Jautājums: Ārējā pasaule rada milzum daudz traucēkļu iekšējam darbam. Tomēr kāpēc tā ir nepieciešama?
Atbilde: Ja tu nebūtu saistīts ar apkārtējo sabiedrību, ja nebūtu «izkaisīts» starp cilvēkiem, tad tava izlabošanās būtu daudz ilgāka, simtiem gadu ilga. (vairāk…)
Cilvēka materiālā attīstība apstājas un atbrīvo vietu jaunam etapam.
Šodien visas mūsu dzīves sfēras pārņem izmisums. Lieta nonāk tiktāl, ka mēs nezinām, ko darīt ar bērniem. Mēs laidām tos pasaulē laimīgai dzīvei, taču pie apvāršņa nekas līdzīgs nav novērojams.
Mēs esam nonākuši jaunā attīstības posmā un sākam saprast, ka indivīds vienkārši neeksistē, bet visa cilvēce – vienots veselums. Šajā veselumā ir apvienota nedzīvā, augu un dzīvnieku valsts, un tikai tā iekšienē mēs uztveram realitāti.
Mēs jau tuvojamies šādai pasaules uztverei. Tikai nepieciešams noturēt šo ieskatu un censties uzlūkot pasauli caur šo prizmu. (vairāk…)
Jautājums: No vienas puses, mēs sakām, ka dvēseļu sistēma absolūta un pilnībā izlabota, izņemot mani. No citas puses, sacīts, ka Šhina atrodas pīšļos, un cilvēkam jāraida lūgšana, lai to paceltu. Kā atrisināt šo pretrunu?
Atbilde: Es atrodos pretstatā sistēmai. Šī sistēma – pilnīga, izņemot vienu sastāvdaļu – mani. Es – tas pats sistēmas elements, kuram jāienāk tajā un jāpapildina līdz absolūtajai pilnībai.
Lūgšana par sabiedrību – tieksme uz atdevi tuvākajam, kas dzimst cilvēka iekšienē. Sākumā kā “tuvākos” viņš sajūt tikai savu grupu, tās iekšējās vēlmes.
Taču pēc tam viņš redzēs, ka visa pasaule atrodas vienotībā, un tā visa piepildīta ar Šhinu, Dievišķo klātbūtni. Tad viņam atklājas garīgā pasaule, augstākā realitāte. (vairāk…)
Visus stāvokļus, ko sagaidām ieraudzīt pēc iziešanas no Ēģiptes, vajag censties ieraudzīt jau tagad – esot Ēģiptē, kad strādājam grupā. Neskatoties uz egoisma varu, mēs vēlamies šeit un tagad atklāt garīgo pasauli. Tikai pieliekot pūles, mēs izsauksim spēku, kas to paveiks. (vairāk…)
Jautājums: Kādas ir galvenās pazīmes, ka cilvēks pietuvojies iziešanai no Ēģiptes?
Atbilde: Pazīme, kas nosaka, ka tuvojas iziešana no Ēģiptes – tā ir liela vēlme savienoties ar citiem, jo cilvēks saprot, ka tikai tajā atrodas viņa glābšana. Vienlaikus viņš redz, ka nav spējīgs uz to, jo viņa iekšienē nav nekādu atdeves dzirkšu. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc ceļš uz mīlestību ir tik grūts un sarežģīts?
Atbilde: Sarežģīti esam mēs paši.
Manī mīt egoistiska vēlēšanās un viss, ko es jūtu un domāju ir tas, ko es jūtu un domāju savā egoistiskajā vēlmē – dēļ personiskā labuma. Kā veikt citādu aprēķinu – ne savā labā? (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 465. p.: Sestdienas dienā Tora ar to vaiņagojas, tā vaiņagojas ar visiem tiem baušļiem, visiem tiem aizliegumiem un sodiem, kas atrodas gaismas septiņdesmit zaros, kura staro no katras puses.
… Kurš redzēja zarus, kuri iziet no katra no septiņdesmit zariem? … Kurš redzēja tos vārtus, kuri atveras no katras to puses – kur katra sastāv no desmit un kopā tie ir piecdesmit vārti? Tie visi staro un gaismo ar to gaismu, kas nāk un nepārtraucas. (vairāk…)
Jautājums: Ko var paņemt mūsu ikdienišķajam iekšējam darbam no visa iziešanas procesa no Ēģiptes?
Atbilde: Mums jātiecas tikai pie viena stāvokļa – pie savienošanās grupā. Grupa – tā ir mini cilvēce. Mēs nevaram uzreiz rīkoties Visuma mērogā, visā cilvēces masā, taču grupā mēs varam apstrādāt visus saiknes principus starp cilvēkiem. (vairāk…)