Jautājums: Kā mums pēc kongresa noturēt sevi tajā stāvoklī, kuru tur sasniedzām, jo parasti vienmēr nāk kritiens?
Atbilde: Mēs nevaram to atļauties līdzīgi tam, kā nevar būt slima māte, kurai uz rokām atrodas mazs bērns. Ir tādas situācijas, kad nepieciešamība aizklāj visu. Tikai ja māte atrodas tuvu miršanai, kāds cits parūpēsies par viņas bērnu. (vairāk…)
Jautājums: Kā palīdzēt biedriem, kuri aiziet no grupas?
Atbilde: Nepieciešams palīdzēt viņiem saprast, ka viss ļaunums mums atklājas ar iepriekšēju nolūku. Taču mēs esam tendēti uz slikta sajušanu un izņemot to, neko citu neredzam. Tomēr jānoskaidro ļaunuma avots: no kurienes tas nāk un kādēļ, ja to vēlas manī atmodināt tādā veidā? Kad atklājas ļaunums, cilvēks aizmirst par visu. (vairāk…)
Jautājums: Kas man jādara, ja es neesmu ebrejs un nesvinu Pesahu?
Atbilde: Svini! Kur te ir problēma? Kāpēc lai šie svētki neattiektos uz tevi? Tu taču piederi pie «Israēla» – pie vēlmes, kas tiecas tieši pie Radītāja (jašar- Eļ). (vairāk…)
Zoar Grāmata stāsta par saiknes atklāšanos starp mums. Pravieši – dižie kabalisti, kuri pārvarēja savu ego, lai ieraudzītu saikni starp visām dvēselēm, tagad klāsta mums par šīs saiknes atklāšanos kelim/ vēlmēs un šīs saiknes piepildīšanu ar gaismām. Viņi teic, ka tikai to spēj atklāt, ka viss atklājas tikai saiknē starp dvēselēm – atdeves vēlmēm un mīlestībā starp cilvēkiem. (vairāk…)
Jautājums: Materiālajā dzīvē man saka: esi personība, izpaud sevi, realizē savas tieksmes. Taču garīgajā dzīvē, otrādi, man jāsaplūst ar grupu. No kurienes tāda pretruna?
Atbilde: Iekļaujoties grupā, tu neanulē sevi. Tu tikai saņem no biedriem to spēku, ar kura palīdzību tev jāattīsta savs Es. (vairāk…)
Kabalisti stāsta mums par Visumu sākot no tā, ka „līdz radīšanas sākumam bija tikai augstākā, visu ar sevi aizpildoša gaisma” (ar šiem vārdiem sākas Ari grāmata „Dzīvības koks”). Proti, realitāte jau eksistēja – radījuma vēlme baudīt, kas piepildīta ar gaismu.
Radīšanas nodoms – sniegt baudījumu radītajiem. Pieņemt šo Radītāja dāvanu iespējams tikai pie diviem nosacījumiem: radījumam jākļūst tādam kā Radītājs, taču neatkarīgam no Viņa. (vairāk…)
Bāls Sulams „Reliģijas būtība un tās mērķis”: „Jo saldāks auglis beigās, jo rūgtāks un neglītāks iepriekšējos savas attīstības stāvokļos”.
Neviens nav tik gudrs, kā pieredzējušais. Dīgļa stadijā viņš redz galīgo pilnību. Taču kā lai esam gudri, ja neredzam finālu? (vairāk…)
Jautājums: Lai vērstos pie cilvēkiem, kuriem nav punkta sirdī, mums droši vien nāksies savstarpēji spēcīgāk apvienoties un koncentrēties…
Atbilde: Izplatīšana masās pieprasa no mums paaugstinātu koncentrēšanos. Mēs taču vēlamies, lai vārdos, kas it kā nav saistīti ar kabalu, tiktu iekļauts vienotības un garīguma spēks. Tu vari rakstīt par kaut kādiem ārējiem notikumiem un apstākļiem, taču iekšienē tev nepieciešams ieguldīt mūsu vienotību. (vairāk…)
Jautājums: Internetā pastāvīgi saduras divi viedokļi attiecībā uz augu un dzīvnieku evolūciju: darvinistiskais un kreacionistiskais. Ko par to klāsta kabala?
Atbilde: Patiesībā Darvinam taisnība gandrīz visā. Iespējams, pat šī piebilde lieka, jo viņu vienkārši nepareizi saprata. Viņš bija dziļi reliģisks cilvēks. Evolūcija patiešām iet secīgā ceļā, kur viens izriet no cita. Posmveida attīstība ielikta dabā, un mēs nevaram to noliegt. (vairāk…)
Mums jācenšas ar katru Zoar Grāmatas vārdu vai frāzi atklāt cilvēka un viņa apkārtnes savstarpējās saiknes formas. Būtībā tieši to apraksta Zoar. Nav nekā cita realitātē, izņemot saiknes veidus starp cilvēku un to, kas atrodas viņam apkārt.
Tāpat patreiz, kad redzu sev priekšā cilvēkus, šīs istabas sienas, dzirdu troksni, kas nāk no ārpuses, – tas viss ir mūsu savstarpējās saiknes formas. Nav nekā, izņemot šos spēkus, kas mūs saista, – vēlmju spēkus, kas tādā veidā man tēlojas manā pasaulīgajā realitātes uztverē. (vairāk…)