Radītāja skaļrunis
Kongress Aravā. Saruna pie maltītes.
Jūs nesaprotat, kādā mērā mēs visi esam vadīti no augšienes. Skolotājs šeit it kā skaļrunis, augstākās sistēmas daļa, kurš nodod jums zināšanas, un ne vairāk. Jūs taču nedievināt dinamiku par to, ka tas stāsta jums kaut ko interesantu. Tāpat arī ir jāattiecas pret Skolotāju – ir jāciena aparāts, caur kuru jums vēsta no augšienes, ne vairāk.
Es vēlos jūs brīdināt, jo tieši tajā ir starpība starp aklu pielūgsmi un patiesību. Es vēl vairāk kā visi pārējie jūtu, ka mani vada no augšienes, un man nav nekā sava. Es nerotaļājos jūsu priekšā, es patiešām tikai izpildu komandas no augšienes. Un viss cilvēka darbs – būt vadāmam. Jo viņš ir augstāks, jo vairāk tiek vadīts. To dēvē būt par Radītāja vergu – Mozus (Moše) pakāpe. (vairāk…)
Kongress Aravā. Saruna pie maltītes.
Jautājums:
Jautājums:
Granāts (rimon) – no vārda „pacēlums” (romemut). Cik lielā mērā es savās acīs paceļu augšup atdeves īpašību, tik lielā mērā es varu virzīties uz priekšu – pār visiem saviem personiskajiem aprēķiniem.
Ēna nozīmē, ka es atrodos tumsā: sajūtu bezspēcību, neizjūtu tieksmi uz garīgo darbu, neko nevēlos, man viss ir apnicis, esmu noguris, gluži kā riepa, no kuras izpumpēts viss gaiss. Ko darīt?
Audzinot bērnus, mēs pastāvīgi cenšamies pieradināt bērnu pie daudzveidīgām darbībām, lai tās viņam kļūtu par ieradumu: mazgāties, tīrīt zobus, uzturēt kārtībā savu galdu. „Tev jādara, jāveic…” Mēs uzstājam dienu no dienas, līdz cilvēks vairs nevar bez tā iztikt – viņš jūtas nekomforti. Šis ieradums viņu turpmāk atbrīvo no piepūles.
Kongress Toronto, 7. nodarbība
Drīzumā visā pasaulē mēs sadursimies ar pretdarbību. Pagaidām mēs vēl neesam ļoti pamanāmi, taču turpmāk mūs sagaida pretestība. Pasaule nesaprot, ka ļaunums atklājas, lai pār to paceltos.