Kongress Aravas tuksnesī, 5. nodarbība

Ejot pretī atklāsmei, mums ir jāsaprot, ka mēs vācam kopā sašķeltās vēlmes – tilpnes. Bāls Sulams raksta par to vēstulē (19.): „Tilpņu sašķelšanās rezultātā visi burti pārgāja uz Zemes vadību un cilvēkiem, jo cilvēkam, sevi pilnveidojot un atgriežoties pie savas saknes, jāsavāc visi burti viens pie otra, un tie jāpārnes uz garīgo sakni”.

Garīgajā pasaulē notika tilpņu sašķelšanās, kā rezultātā pēc tam izveidojās raupjāks vēlmes slānis – „šī pasaule”, kurā mēs ar jums kopš tā laika arī atrodamies. Viss, kas notika tilpņu sašķelšanās laikā, pašlaik atklājas mūsu pasaulē sabojātā veidā, starp materiālajiem cilvēkiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Bāls Sulams, 57. vēstule: Pastāv dabas likums, ka nav gudrāka par pieredzējušu, un kamēr cilvēks nav papūlējies praksē izdarīt visu, kas viņa spēkos, nespēj viņš nekādā veidā nonākt līdz patiesi īstam maziskumam. Un tādējādi mums jāpieliek pūles, lai saņemtu svētumu un šķīstību, kā sacīts: „Visu, kas ir tavos spēkos, – dari”.

Strādājot ar apvienošanos, lai izveidotu tilpni atdevei, cilvēku pārņem izmisums. Tad viņā rodas patiess lūgums, uz kuru kā atbilde arī atnāk tilpne. Citiem vārdiem, pareiza vajadzība pēc apvienošanās arī nonāk no augšienes. Mēs paši to nespējam sasniegt. Lai kā mēs censtos, lai kā to vēlētos, mēs tikai gatavojam sevi kliedzienam, – un Radītājs mums dod vēlmi. Šajā pasaulē cilvēkam nav un nevar būt vajadzība pēc vienotības, lai kā viņš censtos. Centība nepieciešama tikai tam, lai palūgtu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī. 1. nodarbība

Patiesībā garīgais darbs ir ļoti īss un vienkāršs, ja pacelsimies virs egoistiskā nolūka un vēlēsimies pārbaudīt, cik lielā pakāpē mēs tajā eksitējam. Tikai jāskatās no ārienes, jo to nav iespējams izpētīt  un sajust, kamēr atrodies egoisma iekšienē, un tas valda pār tevi un piekukuļo tevi, atņemot spēju izturēties kritiski.

Lai būtu par objektīvu pētnieku un taisnīgu tiesnesi, tev jābūt pilnīgi neatkarīgam no tā, ko tu pārbaudi. Tā jau ir ļoti augsta pakāpe. Taču jāmēģina un jāsāk no mazuma, lai pēc iespējas kritiskāk sevi novērtētu. Tas tiek dēvēts par ļaunuma apzināšanos. Pastāvīgi jāpārbauda: kāds ir mans nolūks attiecībā uz jebkuru darbību, uzskatu, veicamo kustību.

No šejienes nekavējoties var pāriet uz prasību mainīt savu dabu, jo mana daba ir egoistiska, taču ir cita daba – atdeve. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē iet atdeves ceļu?

Atbilde: Ja radīšanas mērķis – sniegt baudījumu veidojumiem, turklāt Radītājs – labestības spēks, kas dara labu, un tikai tajā ir Viņa attieksmes būtība pret mums, tad nav vajadzības lūgt, lai Viņš mums darītu labu?

Visi klaigā Radītājam: „Izdari, lai mums būtu labi!” Tas taču ir vienkārši smieklīgi, – kāpēc labsirdīgs cilvēks ir jālūdz, lai viņš izdarītu man kaut ko labu? Viņš arī patreiz man dara labu, Viņš nevar izdarīt neko citu. Sacīts, ka Radītājs labestīgs gan pret sliktiem, gan pret labiem, un savu attieksmi nekad nemaina, kā sacīts: „Es savu AVAJa izpausmi neesmu mainījis”, un „gaisma atrodas absolūtā mierā”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē pievilkt gaismu, kura atgriež pie avota?

Atbilde: Mēs varam piedāvāt tikai savu vēlmi, nepieciešamību laboties, bet kas to labos? Es varu vienīgi atklāt sašķeltību, bet ārstēšana var nākt tikai no augšienes, un tikai ar gaismas palīdzību. Gaisma sašķēla mūsu kli/vēlmi, – pati arī to labo. Tā ir tā pati gaisma, tā pati darbība, tikai pretēja, kuru tagad vēlos.

Sanāk, ka bez tā, ka atklāju vēlmi, man nekas nav vajadzīgs. Tiklīdz atklāju vēlmi, – to dēvē par lūgšanu– tajā pašā mirklī izlabojas viss ļaunums, kuru biju atklājis. Ja es patiešām katrā etapā atklāju ļaunumu tā galējā, pēdējā formā, tas tiek labots, jo tad bez šaubām es nonāku pie patiesās lūgšanas, sauciena, MAN kāpinājuma – un neapšaubāmi notiek labošanās.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 14.12.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Mēs sākam savu ceļu no paša zemākā, vistālākā punkta. Nekas no Radītāja neatrodas tālāk kā cilvēks.

Radītāja īpašība – atdeve, tajā pašā laikā radījuma īpašība attiecas uz nedzīvo līmeni. Starp viņiem gandrīz nav starpības, izņemot to, ka nedzīvais līmenis atrodas pilnīgā Radītāja varā, tā ir simtprocentīga pašatteikšanās, bez nekā personiska.

Tālāk veidojas augu un dzīvnieciskais līmeņi. Tie nedaudz atšķiras no nedzīvā, taču ne pēc nolūka un vēlmēm, bet pēc kustīguma, kas it kā ir pretēji Radītājam. Tie zied, aug, kustas, attīstās – un līdz ar to no Viņa attālinās. Tomēr vēl neiziet no Viņa varas ietekmes, – vienkārši Viņš „atļauj” tiem sastāvēt no diviem spēkiem un attīstīties, paliekot Viņa pakļautībā. Un tādējādi visi šie līmeņi kopā tiek dēvēti „daba”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Mēs uz katra soļa esam spiesti sasniegt prasību, lūgumu, lūgšanu. Šeit nekas cits vairāk nestrādā, izņemot lūgšanu – lūgums par to, lai augstākais spēks, gaisma izpildītu darbību.

Paiet daudzi gadi līdz cilvēks nonāk pie tādas sapratnes un sāk tā just. Šeit nelīdzēs prāts – tādai attieksmei pret sevi pašu un pasauli, kuru viņš vēlas atklāt, ir jutekliski jāatklājas iekšienē kā dabiskai un instinktīvai. Viņam ir jāsaprot, ka šeit ir tikai Radītāja, augstākās gaismas darbs, kas ietekmēs cilvēku.

Katra darbība, kuru viņš vēlas izpildīt savas izaugsmes veicināšanai, nozīmē lūgumu un cerību, lai gaisma iedarbotos, lai ietekmētu cilvēku, veiktu viņā izmaiņas un dotu citu attieksmi pret realitāti. Un saskaņā ar šo, realitāte atklāsies, un tad viņš sajutīs un sapratīs gaismas darbības. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Ko mums dod mīlestības likums pret tuvāko?

Atbilde: Pateicoties mīlestībai pret tuvāko, mēs varam sasniegt mīlestību pret Radītāju, – mērķi, kura dēļ mēs sākam savu attīstību. Radījuma radīšanas cēlonis – novest to pie mīlestības pret Radītāju.

Radītājam sākotnēji piemīt absolūta mīlestība pret radījumu, saskaņā ar Viņa dabu kā darošais labu. Un novest radījumu pie šīs labestības, nozīmē novest to pie saplūsmes ar Radītāju. Sanāk, ka mīlestība pret Radītāju – tas ir mūsu attīstības mērķis, tā finālais punkts. (vairāk…)

Filed under: Baušļi, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Pirms tikšanās ar gaismu, kura slēpjas Zoar grāmatā un atgriež mūs pie avota, mums jāsagatavo nepieciešamība, vēlme pēc šīs gaismas, kā sacīts: „Nenāciet Valdnieka pilī bez lūguma”.

Mums obligāti jāsagatavo lūgums, citādi tas tiek uzskatīts kā necienība, jo Valdnieks vēlas dot, bet tu atnāc pie Viņa bez jebkādas prasības. Sacīts: „Aizliegts mācīt Toru elku pielūdzējam” – tam, kuram nav īsta lūguma, lai labotos.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 18.07.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā nesākt lepoties ar savu atdevi Radītājam?

Atbilde: Lepoties var tikai ar to, ka saņēmu atbalstu no augšienes, un ar tā palīdzību pārvarēju grūtības, savu egoismu. Tas ir, jālepojas ar Radītāju, gaismu, Viņa palīdzību, nevis ar sevi!

Un kas ir mums pašiem – nekas! Nedz personīgo vēlmju, nedz gaismas, nedz darbību. Pat savas lūgšanas mums nav – mēs saņemam to no apkārtnes. Tāpēc, jo tālāk cilvēks virzās uz priekšu, jo mazāk viņš saņem – un vairāk pateicas!

Kad viņš atgriežas atpakaļ pie Bezgalības pasaules Malhut, viņš saņem to pašu Nefeš de-nefeš gaismu, kura bija Malhutai pašā pirmajā stāvoklī, taču cilvēks palielina tās starošanu par 613 reizēm – ar savu pateicību, labestības izzināšanu, Dodošā dižuma izjūtu.

Tomēr pati gaisma nemainās, tai nav nekāda mēra. Pati gaisma tā arī paliek Nefeš de-nefeš – tikai neliela starošana. Tas ir cilvēks, kurš uzpūš no tās milzīgu liesmu.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Rabašs. Dargot Sulam, 856. raksts „Mazuma vērtība”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→