Category Archives: Norises

Vienīgais, kas pietrūka Bezgalības pasaulē

Kongress Aravas tuksnesī, 5. nodarbība

Ejot pretī atklāsmei, mums ir jāsaprot, ka mēs vācam kopā sašķeltās vēlmes – tilpnes. Bāls Sulams raksta par to vēstulē (19.): „Tilpņu sašķelšanās rezultātā visi burti pārgāja uz Zemes vadību un cilvēkiem, jo cilvēkam, sevi pilnveidojot un atgriežoties pie savas saknes, jāsavāc visi burti viens pie otra, un tie jāpārnes uz garīgo sakni”.

Garīgajā pasaulē notika tilpņu sašķelšanās, kā rezultātā pēc tam izveidojās raupjāks vēlmes slānis – „šī pasaule”, kurā mēs ar jums kopš tā laika arī atrodamies. Viss, kas notika tilpņu sašķelšanās laikā, pašlaik atklājas mūsu pasaulē sabojātā veidā, starp materiālajiem cilvēkiem. (vairāk…)

Pretrunās – ceļš uz īstenību

Kongress Aravas tuksnesī, 7. nodarbība

Kabalisti sniedz man „padomus tumsā”, un rezultātā es kā bērns stāvu man patreiz nezināmas realitātes priekšā.

Tāpat arī mēs pamācām mazus bērnus, bet viņi paklausīgi izpilda mūsu pamācības, jo pašiem vēl nav ne mazākās sapratnes par priekšmetu un viņi pilnībā uzticas vecākajiem. Pēc savas dabas bērns instinktīvi mums tic un seko, tā sacīt „ar aizvērtām acīm”.

Tāpat arī mums jāseko kabalistiem. Protams, tas izraisa diskomfortu, jo esam taču pieauguši cilvēki, mēs vēlamies saprast, sajust… „Jā, bet ar ko patiesībā es nodarbojos? Kāpēc un kādēļ? No kurienes tas nāk?” Katram ir diezgan ieganstu un jautājumu. (vairāk…)

Augšupeja no nulles punkta

Šodien ar savu apvienošanos mēs veidojam vēsturi. Mums viss ir pirmoreiz. Līdz šim laikam paaudzes garīgi lejup nāca: no Radītāja atklāsmes Ādamam, caur Ābramu, Mozu utt. – līdz Rabašam. Kopumā šis process tiek dēvēts „paaudžu lejup nākšana”. Turpretim mēs pirmoreiz vēsturē atrodamies pilnīgā atrāvumā, bez jebkādas priekšdarbu bāzes. Mēs uzsākam augšupeju no nulles.

Pabeigts iepriekšējais attīstības posms. Nolaišanās no augšienes lejup, pasauļu, parcufim un sfirot lejup nākšana, Ādama Rišona dvēseles sašķelšanās – tas viss ir beidzies. Kā sacīja Bāls Sulams, no 1995. gada mēs uzsākām savu atceļu. (vairāk…)

Darbs un atalgojums

Bāls Sulams, 57. vēstule: Pastāv dabas likums, ka nav gudrāka par pieredzējušu, un kamēr cilvēks nav papūlējies praksē izdarīt visu, kas viņa spēkos, nespēj viņš nekādā veidā nonākt līdz patiesi īstam maziskumam. Un tādējādi mums jāpieliek pūles, lai saņemtu svētumu un šķīstību, kā sacīts: „Visu, kas ir tavos spēkos, – dari”.

Strādājot ar apvienošanos, lai izveidotu tilpni atdevei, cilvēku pārņem izmisums. Tad viņā rodas patiess lūgums, uz kuru kā atbilde arī atnāk tilpne. Citiem vārdiem, pareiza vajadzība pēc apvienošanās arī nonāk no augšienes. Mēs paši to nespējam sasniegt. Lai kā mēs censtos, lai kā to vēlētos, mēs tikai gatavojam sevi kliedzienam, – un Radītājs mums dod vēlmi. Šajā pasaulē cilvēkam nav un nevar būt vajadzība pēc vienotības, lai kā viņš censtos. Centība nepieciešama tikai tam, lai palūgtu. (vairāk…)

Uzsākt iepazīšanos aiz durvīm

Bāls Sulams „Šamati”, 26. raksts „Cilvēka nākotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni”: Sacīts: „Dižens ir Radītājs, un niecīgais Viņu saskatīs”. Tas ir, tikai niecīgais var redzēt dižumu. Vārda „jakar” (dārgs)  burti līdzinās vārda „jakir” (pazīstams) burtiem, un tas liecina par to, ka jo dārgāka cilvēkam ir kāda lieta, jo augstāk viņš vērtē tās nozīmi (dižumu).

Tikai atkarībā no tā, cik nozīmīga viņam ir šī lieta, viņš jūsmo, un sajūsma noved viņu pie sajūtas sirdī. Un saskaņā ar tās novērtējumu, cik lielā mērā viņš zina, saprot un apzinās svarīgumu – tādā pašā mērā arī dzimst viņā prieks. (vairāk…)

Kur atrast atslēgu no „raudu vārtiem”?

Nevajag kautrēties no vājībām, uzskatot, ka vājība var pazemināt mūsu vēlmi virzīties uz priekšu. Uz katra soļa ir „raudu vārti”, kuri atveras tikai pēc tam, kad esam apzinājušies savu personīgo bezspēcību. Un no kurienes mums var rasties spēki?… Virzība uz priekšu taču notiek pateicoties papildu atdeves spēkam. Mums pašiem šī spēka nav, mums tas ir jāiegūst.

Tādējādi, ja atklāju, ka man nav nekādas iespējas virzīties uz priekšu, – tā ir taisnība. Un ja es atklāju, ka man nav nekādas vēlmes virzīties uz priekšu, – tā arī ir taisnība. Un kas notiek tālāk? Tikai viens: pareiza vēršanās pie Radītāja caur grupu, lai Viņš izlabotu saikni starp mums. Un tad katrreiz mūsu apvienībā atklājas nākamais posms.

Cilvēks neko nav spējīgs izdarīt vienatnē. Lai cik stiprs viņš reizēm sev liktos, lai cik pārliecināts būtu, ka sasniegs visu, viņam nekas nesanāks. Kā sacīts: „netici sev līdz savai nāves dienai”. (vairāk…)

Vēlies iznākt no tumsas – sāc rūpēties par citiem

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Kopējā lūgšana nozīmē – lūgšana par citiem cilvēkiem. Vēlies iznākt no tumsas – sāc rūpēties par citiem, tas ir vienīgais mūsu darbs.

Palūkojiet, kādas ciešanas mums jāiziet šajā pasaulē visas vēstures, visas evolūcijas gaitā, līdz beidzot sapratīsim, kamdēļ tas viss ir vajadzīgs. Mums nācās attīstīt zinātni, tehniku, tehnoloģijas, pārdzīvot visas iespējamās krīzes, ekonomiskās problēmas – viss griežas apkārt vienam punktam, lai no negatīvas pieredzes novestu mūs pie mūsu savienošanās neizbēgamības.

Taisnā ceļā nav iespējams nonākt pie savienošanās. Kamēr cilvēks neizmēģinās visas nodarbes, līdz pārliecināsies, ka tajās nav nekāda labuma – viņš nepiekritīs veltīt sevi garīgajam darbam. (vairāk…)

Vieta sirdī biedriem

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabašs, Šlavei Sulam, 1984., 2. raksts „Biedru mīlestība”: Torā sacīts: „Un atrada Jozefu cilvēks, kad viņš klīda laukā”. „Cilvēks, kas klīst laukā”, – tas ir cilvēks, kurš nomaldījies no saprāta ceļa, tas ir, kurš nezina īsto ceļu, kas ved uz paredzēto vietu. Un viņš domā, ka nekad nesasniegs savu mērķi.

Mums ir tāda sajūta: mērķis tik lielā mērā ir mums pretstatā, ka šķiet kā mirāža. Esam pilnīgi no tā atrauti.

Un tas cilvēks viņam jautāja: „Ko tu meklē?” Tas ir, ar ko varu tev palīdzēt?…

Ja cilvēks ir izmisis – kas viņam jāmeklē? Kas jālūdz? Viņš taču redz, ka viņam nav ne mazāko iespēju sasniegt garīgo. Nav spēka, nav patiesas vēlmes – ko darīt? (vairāk…)

Atver sirdi pasaulei

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabīns Elimeleks no Ležamskas, grāmata „Gaismeklis un saule”: Padoms un līdzeklis kalpojot Radītājam, un galvenais atgriešanās ceļš ir sekojoši: apvienot mūsu sirdis biedru savstarpējā mīlestībā, redzēt tuvākā vertību kalpošanā Radītājam un sava Veidotāja izzināšanā un neskatīties uz tuvākā trūkumiem.

Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, kopīgi sniegt palīdzības roku, izveidot starp mums saikni un saliedēties vienam otrā savās sirdīs, lai kļūtu kā viens veselums, un kalpot Radītājam ar visu sirdi. (vairāk…)

Attīstīties ar gaismas ātrumu

Kongress Aravas tuksnesī. 1. nodarbība

Patiesībā garīgais darbs ir ļoti īss un vienkāršs, ja pacelsimies virs egoistiskā nolūka un vēlēsimies pārbaudīt, cik lielā pakāpē mēs tajā eksitējam. Tikai jāskatās no ārienes, jo to nav iespējams izpētīt  un sajust, kamēr atrodies egoisma iekšienē, un tas valda pār tevi un piekukuļo tevi, atņemot spēju izturēties kritiski.

Lai būtu par objektīvu pētnieku un taisnīgu tiesnesi, tev jābūt pilnīgi neatkarīgam no tā, ko tu pārbaudi. Tā jau ir ļoti augsta pakāpe. Taču jāmēģina un jāsāk no mazuma, lai pēc iespējas kritiskāk sevi novērtētu. Tas tiek dēvēts par ļaunuma apzināšanos. Pastāvīgi jāpārbauda: kāds ir mans nolūks attiecībā uz jebkuru darbību, uzskatu, veicamo kustību.

No šejienes nekavējoties var pāriet uz prasību mainīt savu dabu, jo mana daba ir egoistiska, taču ir cita daba – atdeve. (vairāk…)