Kabalisti stāsta mums par Visumu sākot no tā, ka „līdz radīšanas sākumam bija tikai augstākā, visu ar sevi aizpildoša gaisma” (ar šiem vārdiem sākas Ari grāmata „Dzīvības koks”). Proti, realitāte jau eksistēja – radījuma vēlme baudīt, kas piepildīta ar gaismu.

Radīšanas nodoms – sniegt baudījumu radītajiem. Pieņemt šo Radītāja dāvanu iespējams tikai pie diviem nosacījumiem: radījumam jākļūst tādam kā Radītājs, taču neatkarīgam no Viņa.

Pats labākais stāvoklis – Radītāja izjūta. Tā ir vislielākā bauda, un tai jābūt izjustai neatkarīgi ne no viena. Radījumam ir jābūt pilnīgi patstāvīgam un līdzīgam Radītājam.

Tādēļ augstākais spēks slēpjas. Arī patreiz, ap mums ir liels radioviļņu daudzums, bet par tiem zina tikai tas, kuram ir radiouztvērējs, kas spēj uztvert to, ko var radīt no jauna sevī, savās īpašībās. Mūs ieskauj vienkārša balta gaisma, bet mēs redzam to gaišzilu, sarkanu un visās citās krāsās. Kaut arī pašai gaismai nav nekādas nokrāsas – krāsu rada tas, kas to saņem, izlaižot caur savu prizmu tikai noteiktus viļņus.

Tāpēc gaisma mums šķiet dzeltena, gaišzila, sarkana. Taču īstenībā visa pamatā ir stikls, kas aptur un atstaro šos viļņus, tāpēc tie šķiet krāsaini. Tomēr pašā gaismā nav nekādas nokrāsas.

Tāpat mēs izzinām Radītāju. Cik lielā mērā mēs spēsim Viņam pielīdzināties, Viņa atdeves īpašībai, katrā no savām 613 vēlmēm – tajā vēlmē, tajā mērā mēs arī izzināsim Radītāju. Tā mēs pakāpeniski Viņu izzinām – mazās devās.

Cilvēkā vienmēr darbojas 613 vēlmes – mūsu uztveres pamats. Taču mēs varam pastiprināt šīs garīgas tilpnes jaudu, virzoties augšup mērojot 125 Radītāja līdzības pakāpienus – līdz visas mūsu 613 vēlmes kļūs pilnībā Viņam līdzīgas. Tā mēs izzinām Radītāju, un tas tiek dēvēts „izzināt Viņu pēc Viņa darbībām”.

No nodarbības pēc Rabaša raksta

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs, Realitātes uztvere | Add Comment →