Category Archives: Norises

Tēmekļa precizitātes pārbaude

No nodarbības pirms kongresa Aravas tuksnesī

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, 17. vēstule: Ir gadījumi, kad kustēties ir sliktāk kā atrasties bezdarbībā, ja esi nomaldījies no ceļa. Īstenības ceļš – tā ir ļoti smalka līnija, pa kuru iet un virzās uz priekšu, līdz sasniedz ķēniņa pili.

Turklāt katram, kurš uzsāk ceļu no līnijas sākuma, ļoti jāuzmanās, lai nenovirzītos pa labi no līnijas vai pa kreisi, pat mata resnumā. Ja sākumā ir kļūdījies mata resnumā, tad arī pat tālāk mērojot ceļu pa īsteno taisno līniju, vienalga nekādā gadījumā nenonāksi pie ķēniņa pils. (vairāk…)

Mīlestības tilts pār egoisma bezdibeni

Rabīns Elimeleks no Liženskas „Gaismeklis un saule”: Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, sniegt savstarpēju atbalstu, izveidot starp mums saikni un saliedēties viens otrā ar sirdīm, lai kļūtu kā viens veselums un kalpotu Radītājam ar visu sirdi.

Kopumā viss mūsu darbs nonāk pie vienas darbības – apvienoties kā viens cilvēks ar vienu sirdi, „saliedēties viens otrā ar sirdīm, lai kļūtu kā viens veselums un kalpotu Radītājam ar visu sirdi”. Tādā veidā mēs izlabojam sašķelšanos, kas tika īstenota ar nolūku, lai mēs atklātu visu mūsu nošķirtības pakāpi un uzbūvētu tai pāri mīlestības tiltu.

Tieši tādā veidā strādājot ar šķēršļa starpniecību, kas dots no augšienes, tilta augstumā, kas stiepjas pāri mūsu egoisma bezdibenim, mēs formējam mūsu kopīgo garīgo parcufu un atklājam tajā savu mūžīgo realitāti, kurā dzīvosim laiku laikos. (vairāk…)

Vienā saiknē ar visu cilvēci

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi tuvākā laikā paredzētie kongresi ne tikai mums, bet galvenais – pasaulei?”

Atbilde: Jāņem vērā, ka katrs kongress mums jāizmanto piecdesmit uz piecdesmit, tas ir, jāvirzās augšup, pie Radītāja, pie atdeves un mīlestības īpašības un vienlaikus – lejup, pie visiem pārējiem 99%. Mums, principā, jāsatuvina starp mums tas viss kopā un jāatgriež vienotā veselumā. Tas mums ir jāizdara.

Tāpēc jebkurā kongresā mēs runāsim arī par mūsu virzību uz priekšu, augšup un par mūsu virzību lejup, pie visas cilvēces, jo viens bez otra nav iespējams. (vairāk…)

Egoisms tev vienmēr līdzās

Jautājums: Vienotības punkts tika izjusts kā satriecoša prieka, brīvības un optimisma sajūta, kas nav raksturīga mūsu pasaulei – burtiski kā atsevišķa pasaule, kurp mans ego skrien ar lielu prieku. Taču jūs teicāt, ka egoismam tam ir jāpretojas?

Atbilde: Neuztraucies par savu ego. Tas atnāks un tevi „aiz ausīm” vilks nost no šī stāvokļa, taču tev arvien no jauna būs uz to jātiecas. Tieši egoisms tevi tagad attālinās no vienotības punkta, bet tev pastāvīgi tas būs jārealizē sevī, tas ir, jārada no jauna.

Turklāt jārada no jauna nevis tāpēc, ka tev tas patīk, bet tāpēc, ka aiz tā stāv tavi biedri. Tev pakāpeniski būs sevī jāizstrādā pilnīgi jauni iemesli, kāpēc tu to dari – lai atbalstītu savus draugus, jo bez tevis viņi nevarēs uztaustīt šo punktu.

No virtuālās nodarbības, 11.12.2011

Avots krievu valodā

Kongresu ceļa rādītājs pavediens

Pavasarī mēs plānojam novadīt kongresu Amerikā un jācenšas, lai tas noritētu ne zemākā līmenī, un es ceru pat vēl augstākā kā tikko notikušais starptautiskais kongress Telavivā. Visām valstīm ir jāpiedalās šajā kongresā, lai justu, ka mēs visi esam kopā.

Lai arī ne visi varēs ierasties Savienotajās Valstīs uz šo kongresu, un tas būs daudz mazāks skaitliskā ziņā, tomēr centīsimies sasniegt vēl augstāku stāvokli, pateicoties mūsu vienotībai un priekšdarbiem. Vajag krietni pie tā pastrādāt.

Cilvēkam ir jāredz, ka ar katru dienu viņš arvien vairāk iegūst no tās saiknes, kādu esam sasnieguši. Tam saplūšanas punktam, vienotības pilienam, kādu panācām, tagad ir jāiet plašumā. To var salīdzināt ar sēklas pilienu, kurš sāk attīstīties dzemdē un veidoties par embriju, nākamo augli. Katru dienu tas attīstās arvien vairāk – tāpat arī mums ir jāredz sevi. (vairāk…)

Atklāt pasaulei gaismu

Jautājums: Es izlasīju grāmatu „Kabalists”, kurā tostarp stāstīts, kā Bāls Sulams pūlējās nodot pasaulei vēstījumu. Viņš pateica cilvēkiem visu, taču viņu nesadzirdēja. Kāpēc šodien pasaule mūs saklausīs?

Atbilde: Bāls Sulams dzīvoja mūsdienu vēsturiskā perioda sākumposmā un ļoti vēlējās paātrināt laiku. Pirms Otrā pasaules kara viņš mēģināja organizēt trīssimts ebreju ģimeņu pāceļošanu no Polijas uz Palestīnu.

Viņš vēlējās izveidot Jeruzalemē īpašu grupu, kuras locekļi strādātu mazā fabrikā, lai sevi nodrošinātu, un pastāvīgi atrastos kopā, pastāvīgi apvienotos. Viņš vēlējās saliedēt cilvēkus ar laikraksta „Narod” (Tauta) palīdzību. Viņš atgriezās Polijā, kad tur sākās strādnieku nemieri, – cerībā parādīt viņiem kursu uz vienotību… (vairāk…)

No kā atkarīgs komforts un labklājība

Jautājums: Lai novestu visu pasauli līdz galīgai labošanai, vai nepieciešams pilnībā atrauties no pasaules?

Atbilde: Mums vispār nav jāatraujas no pasaules. Kā iespējams izlabot to, no kā atraujies? Mums jāpaceļas augšup, lai iegūtu garīgo spēku – atdeves, mīlestības, mūsu savstarpējās saiknes spēku. Pēc tam, kad mēs to iegūsim un droši turēsimies tam klāt, tad spēsim labot un pārvaldīt šo pasauli.

Mēs redzēsim, ka mums principā nekas nav jādara. Pateicoties mūsu vienotībai, Augstāka pakāpe tik lielā mērā izpaudīsies mūsu pasaulē, ka tā iegūs harmoniju un līdzsvaru. (vairāk…)

Mēs esam vajadzīgi pasaulei

Kopējā vēlmē, kas aptver visu cilvēci, pastāvīgi norisinās lielas pārvietošanās un savienošanās. Šī sistēma dzīvo, attīstās, un viss tajā kā viļņi jūrā, pastāvīgi pārvietojas un sajaucas. Tāpēc daudzi tajā ienāk, pietuvinās un attālinās no augstākā mērķa.

Mums jāsapulcē tāda cilvēku masa, – ne pēc skaitliskuma, bet kvalitātes, – kura patiešām vēlētos iegūt atdeves īpašību, Augstākās pasaules īpašību, otru spēku, kurš apgaismos universu, līdzās saņemšanas spēkam, kurš ir vienīgais, kas darbojas mūsu pasaulē.

Es uzskatu, ka mēs pie tā esam nonākuši ne tāpēc, ka esam tādi stipri un īpaši, bet tādēļ, ka pasaulei tas ir nepieciešams. Bāls Sulams rakstīja, ka „viss, ko esmu sasniedzis, es sasniedzu ne jau tāpēc, ka esmu īpašs, bet tādēļ, ka pasaulei bija nepieciešama labošanās metodikas atklāšana”. (vairāk…)

Uz vienas dvēseles frekvences

Kongress Aravā. 2.nodarbība

Grūtības ir tajā, ka savienojot kopā trīs faktorus, kas noved pie saplūsmes ar Radītāju: cilvēku, grupu un Radītāju, jāsasniedz, lai katrs no tiem izzinātu visus. Pieņemsim, ka Radītājs mūs tāpat zina. Kaut arī tas nav droši zināms, un rezultātā noskaidrosies, ka Viņš mūs nepazīst, un vēlas, lai mēs uzliktu Viņam par pienākumu iepazīties ar mums.

Turklāt grupa – tas ir tādu daudzu faktoru kopums, ka vispār nav saprotams, kā var savienot visu kopā. Šis nosacījums liekas neizpildāms. Kā iespējams, lai visi, kas rosās katrs savā pusē, savā frekvencē un svārstās visos virzienos, varētu kādreiz sasniegt sinhronas kustības? (vairāk…)

Tu neesi viens!

Jautājums: Jūsu nodarbības es skatos viens. Kā tādā gadījumā savienoties ar grupu?

Atbilde: Uz ekrāna monitora mēs redzam, ka ar mums atrodas milzīgs skaits cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Mēs visi patreiz esam kopā vienā grupā. Vai jūs patiešām nejūtat? Vajag nedaudz pacelties virs attāluma – patiesībā tas neeksistē, mēs atrodamies vienā vienotā laukā.

Mūsu bioloģiskie ķermeņi atrodas uz zemes: sēž, staigā, skrien, lēkā. Garīgajā pasaulē ir tikai vēlmes, tādēļ viss ir atkarīgs no mūsu vēlmes. Turpretim materiālā pasaule – absolūti iluzora pasaule, tā neeksistē. Tā mums dota sajūtās, līdz ienāksim garīgajā pasaulē. (vairāk…)