Jautājums: Kāpēc ceļš uz mīlestību ir tik grūts un sarežģīts?

Atbilde: Sarežģīti esam mēs paši.

Manī mīt egoistiska vēlēšanās un viss, ko es jūtu un domāju ir tas, ko es jūtu un domāju savā egoistiskajā vēlmē – dēļ personiskā labuma. Kā veikt citādu aprēķinu – ne savā labā?

Iedomājies, ka tu «pārtop» par kādu citu un sāc veikt aprēķinu no viņa viedokļa. Tikai pirms 100 gadiem cilvēki nonāca pie šādu lietu izpratnes. Ne velti šis periods tiek saistīts ar Freidu un Einšteinu, kuri ne tikai paralēli veica tā laikmeta nozīmīgākos atklājumus, bet arī uzturēja draudzīgas saites.

Pēc simtiem tūkstošiem gadu ilgas attīstības, tikai pirms 100 gadiem cilvēces gaišākie prāti beidzot atklāja psihoanalīzi, citiem vārdiem – sāka analizēt cilvēka iekšējo pasauli materiālajā līmenī. Tikai tad sākās pētījumi par cilvēka uztveri:»Es un apkārtējā pasaule, es un tuvākais.»

Tas nav vienkārši. Bija vajadzīgs ilgs laiks, lai nonāktu līdz cilvēka dzīvnieciskajai dvēselei. Kur nu vēl, lai nonāktu līdz garīgajam. Par iemeslu kalpo tas, ka mēs nevaram, negribam iedziļināties citos.

Sabiedrībai jārūpējas, lai katrs to darītu, lai katrs mēģinātu, lai katrs sāktu noskaidrot, kā viņu uztver tuvākais, un ko šis tuvākais vēlas.

Tas ir ļoti grūti, jo runa iet par psiholoģiskiem vingrinājumiem mūsu pasaules līmenī, kam vēl nav nekādas saiknes ar garīgo. Vēlies ko vairāk? Lūdzu. Organizē sev cilvēku loku, kurš beidzot sāks Tevi ietekmēt.

Ceļš ir ilgs tieši tāpēc, ka tevi neviens neietekmē. Taču bez ietekmes nav attīstības. Kur cilvēkam rast uztveres garīgās detaļas? Tikai no tuvāko apkārtnes.

Nodarbība pēc Rabaša raksta

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →