Viss, ko apraksta kabalisti, atrodas mūsos, mūsu saknēs. Atbilstoši attīstībai mana saņemošā vēlme sāk atklāt man jaunus horizontus, parāda tagadni, nākotni un pagātni. Laika skala nepastāv pati par sevi, tā ir uztveres elements, realitātes ainas daļa, kura iezīmējas vēlmē. Tādējādi hronoloģiskais process, kuru mēs studējam, būtībā ir stāvokļu ķēde. Nepieciešamības vadīti mēs izskaidrojamies laika terminos, jo tāds ir mūsu pasaules izjūtas algoritms.

Pagātne, tagadne un nākotne – stāvokļi, saskaņā ar kuriem es varu pārvietoties turp un atpakaļ pēc vajadzības, ja pārvaldu vēlmi un ekrānu. Tādējādi nav ne laika un nav telpas. Tas viss – manas sajūtas un vēlmes. Viena īpašības kategorija nosaka laika jēdzienu, cita – telpas jēdzienu.

Laika jēdziens mūsu šodienas izpratnē – ilūzija. Patiesībā es atrodos noteiktā vēlmē nedzīvās pakāpes nedzīvajā līmenī un šī vēlme man zīmē esamības ainas mūsu pasaulē, dzīvē un nāvē. Un kaut gan „kadri” manu acu priekšā mainās, pati vēlme paliek nemainīga. Būdama daudzkārt augstāku vēlmju kopija, tā zīmē manās sajūtās etapus, kas analoģiski garīgajām pakāpēm. Man šķiet, ka es dzīvoju, taču patiesībā tā ir tikai garīgo pakāpju projekcija, ka arī egoistiskās vēlmes pārmaiņu „materiālā” un tāpēc „mirušās” projekcija. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 14. p.: Pastāv trīs dvēseles stāvokļi:

1. Atrašanās Bezgalības pasaulē, radīšanas nodomā, kur dvēselēm jau ir labošanās beigu nākotnes aina.

2. Atrašanās seši tūkstoši gadu periodā, kad tās sadalās ķermenī un dvēselē, un tām ir dots darbs, lai savu saņemošo vēlmi pārvērstu atdeves Radītājam vēlmē.

3. Dvēseļu labošanās beigas pēc „mirušo augšāmcelšanās”. Tad iestāsies galīgā ķermeņu izlabošanās, par cik pašu saņemšanu, kas ir ķermeņa īpašība, tās pārvērtīs pretstatā un virs tā iestāsies tīras atdeves forma. Un tās izpelnīsies saņemt visu labestību, baudu un maigumu, kas iekļauts radīšanas nodomā. Līdz ar to izpelnīsies pilnīgu saplūsmi, atbilstoši īpašību līdzībai ar Radītāju. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Vai pasaulei vēl ir iespēja sasniegt labošanos šajos 228 gados, kas atlikuši līdz mums atvēlēto 6000 gadu beigām un kā mēs to sajutīsim?

Atbilde: Neviens nevar pateikt, cik daudz laika atlicis līdz galīgās labošanās sasniegšanai. Par to daudz sacījuši pravieši, kuri stāstīja par to ar slēptiem mājieniem. Proti, arī viņi nezināja, kad tas notiks, par cik tas attiecas uz mūsu brīvo izvēli.

Bāls Sulams domāja, ka jau šodien vai rīt pienāks labošanās beigas (Gmar Tikun). Jo tam viss jau no augšienes ir sagatavots!

Mēs arī domājam, ka tas drīz notiks. Tam mums ir vairāk pamatojumu saskaņā ar situāciju, kuru vērojam šodien pasaulē. Taču precīzi neviens neko nezina. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kā ietērpt kabalistiskos principus parastos, vienkāršos vārdos, kurus ikviens varētu pieņemt un piekrist?

Atbilde: Cilvēkam, kurš studē kabalas zinātni, saprotams, ka savienojums ir nepieciešams. Notikusi vēlmju sašķelšanās, un ja mēs pūlamies tagad tās salīmēt kopā no jauna, tad pievelkam sev labojošo gaismu A”B–SA”G – gaismu, kas atgriež pie avota, kurš mūs savieno. Šajā atjaunotajā un izlabotajā tilpnē izpaužas augstākā gaisma, Radītājs.

Man viss šis process ir saprotams. Mēs cenšamies savienoties – nespējam un tad lūdzam apkārtējās gaismas palīdzību, kura savieno mūs un piepilda, pārvēršoties no apkārtējās gaismas iekšējā.

Rodas jautājums – kā šo visu paskaidrot jebkuram cilvēkam tā, lai viņš to saprastu? Un es saku, ka mums jāapvienojas pāri visiem strīdiem. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kā komunikācija integrālajās aprindās ļaus cilvēkam elementāri rūpēties kaut vai par to, lai viņam būtu maizes kumoss?

Atbilde: Pieņemsim, cilvēki atrodas atsvešinātības stāvoklī, nevēlas runāt, viņiem ir skumīgs un tukšs skatiens. Apsēdiniet viņus līdzās viens otram aplī, lai viņi saskartos ar ceļiem kā bērni, lai uzliktu rokas viens otram uz pleciem vai ceļiem, sāktu sajust viens otru. Jūs redzēsiet, kā, sākot radīt kādu kopēju lauku, viņiem iekšēji piepeši parādās dzīvības pazīmes.

Viss tādēļ, ka viņi kļūst līdzīgi vispārējai integrālai sistēmai, inducē attiecībā uz sevi šīs sistēmas spēku, taču ne lineāro, bet integrālo, riņķveida un šis spēks sāk viņos pakāpeniski darboties, tas riņķo kā aplī, kā strāva solenoīdā. Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Būtībā, patreiz es līdzinos dzīvnieciskam ķermenim un man vēl nav dvēseles. Kā es to iegūstu?

Atbilde: Dvēsele – Radītāja daļiņa no augšienes. Radītājs – atdeve, Binas pakāpe, vispārējās mīlestības līmenis. Ja tu iegūsti šo īpašību, tas nozīmē, ka esi ieguvis Radītāja daļiņu no augšienes. No augšienes – nozīmē, ka atdeves un mīlestības vērtība tavās acīs stāv augstāk par tavām dzīvnieciskajām vēlmēm.

Ja tu iegūsi šīs īpašības daļu, tas nozīmē, ka esi saņēmis dvēseli. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā daļā, pateicoties kurai varēsi mīlēt citus, atdodot viņiem, tu sajutīsi citādu pasauli, nākamo pasauli – kaut ko ārpus tā, ko sajūti pašlaik. Visa sfēra, kuru tu pašlaik sajūti, it kā tajā atrodies un tā tevi aptver, tā ir sfēra, kuru tu uztver sava ego iekšienē. Lasīt vairāk

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 4. p.: Vienīgais līdzeklis – lūkoties darbības beigās, tas ir, radījuma mērķī. Procesa norises laikā nav iespējams neko saprast – tikai no procesa beigām.

Pagaidām mūsu jautājumi paliek tikai jautājumi. Darba sākumā mēs vēl nesaprotam radījuma mērķi, neredzam no kurienes tas nāk. Vispirms nepieciešams aptvert radījumu pilnā apjomā, bet galvenais – redzēt beigas. Tad arī mēs sapratīsim sākotnējo posmu.

Mēs nenosakām darbu, bet izpildām to un esam tā rezultāts. Tas nozīmē, ka tikai no beigām mēs izzinām sākumu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Šodien mēs runājam par pilnīgi jaunu attieksmi pret pasauli, cilvēkiem, pret sevi kā integrālo sistēmu, pie kuras mūs noved daba: atklāj mums sabiedrību, krīzi, savstarpējo saikni. Ja mēs reāli pavērtos uz lietu būtību un labi izanalizētu šo faktu, tad atklātu, ka darbojoties pret citem, es darbojos pret sevi, pie tam ar daudzkārt pastiprinātu negatīvo iedarbību.

Es iedarbojos uz apkārtējo sabiedrību, uz tās iekārtu, spēku, viedokli un no visas sistēmas, pret kuru dotajā brīdī esmu nostājies, man tas atgriežas kā bumerangs. Taču pretestība, kuru es sajūtu, tā ir visa mehānisma summārā kustība un man tam ir jāpretojas.

Rezultātā es nonāku līdz bezspēkam, iztukšotībai, pie motivācijas trūkuma, jo redzu, ka nevienā jomā nespēju gūt panākumus, – pasaule arvien vairāk saceļas pret mani visos tās līmeņos (lielāko tiesu sabiedriskajā un ekoloģiskajā). Tādēļ man nekas neizdodas. Lasīt vairāk

Filed under: Apvienošanās prakse, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Tad, kad mūsos atklājas garīgā redze, mēs sākam patiešām redzēt un pakāpeniski saprast visu skaidrāk, ka viss atkarīgs no „vietas”, vēlmes, tas ir, dziļuma detaļu skaita, kas man atklāj garīgo realitāti un demonstrē, cik lielā mērā esmu saistīts ar citiem. Viss ir atkarīgs no šo detaļu skaita, bet galvenais – no to spēka, no savienošanās spēka.

Katrs no mums atklāj dažādas savas egoistiskās uztveres detaļas, taču atsakās no sava egoisma, lai savienotos ar citiem. Sanāk, ka manā vēlmē parādās dobums attiecībā pret cita cilvēka vēlmes izliekuma daļu, bet manas vēlmes izliekuma daļa atbilst viņa dobumam. Tadā veidā mēs savienojamies, katrs „atceļot” sevi attiecībā pret citu.

Sanāk, ka esmu atteicies no personīgajām interesēm, lai savienotos ar viņu. Taču viņš savā uztverē atklās šos izliektos mana egoisma zobus un „atcels” sevi, lai savienotos ar mani. Tādējādi mēs neiznīcinām savu egoismu, bet pastāvīgi to izmantojam, lai savienotos caur vēl lielākiem izliektiem zobiem un dobumiem. No šādu saikņu daudzuma ir atkarīga mūsu uztveres jutība, smalkums un tās spēks, tāpēc mēs atklājam tajā arvien vairāk detaļu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Rakstā „Toras dāvāšana” Bāls Sulams skaidro mums, uz kādiem nosacījumiem Tora tika iedota cilvēkiem. Vispirms, tai jābūt cilvēku grupai, kuri vēlas kļūt kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Pārdzīvotās ciešanas neatstāj izvēli – viņi redz, ka nepieciešams bēgt prom, taču bēgt apzināti. Tā nav akla bēgšana no sāpēm, jo ciešanas atnāk pie viņiem no īpaša Spēka, no Radītāja, saskaņā ar Viņa programmu un šeit slēpjas noteikts mērķis.

Radītājs ar nolūku deva viņiem ciešanas. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni” – citiem vārdiem, radīju Faraonu, kurš pietuvina Israēla dēlus Radītājam. Tāpēc ļaunā sākotne tiek dēvēta „par palīdzību pretī” – tā mudina cilvēku izzināt Spēku, kurš viņu vada. Cilvēks uzdod sev jautājumus: „No kurienes pie manis nonāk viss šis ļaunums? Kādēļ es ciešu?” Gala rezultātā meklējumi noved viņu pie galvenā jautājuma: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, turklāt vēl: „Kāda ir mūsu dzīves jēga?”. Un tad cilvēks atrod kabalas zinātni. Lasīt vairāk

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→