

Rabašs, 52. vēstule: Pateicoties iziešanai no Ēģiptes, Israēla dēli izpelnījās ticības kategoriju… Pēc Pesaha sākas attīrīšanās darbs Toras saņemšanas sagatavošanās stadijā. Tad, kad Tora ietērpjas cilvēka dvēselē, tas ir Šavuot – Toras dāvāšanas laiks.

Līdz Pesaham ilgst „Ēģiptes verdzības” periods, tas ir, nelaimju periods, ko izjūt cilvēks sava egoisma dēļ –lai atrautos no tā, vēlētos pacelties tam pāri uz atdeves īpašību. Cilvēks iegulda arvien jaunas pūles caur grupu, vēloties pacelties virs sava egoisma un iekļauties kopībā. Tāds darbs norisinās Ēģiptē, kurš tiek veikts līdz piepildīsies trauks un tad gaisma dod cilvēkam labošanās spēku.

Taču tas ir tikai pirmējs pacēlums, kuru pauž Pesaha svētki. Pēc tam sākas 49 dienu atskaits līdz Šavuot svētkiem, kad mēs atraujamies, atslēdzamies no egoisma un paceļamies augšup uz Binas pakāpi. „Piena ēdienkarte” Šavuot svētkos simbolizē atdevi, gaišus svētkus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Eiropas kongress, 1. seminārs

Jautājums: Kādā veidā mēs gatavojamies iedvesmot visu cilvēci? Piemēram, mans vīrs interesējas tikai un vienīgi par futbolu.

Atbilde: Es domāju, ka jūs spēsiet ietekmēt savu vīru – sievai vienmēr ir ietekme uz savu vīru. Viņam mainīsies viedoklis. Sieviete prot to darīt.

Sievietei speciāli dots tādā veidā ietekmēt vīrieti. Ja nebūtu viņas ietekmes uz vīriešiem, viņi vienkārši būtu kā pazuduši. Tas patiešām tā ir, jo vīrietis bez sievietes vēlmes, kuru viņš realizē dzīvē, savas vēlmes realizētu vienkārši kā bērns. Tas būtu kas nesaprotams.

Īstenībā pasaule turas uz sieviešu vēlmēm: vēlme pēc mājas, ģimenes, bērniem, dzimtas turpināšanas, visa tā, kas patiesībā ir nopietns un mūsu dzīvei nepieciešams. Tas ir pirmkārt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Grupas centrs – punkts, kurā mēs atbrīvojamies no visām sašķelšanās lauskām un vēlamies koncentrēties tikai uz savām dzirkstelēm, savienojot tās kopā. Un jo stiprāk tiecamies saliedēt šīs dzirksteles, jo augstāk paceļamies pa garīgajām kapnēm.

Pateicoties tādām pūlēm, mēs atklājam sevī jaunu vēlmes dziļumu, bet apvienotajās dzirkstelēs izpaužas arvien lielāka gaisma. Savienotās dzirksteles ir „rešimo de–itlabšut”, bet vēlmes dziļums, virs kuras mēs vēlamies savienoties – „rešimo de–avijut”, tādā veidā mēs sākam savienoties savā pirmajā, kopējā garīgajā parcufā, kurā sajutīsim vienu dvēseli.

Mēs pirmoreiz sajutīsim sevi integrālajā realitātē, kurā visi esam viens ar otru saistīti, bet tās iekšienē sajutīsim garīgo dzīvi – vienu uz visiem. Kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – viena uz visiem, proti, viena doma, viena gaisma, vienota sistēma. Mēs sajutīsim sevi kā dzīvojušus viena augstākā spēka iekšienē. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 156. p.: Pastāv stingrs nosacījums nodarbojoties ar kabalas zinātni: nematerializēt jēdzienus ar šķietamām un materiālām lietām, jo tādā veidā cilvēki pārkāpj bausli: „Neveido sev tēlus un visāda veida ilustrācijas”.

Runa iet ne tikai par sarkaniem diegiem, „svēto ūdeni”, svētībām un amuletiem, bet arī par tām ainām, kuras „iebūvētas” mūsu materiālajā būtībā. Egoistiskā vēlme zīmē visdažādākos tēlus, kuros es dzīvoju, nespējot iedomāties sev ko tādu, ko nesajūtu savā realitātē. Pūloties iztēloties, pieņemsim, būtni no Marsa, es vienalga tai piedēvēšu man pazīstamus elementus: galvu, ķermeni, asti, kājas utt. Jebkurš mans attēls būs salikts no man zināmiem mūsu pasaules fragmentiem.

Kā tādā gadījumā neveidot sev tēlus un ilustrācijas? Es taču gribot negribot iztēlojos sev to, ar ko dzīvoju, kas atrodas manos rešimot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→