Jautājums: Kā iespējams pateikties Radītājam par slikto kā par labo? Cilvēks taču izjūt pateicību tikai par baudījumu.

Atbilde: Protams, nav iespējams pateikties par ļaunumu. Es spēšu pateikties, ja tikai sajutīšu, ka tas man nāk nevis par sliktu, bet par labu. Pretējā gadījumā tā būs nevis pateicība, bet meli un liekulība.

Šī ir labošanās, kuru iziet mūsu vēlme. Ja es jūtu, ka man ir slikti, tad ar pašu šo sajūtu bez kādiem vārdiem apsūdzu Radītāju. Tāpēc man jādomā par to, kā izlabot savu uztveri, lai katrā stāvoklī justu labestību, nevis ļaunumu.

Ja jebkurā situācijā, lai kas notiktu, es jūtu ko citu, izņemot baudījumu, tas nozīmē, ka es gānu Radītāju. Tāpēc mans uzdevums – izlabot šo vietu, šo uztveri, sajūtu, lai sajustu tajā labpatiku. Viss atkarīgs no tilpnes labošanās.

Ja es ko vēlos saņemt kādā no vēlmēm, tad sajutīšu tajā sāpes. Taču, ja es ar šīs pašas vēlmes palīdzību grasos atdot citiem, tad sajutīšu tajā labestību. Viss atkarīgs no tā, kā es izmantoju vēlmi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Katrreiz, uzsākot kabalas grāmatu studēšanu  un īpaši Zoar Grāmatu, mums vispirms jāpasakās par stāvokli, kuru esam izpelnījušies. Turklāt esam izpelnījušies apgūt atdeves īpašību, atdeves pasauli, savienoties ar spēka Avotu, kurš spēj mainīt un pacelt mūs augšup pāri dzīvnieciskajai pakāpei uz cilvēcisko. Tad mēs atradīsimies atdevē un mīlestībā pret tuvāko un Radītāju.

Tas nozīmē, ka jānovērtē tas „aparāts”, tas līdzeklis, kas atrodas pašlaik mums priekšā, – īpaša grāmata, kuru lasot, es nodibinu saikni ar augstāko pasauli. Ja es to augstu vērtēju, ja tiecos augšup un izjūtu dievbijīgas trīsas, tad ar grāmatas lasīšanu spēšu veikt ar sevi nepieciešamās darbības. Taču ne tāpēc, lai tikai mainītos, bet lai nonaktu pie atbilsmes ar to, kas atrodas ārpus manis.

Man šķiet, ka man visapkārt ir liela pasaule un dotajā momentā tas tā arī ir. Taču pēc tam es atklāšu, ka visa šī pasaule ir manas tilpnes/ vēlmes. Tad es uztveršu tās kā sava ķermeņa daļas, ar to izveidojot attieksmi pret Augstāko spēku, kas mani radīja un būšu ar to saplūsmē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Lūgšanas trīs noteikumi nosaka, ka pateicoties tiem iespējama mūsu saplūsme ar nākamo pakāpi: zemakā G”E ar augstākā AHAP”P. Tie parāda, kas pie tam nepieciešams: dvēseles uzticība un vilšanās savos spēkos, piederība augstākajam, ticība augstākās pakāpes dižumam, personīgās niecības apzināšanās, kas ļauj atcelt savu egoismu.

Runa iet par ticību augstākā dižumam, tā pilnībā atkarīga no apkārtējo loka ietekmes. Cilvēks viens pats to nespēj sasniegt. Nepieciešamība pēc augstākā ir atkarīga tikai no apkārtnes, jo pats cilvēks nespēj attīstīt sevī vajadzību pēc atdeves. Tas ir abstrakts mērķis, kas pretrunā viņa dabai, tāpēc šis mērķis var nākt tikai no apkārtējo loka, kas valda pār viņu.

Tikai apkārtējo loks var dot man spēku, kas ļauj pacelties virs sava ķermeņa un nolemt, ka nāve labāka nekā tāda dzīve bez atdeves īpašības, bez garīguma sajūtas, lai es piekristu sasniegt atdevi saņemšanas vietā, nevēloties vairs dzīvot egoismā. Visu šo triju noteikumu izpildīšana ir atkarīga no cilvēka uzticības savai apkārtnei, no tā, cik lielā mērā tā viņam iedvesīs šīs vērtības. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Raksts „Lūgšanas trīs noteikumi” no grāmatas „Šamati”: Pastāv trīs lūgšanas noteikumi: 1. Ticēt, ka Radītājs var glābt cilvēku, neskatoties uz to, ka cilvēkam piemīt vissliktākās īpašības, ieradumi un nosacījumi, salīdzinājumā ar jebkuru citu viņa paaudzē. 2. Viss, ko varēja izdarīt, izdarīja, taču glābiņš tā arī neatnāca. 3. Ja Radītājs neglābj, tad labāk nāve nekā tāda dzīve.

Šie trīs noteikumi apkopo vairums nosacījumu, kuri cilvēkam ir jāsavāc sevī, lai nonāktu pie autentiskas lūgšanas, kliedziena. Kliedziens tā ir vēlme sirdī. Tas dzimst tajā mirklī, kad mēs sasniedzam vēlmi, kura derīga garīgās pasaules, atdeves īpašības atklāšanai – tajā brīdī, kad kļūstam tai gatavi, atrodoties vēl mahsoma otrā pusē, tas ir, gaidot tomēr vēl kaut ko saņemt no šīs atklāšanas.

Tā vēl nav tīra lūgšana, un tā nevar būt tīra, jo pastāv sašķeltība starp pakāpēm. Mēs vienmēr raidām lūgšanu „lo lišma” sevis dēļ, no tās nonākot pie „lišma”, atdeves. Kā sacīts: „Pielika pūles un atrada”. Taču mūsu vēlmei jāpiemērojas tai pakāpei, pie kuras atrodamies. Nav iespējams uz to pacelties, ja netiek izpildīti visi noteikumi no šiem trim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Mēs atradām iespēju ielūkoties pēdējās paaudzes dzīves apstākļos, miera visā pasaulē laikos, kad cilvēki izmantos savu vienīgumu tikai atdeves tuvākajam formā, nevis saņemšanai savā labā.

Ir vērts nokopēt šo dzīves veidu tādā pakāpē, lai tas kalpotu mums par pamācību un paraugu un nomierināties zem mūsu dzīves viļņu kaskādes. Varbūt arī mūsu paaudzē tas ir lietderīgi un var mēģināt pielīdzināties šādam dzīves veidam.

Maksimāla, pilnvērtīga cilvēka realizācija ir iespējama tikai atdevē. Šāda realizācija saglabā viņa individualitāti, personību, unikalitāti. No citas puses, saņemot, cilvēks mācās no citiem un viņam nav nekā sava. Viņš pārņem no apkārtējiem uzvedības šablonus un viņus atdarina, atkārtojot aiz citiem kā pērtiķis. Tādā veidā viņš patiešām aprok savu vienreizīgumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda lūgšana nepieciešama, lai pārvarētu šķēršļus?

Atbilde: Sākumā jāsasniedz svētība, pēc tam jau lūgšana. Lūgumam arī jābūt tādēļ, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Proti, šeit pastāv vesela darbību un vēlmju secība, kur viens veidots uz cita, līdz tie visi izkārtojas vienā ķēdē.

Šajā ķēdē iesaistīti: Radītāja dižums, mana personīgā niecība un lūgums dot man spēkus un izlabot mani. Tas viss ir Radītāja darbs, nevis mans. Tas viss paredzēts, lai es varētu sasniegt izlaboto stāvokli, tādā veidā sagādājot prieku Radītājam.

Tad, kad es to visu izkārtoju vienā pareizā ķēdē, ar to es parādu, cik lielā mērā saprotu un zinu procesu, cik lielā mērā tam piekrītu un vēlos tajā piedalīties. Tas arī tiek dēvēts par manu garīgo tilpni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 32): Lai lūgšana būtu pilnīga, cilvēkam jājūt, ka pietuvinājums Radītājam tās ir viņa likumīgās tiesības un nepieciešamība, gluži kā orgānam, kas atdalīts no ķermeņa. Tādā veidā viņš varēs izkratīt Radītājam visu savas sirds neapmierinātību.

Taču tajā pašā laikā viņam jāceļ godā un jāpateicas Radītājam par atļauto viņam pietuvinājumu kā par lielu pakalpojumu, kuru saņem nepelnīti. Tādā veidā varēs sajust īsteno pateicību Radītājam, kurš no visiem Viņam priekšā esošiem cilvēkiem, kalpošanai Sev izvēlējies tieši viņu.

Tas ir liels un sarežģīts darbs, kas sastāv no šādiem diviem pretstatiem, kuriem pastāvīgi jāsavienojas mūsu sirdī. Otrais nosacījums, kas prasa sajust sevi kā niecību un attālinātu no Radītāja, bet Viņa palīdzību – kā nepelnītu žēlastību, daudz grūtāks salīdzinājumā ar pirmo. Vairums gadījumos cilvēks paklūp tieši šeit. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Visu, kas mums nepieciešams, var sasniegt, kā klāsta Bāls Sulams, ar Zoar Grāmatas palīdzību. Tas, kurš saprot Zoar Grāmatas spēku, neatstāj to ne mirkli savā dzīvē. Zoar Grāmata – dižens avots, kura spēks un iedarbība uz katru cilvēku ir neierobežots, tieši par šo grāmatu sacīts: „Pateicoties Zoar Grāmatai, Izraēlas dēli iznāks no trimdas” – un nekādā citā veidā.

Tādējādi, ja mēs jūtam, ka atrodamies trimdā (un tas vēl ir jāsajūt, kas nemaz nav vienkārši), tad jāpārvērš visas mūsu nepatīkamās sajūtas vēlmē baudīt, lai tās kalpotu kā piemērs nepatīkamām sajūtām vēlmē atdot, kuru vēl neesam sasnieguši un tiecamies to sasniegt.

To var izdarīt, ja mēs, atrodoties grupā, savienojam visas savas vēlmes baudīt un līdz ar to sākam pārcelt visas savas tieksmes, alkas, cerības – no vēlmes baudīt vēlmē atdot. Tā tas notiek, ja mēs piešķiram tām virzību, kas vērsta uz grupu, uz saikni starp mums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā savā dzīvē neatstāt Zoar ne mirkli?

Atbilde: Neatstāt Zoar – nozīmē neatstāt to ideju, ka cilvēks var pacelties virs sava dzīvnieciskā eksistences līmeņa, pacelties pāri visam, ko viņš sajūt savās šodienas vēlmēs: kur viņš dzīvo, kā viņš dzīvo, jo tas viss norisinās mūsu vēlmju iekšienē. Viņš vēlas virs tām pacelties un redzēt, kas patiesībā ir realitāte.

Sākumā šī pieeja ir tīri egoistiska: es vēlos zināt, es vēlos valdīt, es vēlos saprast, es vēlos visu perspektīvu, sākot no šejienes un tālāk – kas notiek, kur es atrodos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē – lūgt Radītāju?

Atbilde: Lūgt Radītāju nozīmē, ka tu apzinies spēku, kas darbojas visā, kas radīts, saproti, ka esi no tā atkarīgs un nekas cits, izņemot šo spēku, nedarbojas. Tu sāc sajust, ka patiešām šis spēks pastāv, darbojas un vada visu, – tad tev ir pie Kā vērsties un ko jautāt.

Šim nolūkam tev nepieciešamas atklāšanas, ka darbojos nevis es, bet Viņš, ar labu vai ļaunu prātu, kur Viņš iedarbojas, ko dara, ko es vēlos, lai Viņš izdarītu. Taču Viņš tev nodara visu iespējamo ļaunumu, lai pievērstu uzmanību tam, kas tu esi, cik lielā mērā tu ne uz ko neesi spējīgs. Tieši tas pašlaik atklājas pasaulei mūsdienu krīzē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→