Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams, Šamati, 208. raksts „Piepūles nozīme”: Piepūle, kuru pieliek cilvēks, tas ir tikai priekšdarbs tam, lai nonāktu pie pilnīgas pašuzupurēšanās stāvokļa. Tādējādi nepieciešams sevi pieradināt pastāvīgai sevis ziedošanai. Nav taču iespējams iegūt nevienu garīgo pakāpi, ja iepriekš nav iegūta šī īpašība, jo tieši tā ļauj sasniegt jebkuru pakāpi.

Lai paceltos augšup uz katru pakāpi, nepieciešams piepūlēties. Tikai pieliekot pūles, mēs to sasniedzam. Taču kā tas notiek?

Tekošajā pakāpē mums piemīt mūsu tagadējās īpašības, turpretī nākamā pakāpe tās ir daudzkārt augstākas īpašības. Kā līdz tām pacelties? Šim nolūkam mēs izsaucam gaismu, kas atgriež pie Avota, kura iedarbojas uz mums, labo mūs un tadā veidā noved mūs līdz augšupejai.

Tādējādi visas mūsu pūles domātas tikai gaismas atmodināšanai. Kā tas darāms? Ar mūsu centību imitēt augstāku pakāpi, kaut arī to nespējam.

Turklāt šī pakāpe no mums slēpta. Kā pielīdzināties tai vismaz nedaudz ? Šim nolūkam jāpilda daži nosacījumi, par kuriem klāsta kabalisti.

Nākamā pakāpe – lielāka atdeve salīdzinājumā ar tagadējo. Tas nozīmē, ka man jāiegulda spēki, lai apvienotos ar biedriem, lai pašatteiktos grupas labā, cenšoties sajust, cik vien tas ir iespējams, pāri visām problēmām, jautājumiem, grūtībām un traucēkļiem, ka nav neviena cita, izņemot Viņu. Visu man sūta Radītājs, tostarp arī traucēkļus, kas notušē Viņa vienreizīgumu, apslēpj Viņa nedalāmo varu pār visu pasauli. Man viss jāsaista ar Viņu un jācenšas caur grupas prizmu saskatīt mehānismu, kurā Viņš atklājas.

Šīm pūlēm jāsasniedz tāda pakāpe, kad es sajutīšu, ka neesmu spējīgs uz ko lielāku un varu nodoties tikai augstākam stāvoklim, lai tas pār mani valdītu. Man nav vairāk ne pareizās sajūtas, ne pareizās sapratnes attiecībā uz nākamo, garīgo pakāpi – es vienkārši pilnībā sevi nododu tās varai, un visa mana piepūle virzīta tieši uz šo stāvokli.

Lūk, tas nozīmē pašuzupurēšanos, pateicoties kurai cilvēks saņem savu dvēseli no daudzkārt augstākas pakāpes. Visas mūsu pūles virzītas uz to, lai sajustu, ka nav neviena cita, izņemot Viņu un atklātu Viņu, vienīgo, caur atdevi un vienotību grupā. Lai augstākais valda pār mani pilnā mērā gan jūtās un prātā, bez jebkādas kritikas no manas puses.

Šāds stāvoklis atnāk pakāpeniski, posmsecīgā veidā, tādā mērā, kādā es izsaucu gaismu, kas atgriež pie Avota, savu spēku robežās arvien vairāk pielīdzinoties augstākajai pakāpei. Tāpat embrijs nododas mātei, pateicoties tam, viņa var to audzēt. Reizi pēc reizes viņa pievieno tam vēlmes – mums tas izpaužas miesas pievienošanā, bet viņam jāatsakās no šīm vēlmēm, arvien joprojām nododot sevi viņai. Arvien no jauna viņš saplūst ar augstāko, atzīst, ka nav neviena cita, izņemot Viņu, kurš ir Labs un labu Dodošs, neskatoties uz visām problēmām, grūtībām un traucēkļiem, kurus viņā atmodina šī jaunā vēlmes „miesa”.

Visas savas daļas, visu savu pasauli, kas atrodas mātes miesās, viņš piebiedro Augstākajam spēkam un gala rezultātā nonāk līdz tādai pašatteikšanās pakāpei, kas dēvēta „radīšanas deviņi mēneši”, pēc kuras piedzimst. Dzimst ļoti smagi, ar vēl lielākām pūlēm, „dzemdību krampjos” (cirim), tas ir, saspiestos (car) apstākļos, ciešanās (carot). Ar spēcīga spiediena palīdzību, kas nāk no augstākā un no viņa paša, viņš pārvar šo šauro eju un piedzimst gaismas pasaulē.

Procesa gaitā auglim pilnībā jānoliec galva – jāpagriežas ar galvu uz leju. Pēc tam, kad piedzimst, viņš no jauna paceļ galvu.

Tas viss – mūsu piepūles rezultāts. Saprotot, ka paši nekad nesasniegsim nākamo pakāpi, mēs izsaucam gaismu, kas atgriež pie Avota, un tā veic mūsos nepieciešamās izmaiņas, pakāpeniski sagatavojot nākamajai pakāpei.

Tādējādi mūsu darbs ir izpildīt visas darbības, kuras efektīvāk atmodina gaismu, kas atgriež pie Avota. Runa šeit iet tieši par mūsu apvienošanos. Ieguldot pūles vienotībā, mēs ar gaismas palīdzību palielinām vienotības svarīgumu savās acīs. Līdz ar to gaisma mums ļauj sajust, ka mēs nespējam apvienoties. Spēki, kas virzīti uz vienotību, savienojas ar nelaimēm, kuras mums neļauj savstarpēji saliedēties, atzīstot, ka nav neviena cita, izņemot Viņu. Tomēr „ja ne es sev, tad kurš man?”

Tādā veidā mēs nonākam līdz kritiskajam piedzimšanas punktam katrā pārejā no pakāpes uz pakāpi.

No nodarbības pēc raksta no „Šamati” grāmatas, 10.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment →