Bāls Sulams „Reliģijas būtība un tās mērķis”: „Jo saldāks auglis beigās, jo rūgtāks un neglītāks iepriekšējos savas attīstības stāvokļos”.

Neviens nav tik gudrs, kā pieredzējušais. Dīgļa stadijā viņš redz galīgo pilnību. Taču kā lai esam gudri, ja neredzam finālu?

Mums jāmācās no piemēriem, kurus mums uzrāda kabalisti, un soli pa solim jāatrod tajos apstiprinājums. Visi stāvokļi, kurus mēs izzinām savā, patreiz vēl mazajā garīgajā pieredzē, jāvirza uz vienu veselumu.

Viss atnāk pakāpeniski, pacelšanās augšup un kritumu ceļā: nedaudz rūgtuma – nedaudz salduma. Reizi pēc reizes mums jāpārvar problēmas, lai turpinātu savu izaugsmi. Visa mūsu izaugsme sastāv no augļa rūgto stāvokļu pārvarēšanas, līdz sāksim izprast, kas ir salds.

Attīstīties – nenozīmē pastiprināt savu sākotnējo stāvokli. Jo tad tas kļūs aizvien rūgtāks. Nē, mums jāpārvērš rūgtums saldumā, jāizveido pretstats, jāiegūst atdeves īpašība, kas pārklāj saņemšanas īpašību, lai atdeves īpašība sāktu augt. Tas arī nozīmē pasaldināt sākotnējo stāvokli, augļa – garīgās tilpnes nogatavošanās etapus.

Katrā stāvoklī mums jāvirzās nevis uz skaitlisko izaugsmi, bet uz kvalitatīvo uzlabojumu. Visu rūgto mēs pārvēršam par saldo – pateicoties tam, ka saprotam: rūgtais mums dots, lai to pārvarētu. Mēs strādājam ar to, un tad no šī augošā rūgtuma mūsos izveidojas arvien lielāks saldums, līdz auglis (tilpne) nogatavosies.

No nodarbības par tēmu „Vienotas audzināšanas principi”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →