Category Archives: Lūgšana un nolūks

Māte atskries uz dēla saucienu

Jautājums: Ko nozīmē – ar visiem jautājumiem vērsties pie Radītāja?

Atbilde: Mēs neesam ieraduši atcerēties par augstāko spēku. Ne tāpēc, ka neesam reliģiski, reliģiski cilvēki arī nedomā par Radītāju tādā nozīmē, par kuru iet runa. Neviens par Viņu nedomā.

Domāt par Viņu, tas nozīmē saprast, ka visu dara tikai Viņš. Par to var daudz skaisti prātot, izlasīt vairums grāmatu, taču nekas nepalīdz.

Mēs eksistējam vienīgā spēka iekšienē, kuru dēvē par Radītāju – visa cilvēce, visas dvēseles, visas vēlmes, vispārējais tīkls, sistēma, Malhut, Šhina. Mums jāatklāj, ka atrodamies Radītāja iekšienē. Tas ir vienīgais uzdevums, kas mums jāatrisina: jāatklāj Radītājs radījumiem, ar to arī nodarbojas kabalas zinātne. (vairāk…)

Zoar – saiknes sistēma ar pilnību

Jautājums: Ja iedomāties Zoar kā spēka avota centru, tad kā šis spēks izplatās uz visu dvēseli?

Atbilde: Mums nav avota, kurš spētu līdzināties Zoar Grāmatai, kuru uzrakstījuši desmit kabalisti, no kuriem katrs bija grupas daļa, integrāldaļa, kas ielikta dabas pamatā. Visa daba – apaļa un ar Augstākā spēka palīdzību izveidojās grupa, kas pauž vispārējo spēku, kas eksistē dabā. Tagad šī grupa, kas izzinājusi visus likumus, visu realitāti, visu vadību no augšienes un mūsu darbu no lejas uz augšieni, veido savā iekšienē šo spēku sistēmu no radījuma puses.

Šī grupa ielika visas labošanās sistēmas pamatus. Pirms šīs grupas tas nenotika. Pirms tās bija Pirmtēvu periods – Ābrams, Ēģipte, Pirmais un Otrais Templis, tas viss bija attīstība no augšienes uz leju. Nebija īstas trimdas, jo Ēģipte bija tikai pirmtēls, visu nākamo trimdu sakne. Tas viss bija sagatavošanās tam, lai izveidotos grupa, kas dēvēta „Israēls”, – būtībā tā pati rabīna Šimona grupa un pasaules tautas – tie, kas atrodas ārpus Israēla „sašķeļas” un iznāk ārpusē – visā cilvēcē. (vairāk…)

Kabalists un pasaule

Jautājums: Vai var sacīt, ka tikai mana attieksme atšķir šodienas stāvokli no nākamā?

Atbilde: Viss tiek nosacīts ar attieksmi – citiem vārdiem, ar nolūku. Mainot nolūku, tu maini savā uztverē pasaules. Atšķirība starp šo pasauli un Bezgalības pasauli – nolūkā. Visi stāvokļi atšķiras tikai attiecīgi tavai attieksmei, nolūkam. Patiesībā nav nekā, izņemot Bezgalības stāvokli. Viss pārējais – ainas, kuras mēs zīmējam ar savu nolūku.

Jautājums: Šodien es nemīlu, ienīstu cilvēkus, ar kuriem kontaktējos dienas garumā. No otras puses, ja es viņus cienītu, tad jebkura saikne ar viņiem man radītu labpatiku, un es viņiem palīdzētu visu diennakti. Vai tās arī ir nepieciešamās pārmaiņas – labsirdīga savstarpējā saikne, no kuras es gūstu baudījumu? Vai arī spēlē lomu tas Spēks, kurš līdz ar to atklāsies?

Atbilde: Šis spēks – galvenais. Nav svarīgi, vai esi „labsirdīgs” – tev jāapvienojas ar citiem, tāpēc ka šajā vienotībā tu atklāj Radītāju. Kabalā to dēvē par „bausli”: tu izpildi baušļa Devēja pavēli. (vairāk…)

Astoņpadsmit lūgšanas pakāpes

Lai saprastu, ko nozīmē lūgšana, nepieciešams no izietās daudzveidīgās pieredzes iedomāties stāvokli, kas pretējs svētumam, kurā cilvēks jūtas kā miris. Viņu pārņem skaudība, pašmīlība, vēlme valdīt, parasta egoista materiālās vēlmes pēc uztura, seksa, ģimenes. Viņš jūt, ka kļuvis par šo vēlmju vergu, caur kurām izpaužas augstākā spēka vara.

Taču līdz ar to viņš apzinās, cik lielā mērā šis stāvoklis pretējs atdevei, rūpēm par tuvākā un Radītāja interesēm, tai jāstāv pāri visiem aprēķiniem par sevi pašu, saviem radiniekiem – par visu, kas neattiecas uz garīguma atklāšanu.

Radījuma mērķis bija Radītāja atklāsme viņa radījumiem. Ja cilvēks izvēlas šo mērķi kā savu misiju, kā labā viņam ir jāstrādā, „kā vērsis iejūgā un ēzelis zem smagas nastas”, lai kļūtu tikai par pārejas posmu, pašu mazāko izpildītāju, kurš nesaņem nekādu atalgojumu – tas nozīmē, ka viņš vēršas ar pareizu lūgšanu. Viņš pat nezina, ka tas ir viņš, kurš izsauca atklāsmi un pie tam nevēlas saņemt no tās labumu – viņam pietiekami tikai ar iespēju strādāt bez jebkādas kompensācijas. (vairāk…)

Taisns ceļš – mums un visai pasaulei

Jautājums: Kas lika Israēla dēliem saņemt Toru pie Sinaja kalna?

Atbilde: Nelaimes, problēmas un ciešanas. Kas vēl var kalpot tev kā stimuls, ja atrodies egoistiskajā vēlmē?

Taču ciešanas ir dažādas: tās atnāk pie tevis no apkārtējās pasaules vai arī tu pats tās iekšēji atmodini. Tā vai citādi, taču bez nelaimēm neiztikt un jautājums tikai tajā aspektā, vai tās tev tiek sūtītas no ārienes, vai arī tu tās izsauc no iekšienes ar mācību starpniecību, domās, sapratnē, apziņā? Sacīts: „Gudrais redz to, kam jāpiedzimst”. Ja tu rīkojies pats, tas ir pietiekami, lai attīstītos paātrinājuma ceļā, negaidot nelaimes, kuras pastums tevi uz priekšu. Tās arī liek mums paātrināt savu gaitu, taču starpība ir liela. (vairāk…)

Viena dzīve un kopēja lūgšana visiem

Grupas centrs – punkts, kurā mēs atbrīvojamies no visām sašķelšanās lauskām un vēlamies koncentrēties tikai uz savām dzirkstelēm, savienojot tās kopā. Un jo stiprāk tiecamies saliedēt šīs dzirksteles, jo augstāk paceļamies pa garīgajām kapnēm.

Pateicoties tādām pūlēm, mēs atklājam sevī jaunu vēlmes dziļumu, bet apvienotajās dzirkstelēs izpaužas arvien lielāka gaisma. Savienotās dzirksteles ir „rešimo de–itlabšut”, bet vēlmes dziļums, virs kuras mēs vēlamies savienoties – „rešimo de–avijut”, tādā veidā mēs sākam savienoties savā pirmajā, kopējā garīgajā parcufā, kurā sajutīsim vienu dvēseli.

Mēs pirmoreiz sajutīsim sevi integrālajā realitātē, kurā visi esam viens ar otru saistīti, bet tās iekšienē sajutīsim garīgo dzīvi – vienu uz visiem. Kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – viena uz visiem, proti, viena doma, viena gaisma, vienota sistēma. Mēs sajutīsim sevi kā dzīvojušus viena augstākā spēka iekšienē. (vairāk…)

Izzinot Radītāja profesiju

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. nodarbība

Kabalas zinātnes dižums ir tajā aspektā, ka tā mums sniedz metodiku, kas ļauj izsaukt garīgo enerģiju, kura izlabo mūsu dabu un brīnumainā veidā mūs apvieno. Ne par ko nav jārūpējas, tikai pamazām jācenšas nodibināt sakarus grupā, uzturēt mazumiņu vienotības un galvojumu savstarpējās darbībās. Tas ir pietiekami, lai izsauktu gaismu, kas atgriež pie Avota.

No vienas puses, mums paveras milzīgs ceļš, draudošas un smagas pārmaiņas, kas prasa kolosālu cilvēcisko spēku piepūli. Taču no otras puses, neviena darbība mums nav jāīsteno pašiem, ir tikai jāizsauc gaisma, kas arī izpildīs darbu.

Daudzi cilvēki pūlas paši sevi izlabot un uzskata, ka tas ir iespējams. Taču tas nekad nenotiks – izmisuši, viņi atstās novārtā nodarbības un šķirsies no grupas. Jo viņu pūles nav vērstas uz gaismu, viņi visu vēlas darīt paši, tā vietā, lai lūgtu, kā to dara mazulis, sēžot mātes klēpī. (vairāk…)

Gaismas atklāšanas trīs nosacījumi

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. seminārs

Jautājums: Pie kāda nosacījuma mēs varam pieprasīt, piesaistīt, atklāt spēku, kas dēvēts „apkārtējā gaisma”, „gaisma, kas atgriež pie avota”, kas savienotu mūs kopā savstarpējā galvojumā – un tad mēs atklātu Radītāju, garīgo pasauli? Kā pieprasīt šo spēku, lai tas mūs izlabotu? Kas tam ir nepieciešams?

Atbilde: Nepieciešami trīs nosacījumi:

1. mērķa diženums;

2. izmisums savos spēkos;

3. savienošanās ar visiem biedriem. (vairāk…)

Kāpēc ir tik grūti palūgt?

Garīgais darbs atšķiras no tā darba, kuru veicam šajā pasaulē. Mūsu pasaule – tā ir darbību pasaule. Es veicu tajā kādu darbu, lai tā beigās saņemtu likumsakarīgu rezultātu. Ir nodoms, mērķis, plāns, programma, saskaņā ar kuru es sāku strādāt, pati izpildīšana, kas noved pie mērķa sasniegšanas – un tā es sāku un pabeidzu visu procesu.

Taču garīgajā darbā mums ir vēl viens, papildus un galvenais partneris, kurš arī veic visu darbu. Mēs tikai stimulējam Viņu strādāt. Viņš strādā un izpilda visas darbības, Viņam pieder programma, Viņš dara visu. No mums ir atkarīgs tikai tas, kā mēs spēsim Viņu piesaistīt.

Radītājs šeit ir saimnieks, kuram ir sava programma un visi materiāli, spēki tās realizācijai, viss nepieciešamais. Viss notiek saskaņā ar noteikto plānu, taču pie nosacījuma, ka mēs paši viņu skubinām. (vairāk…)

Vienīgais, kurš man palīdzēs

Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.

Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.

Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)